Zinām, ka jākustas, tad kāpēc nekustamies? Atziņas no #BeActive Day ekspertu diskusijas

Foto: RSU

Ar zināšanām par fizisko aktivitāšu nozīmi vien nepietiek – būtiskākais izaicinājums ir panākt, lai cilvēki tās pārvērstu ikdienas rīcībā. 16. septembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunatklātajā sporta kompleksā aizvadīta #BeActive Day diskusija Sports ne tikai fiziskajai, bet arī mentālajai veselībai: kā panākt, lai cilvēki Latvijā kustētos vairāk.

Sporta, veselības, zinātnes un politikas jomas eksperti diskutēja par šķēršļiem, kas cilvēkiem traucē būt fiziski aktīviem, kā arī par to, kā panākt, lai kustība kļūst par dabisku ikdienas sastāvdaļu. Īpaša uzmanība tika pievērsta fizisko aktivitāšu nozīmei mentālās veselības stiprināšanā un nepieciešamībai uz fizisko aktivitāti raudzīties kā uz preventīvu ieguldījumu sabiedrības veselībā.

Ar zināšanām vien nepietiek

“Nav jau tā, ka mēs nevis nezinām, ka kustība palīdz, bet mēs to nedarām. Ja ar zināšanām vien pietiktu, statistika būtu citāda. Daudzi zina, ka vajag sportot, tomēr līdz uzvedības nostiprināšanai nenonāk,” diskusijā atzina Gundega Ulme, RSU Psiholoģijas katedras docētāja, klīniskā un veselības psiholoģe.

Pievēršoties fizisko aktivitāšu nozīmei mentālās veselības stiprināšanā, Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas Veldre vadītājs, psihiatrs, RSU prof. Māris Taube uzsvēra, ka

fiziskās aktivitātes neaizstāj terapiju, tomēr tās ir būtisks instruments ārstēšanas procesā.

Vienlaikus tika akcentēts, ka fiziskā aktivitāte ir prevencijas atslēga, tai jābūt daļai no ikdienas rūpēm par savu veselību.

Lai ieradums kļūtu par ikdienas daļu

Diskusijā eksperti īpaši izcēla, ka ieradumu maiņa nav vienkārša un tai nav universālu formulu, kas derēs visiem. Sabiedrības izglītošana ir svarīga, taču tikpat būtiski ir palīdzēt cilvēkam saprast, kāpēc konkrētā fiziskā aktivitāte viņam nepieciešama un ko tā dos. Mūsdienās cilvēki bieži meklē ātru risinājumu, tāpēc motivācijai un individuāli piemērotai pieejai ir izšķiroša nozīme.

Liela nozīme ir arī speciālistiem – treneriem un fizioterapeitiem –, kuri var palīdzēt cilvēkam atrast piemērotāko aktivitāti un to sākt droši. Eksperti uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību starp dažādu jomu speciālistiem un veidot izpratni par kustības nozīmi arī mentālās veselības kontekstā.

Kustību izvēli ietekmē arī vide

Cilvēka izvēli būt fiziski aktīvam nosaka ne tikai motivācija. Nozīme ir arī sociālajai videi, infrastruktūrai, pieejamībai un sabiedrībā pastāvošajiem priekšstatiem par sportu.

“Ir daudz stigmu. Arī komunikācijā – cilvēks, kas nodarbojas ar sportu, nav tikai slaids cilvēks, vai cilvēks, kurš cilā svarus,” sacīja Gints Kuzņecovs, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs un #BeActive Day pārstāvis.

Viņš uzsvēra publiskās partnerības nozīmi, aicinot dažādām nozarēm un iestādēm fizisko aktivitāšu veicināšanu izvirzīt kā vienu no saviem mērķiem, kura īstenošanā ir jādarbojas kopā.

Vladimirs Šteinbergs, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents, norādīja, ka valsts un pašvaldību līmenī vēl ir daudz darāmā. Viņš izceļ nepieciešamību pēc savstarpēji koordinētas valsts sistēmas veselības veicināšanai, savukārt Edgars Pukinsks, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos, akcentēja, ka lielākais izaicinājums ir jau izstrādāto risinājumu ieviešana praksē.

Pārmaiņas var sākt ar ikdienas izvēlēm

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka kustības veicināšanai nav nepieciešami tikai lieli un sarežģīti risinājumi, pārmaiņas var sākt ar ikdienas izvēlēm.

“Mūsu atbildība ir radīt vidi, bet katram pašam jābūt atbildīgam par sevi. Galvenais izaicinājums ir spēja sevi vadīt. Rīcība balstās pārliecībā, no kā izriet paradumi,” sacīja Edgars Pukinsks.

Viņš aicināja sākt ar sevi un savu ģimeni, savukārt Gundega Ulme kā vienu no vienkāršiem piemēriem minēja iespēju izkustēties, kamēr bērns atrodas treniņā, tādējādi rādot bērnam  piemēru.

Kustība nav jāsāk ar lieliem mērķiem

Eksperti aicināja atmest priekšstatus, ka fiziskā aktivitāte ir vērtīga tikai tad, ja tā ir intensīva vai notiek noteiktu reižu skaitu nedēļā.

“Vajag mainīt priekšstatu par to, ka vajag izrāpot no sporta zāles vai sportot trīs reizes nedēļā, citādi nav jēgas,”

aicināja Diāna Laipniece, RSU Sporta akadēmijas direktore.

#BeActive Day ir iniciatīva, kas ikvienam ļauj spert pirmo soli, ļauj pamēģināt ko jaunu, atzīmēja Kuzņecovs. Beate Evelīna Dišlere, RSU Psiholoģijas katedras un valsts pētījumu programmas Sports pētniece, uzsvēra, ka svarīgi ir atrast tādu sportisko aktivitāti, kas rada prieku.

Eksperti arī aicināja pilnvērtīgi izmantot jau pieejamos resursus un turpināt pētīt šķēršļus, kas dažādām iedzīvotāju grupām traucē būt fiziski aktīvām.

Diskusijas dalībnieki

Diskusijā piedalījās IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs un #BeActive Day pārstāvis Gints Kuzņēcovs, LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs, RSU Sporta akadēmijas direktore Diāna Laipniece, RSU Psiholoģijas katedras docētāja, klīniskā un veselības psiholoģe Gundega Ulme, RSU Sporta akadēmijas docētājs, psiholoģiskās sagatavotības treneris Aleksandrs Astafičevs, RSU Psiholoģijas katedras un valsts pētījumu programmas Sports pētniece Beate Evelīna Dišlere, kā arī Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas Veldre vadītājs, psihiatrs un RSU profesors Māris Taube. Diskusiju vadīja Ansis Klintsons.

Diskusijas ieraksts Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas Facebook lapā

Par #BeActive Day 2026

#BeActive Day ir Eiropas mēroga iniciatīva, kas ik gadu pulcē sporta klubus, izglītības iestādes, uzņēmumus un citas organizācijas, lai ar daudzveidīgām aktivitātēm iedvesmotu sabiedrību vairāk kustēties. Kā katru gadu 23. septembrī visā Latvijā norisināsies dažādi bezmaksas sporta un fizisko aktivitāšu pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par kustības pozitīvo ietekmi uz fizisko un mentālo veselību.

RSU – #BeActive Day 2026 partneris Latvijā

Šogad RSU ir #BeActive Day partneris Latvijā, stiprinot zinātnē balstītu pieeju fizisko aktivitāšu popularizēšanai un veicinot izpratni par kustības nozīmi mentālajā veselībā un labbūtībā.