Mazais dinozaurs

Ar māsu agrāk katru rudeni gājām uz mežu, kas atrodas netālu no lauku mājas, pāri grants ceļam un pļavai. Kādu rudeni atkal ejam, jo māsai vienai bail. Mums jau ir savas baraviku vietas, tās, protams, prioritāte. Ejam vispirms tur. Līdzi paņemts rudais maza auguma bezsugas suns. Esam iegājušas tikai meža pašā sākumā, katra iet pa savu maršrutu, bet tā, lai viena otru var sasaukt. Kādā brīdī eju un nesaprotu,ko es redzu? Kas tas tāds? Tāda kā izplūkāta, neglīta un liela vista tup sūnās. Aiz neizpratnes eju tuvāk un saucu māsu, lai nāk skatīties.  Māsa atnāk un neglītā vista pieceļas kājās. Ļoti garās kājās! Sajūta kā filmā oar dinozauriem. Mēs izbrīnā! Kas tas tāds par mazo dinozauru?!  Tiklīdz izdzirdējām no pļavas kliedzam dzērvi, tā uzreiz sapratām, ka tas ir dzērves cālis, kas ir ieskrējis un nomaldījies mežā. Dzērves piemeža pļavā jau gadiem uzturās. Tšpat, pārsteigums bija neviltots un neizpratne garantēta. Mazais dinizaurs, protams, tiklīdz piecēlās tā laidās ko garās kājas vien nes. Mums atmiņas uz mūžu.