VPP "Biomedicine" Psihiskās veselības bloka projekti sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības garīgās veselības uzlabošanai

Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE 2014-2017 projektu bloka Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana trešā posma pārskata seminārā 7. novembrī projekta vadītājs Dr. med. Valdis Pīrāgs iepazīstināja vadošos pētniekus, pētniekus un citus sanāksmes dalībniekus ar starptautisko ekspertu sniegto vērtējumu, kuri projekta 5.8.1 un 5.8.2 un 5.8.3.projektu izpildi novērtējuši atzinīgi. Visos trijos projektos ar uzviju īstenoti plānā paredzētie veicamie uzdevumi.

Seminārā, ko vadīja Nozīmīgāko psihisko slimību izpētes projektu vadītājs Dr. med. Elmārs Rancāns un Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpētes projektu vadītājs Dr. med. Ainārs Stepens, projektu īstenotāji stāstīja par paveikto, īpašu uzmanību veltot projekta rezultātu atspoguļojumam publikācijās un sniegtajiem ziņojumiem starptautiskos forumos, kā arī projektu sabiedriskajai nozīmībai.

Semināra dalībnieki ar gandarījumu atzīmēja, ka psihiskās veselības projekti ir cieši saistīti ar sabiedrības vajadzībām un nepieciešamību uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību.

Par projektu 5.8.2.2. MethBrain, kura fokusā ir kustību traucējumu izpēte intravenozo narkotiku metkatinona lietotājiem, ziņoja Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpētes projektu vadītājs Dr. med. Ainārs Stepens. Šajā posmā turpinājās aktīva klīniskās fāzes realizācija, veikta apjomīga dalībnieku testēšana, paplašināta starptautiskā sadarbība un projektā iesaistīti arī pacienti no Lietuvas. MethBrain rezultāti nesen publicēti žurnālā Brain and Behaviour un sagatavošanās posmā ir vēl viena citējama publikācija. Projekta starptautisko nozīmīgumu apliecina Aināra Stepena un Tartu Universitātes profesores Pilles Tabas kopīgi sarakstītā nodaļa pasaules apjomīgākajā grāmatā, kas veltīta dažādu psihoaktīvo vielu neiropatoloģijai.

Projektā 5.8.2.1. ENABLE-LV, par ko ziņoja pētniece Kristīne Šneidere, uzsākta nākamā fāze – veikta visaptveroša kognitīvo procesu, personības un emocionālās sfēras izpēte, aerobo darbspēju pārbaude, galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses un veloergometrijas izmeklējumi, pilnu testēšanu veicot 28 cilvēkiem. Kā atzīmēja Dr. med. Elmārs Rancāns, šajā projektā atspoguļojas visas sabiedrības un zinātnieku vēlēšanās rast preventīvus risinājumus psihisko slimību ierobežošanai senioru vecumā.

Projektā 5.8.2.3. Latvijas Klīniskā personības testa (LKPT) izstrāde, par ko ziņoja vadošā pētniece Dr. psych. Viktorija Perepjolkina, ir izveidota LKPT beta versija, kura tiek aprobēta klīnikā. LKPT jau nākamajā gadā sniegs iespēju diagnosticēt dažādus psihoemocionālos un personības traucējumus, kā arī novērtēt indivīda funkcionēšanu.

Apakšprojektā 5.8.1 Depresīvo traucējumu radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana primārajā aprūpē, par ko informēja Nozīmīgāko psihisko slimību izpētes projektu vadītājs Dr. med. Elmārs Rancāns, tika pētīta depresijas izplatība (pilns novērtējums veikts 1489 pacientiem; izpēte veikta 24 ģimenes ārstu praksēs), veikta depresijas skrīninga skalas PHQ-9 (Patient Health Questionnaire-9) validācija latviešu un krievu valodā. Apakšprojektā 5.8.3. šogad īstenota ģimenes ārstu aptauja par attieksmi pret depresiju un depresijas pacientu pārvaldību. Pētījuma dati liecina, ka ik gadu ģimenes ārstu praksēs depresiju varētu diagnosticēt 70 000 pacientiem, kas ir desmit reizes vairāk nekā tiek diagnosticēts pašlaik, tāpēc īpaši liela sabiedriskā nozīme ir projekta īstenotāju plānotajai ģimenes ārstu izglītošanai par depresijas diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanu ikdienas klīniskajā praksē. Depresijas skola norisināsies 10 vietās Latvijā no 2016. gada oktobra līdz decembrim, izglītojot vairāk nekā 200 ģimenes ārstu.

Seminārā piedalījās pētnieki, augstskolu mācībspēki, ārsti, psihologi, citu palīdzošo profesionālo jomu pārstāvji, rezidenti, studenti.