Cilvēka fizioloģija (LSPA_190)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Izveidot nākošajiem veselības aprūpes spec. izpratni par orgānu sist. funkcijām un to regulācijas mehānismiem cilvēka organismā normā, to īpatnībām dažādos vecumposmos un patoloģ. gadījumā. Nodrošināt zināšanu bāzi, kas nepieciešama pārējo medicīniski bioloģiskā cikla studiju kursu apguvei un klīniskās domāšanas attīstīšanai.
Uzd.:
1. Iepazīstināt ar galvenajām cilvēka fizioloģ. funkc. pētīšanas metodēm un veidot prasmi funkcionālo rādītāju noteikšanā, veidot prasmi sasaistīt teorijā iegūtās zināšanas ar praksi, novērtējot fizioloģ. rādītājus normā, dažados vecumposmos un biežāko patoloģisko procesu gadījumā.
2. Attīstīt izpratni par asins, sirds un asinsrites, elpošanas, gremošanas sist., vielmaiņas, izvadsist., iekšējās sekrēcijas darbības mehānism. un funkc. normā dažādu vecumu cilvēkiem un patoloģ. procesu gadījumā.
3. Attīstīt izpratni par muskuļšķiedru tipiem, kontrakcijas mehānismu, par atsevišķu muskuļšķiedru kontrakciju veidiem, muskuļu darbības režīmiem.
4. Attīstīt izpratni par katras CNS daļas un sensoro sist. lomu kustību regulācijā normā un patoloģ. gadījumā.
5. Attīstīt izpratni par vielmaiņu un enerģijas maiņu organismā, endokrīnās, ekskretorās un gremošanas sist. darbību normā, kā arī elektrolītu, lipīdu, ogļhidrāti un olbaltumvielu vielmaiņas traucējumu gadījumā.
6. Attīstīt izpratni par cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzieniem, audu, orgānu un sist. histoģenēzes pamatprincipiem. Cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūve mikroskopiskā līmenī (histoloģ.).
7. Radīt prioekšstatu par galvenajiem mikroorganismiem.
8. Veidot izpratni par vispārīgo patoloģ. procesu patoloģ. fizioloģ. aspektiem un par speciālās patoloģ. fizioloģ. sadaļu: svarīgāko slimību patoģenēzi kā pamatu klīniskās domāšanas attīstīšanai.
9. Veidot prasmi analizēt un interpretēt mērījumu rezultātus laboratorijas darbos praktiski un risinot situāciju uzdevumus teorētiski.
Priekšzināšanas
Vispārējā vidējā izglītība. Cilvēka fizioloģijas kurss ir jāapgūst ciešā saistībā ar anatomijas un bioķīmijas apguvi.
Rezultāti
1.Normālajā fizioloģijā.
Spēj demonstrēt vispusīgas un veselības aprūpei raksturīgās pamata un specializētas faktu, teoriju, likumsakarību zināšanas par vesela cilvēka organisma funkcijām un fizioloģisko rādītāju mērīšanas tehnoloģijām un šo zināšanu kritisku izpratni: izmantojot Normālajā fizioloģijā apgūtos teorētiskos pamatus un fizioloģisko rādītāju noteikšanas un interpretācijas prasmes; uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot mācību un laboratorijas darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu kolektīvi, izstrādājot laboratorijas darbus.
Studējošie iegūst zināšanas:
1. Par asins, sirds un asinsrites, elpošanas sistēmu funkcijām un regulācijas mehānismiem miera stāvoklī un fizisku slodžu laikā.
2. Gremošanas sistēmas, vielmaiņu un enerģijas maiņas fizioloģiju.
3. Izvadorgānu un izvadprocesu norisi un regulāciju.
4. Iekšējās sekrēcijas dziedzeriem un hormonu ietekmi uz organisma funkcijām.
5. Par skeleta muskuļu kontrakcijas mehānismiem, muskuļškiedru veidiem, muskuļu darba režīmiem, muskuļu kontrakcijas spēka un ātruma regulācijas mehānismiem.
6. Par katras centrālās nervu sistēmas daļas darbību un funkciju reflektoro regulāciju.
7. Par galvenajām cilvēka fizioloģisko funkciju pētīšanas metodēm.
Bioloģijā.
Izprot dažādu organisma šūnu un audu struktūru un funkcijas, embrionālo attīstību, dažādu mikroorganismu lomu cilvēka mikrobioma veidosanā normā un patoloģiju gadījumā.
Studējošie iegūst zināšanas:
1. Spēj demonstrēt vispusīgas un veselības aprūpei raksturīgās pamata un specializētas par mikroorganismu un vīrusu morfoloģiju un bioloģiskajām īpašībām, par cilvēka organisma normālo un patogēno mikrofloru, organisma aizsardzības mehānismiem.
2. Izprot cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzienus, audu, orgānu un sistēmu histoģenēzes pamatprincipus.
3. Spēj raksturot cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā līmenī (histoloģija).
Vecumposmu fizioloģijā.
Veido izpratni par organisma anatomiskajām un funkcionālajām īpatnībām, darbspējām un dažādos vecumposmos piemērotām fiziskajām slodzēm.
Studējošie apgūst zināsanas:
1. par vecumposmu periodizāciju,
2. augošu bērnu anatomiskajām un fizioloģiskajām īpatnības atsevišķos vecumposmos,
3. morfoloģiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām cilvēkam novecojot,
4. fizisko vingrinājumu lomu skeleta deformāciju profilaksē, fiziskās attīstības veicināšanā, darbaspēju attīstīšanā un uzturēšanā dažādos vecumposmos.
Patoloģiskajā fizioloģijā.
Veido izpratni par patoloģiskajiem procesiem organismā un to patoģenēzi.
Studējošie apgūst zināsanas:
1. Izpratne par dažādu slimību un vispārīgu patoloģisku procesu būtību, attīstību, cēloņiem, sekām un iznākumiem.
1.Normālajā fizioloģijā.
Studējošie apgūst prasmes:
1. Veikt tādus sirds-asinsrites rādītāju mērījumus miera stāvoklī un fiziskās slodzes apstākļos kā sirdsdarbības frekvenci, arteriālo asinsspiedienu un no tā atvasinātos parametrus, kā pulsa spiedienu, vidējo dinamisko spiedienu.
2. Noteikt ārējās elpošanas rādītājus, kā elpošanas biežumu, elpošanas tilpumus un kapacitātes.
3. Veikt muskuļu funkcionālo rādītāju noteikšanu, kā maksimālo izometrisko spēku, noguruma, tā pārvarēšanas un atjaunošanās koeficientu.
4. Pārbaudīt cīpslu un veģetatīvos refleksus.
Bioloģijā:
Spēj atpazīt mikroorganiskus un cilvēka audus mikroskopa attēlos.
Studējošie apgūst kompetences:
1. Apgūtās teorētiskās zināšanas bioloģijā, mikrobioloģijā un virusoloģijā spēj pēc nepieciešamības izmantot izstrādājot un aizstāvot kursa darbus, bakalaura darbu un kārtojot valsts pārbaudījumus.
Vecumposmu fizioloģijā:
1. izmērīt cilvēka antropometriskos rādītājus: ķermeņa masu, augumu stāvus un sēdus, krūšu kurvja ekskursijas, ekstremitāšu garumu u.c.;
2. ar kalipometrijas metodes palīdzību izmērīt tauku krokas dažādās ķermeņa vietās un noteikt tauku daudzumu organismā;
novērtēt ķermeņa masas sastāvu, izmantojot bioelektriskās impendances pārbaužu rezultātus.
Patoloģiskajā fizioloģijā:
1. Prasme identificēt biežāk sastopamās patoloģijas, izvērtēt to patoģenēzes mehānismus teorētiskos klīniskajos uzdevumos.
1.Normālajā fizioloģijā.
Studējošie apgūst kompetences:
1. Novērtēt asins, asinsrites un elpošanas sistēmas funkcionālos rādītājus, salīdzināt ar normu vai ar literatūras datiem.
2. Novērtēt muskuļu darba režīmus un kontrakciju veidus, izpildot vingrinājumus.
3. Izvērtēt dažādu smadzeņu daļu nozīmi kustību izpildē un regulācijā.
Vecumposmu fizioloģijā:
1. novērtēt bērnu un pieaugušu cilvēku fizisko attīstību, aptuveni novērtēt bioloģisko vecumu un pusaudžu dzimumattīstības pakāpi,
2. mācīt skolniekus saudzēt savu un biedru veselību,
3. izvēlēties katram skolēnu vecumposmam piemērotākās sporta slodzes un apmācības metodes,
4. izvēlēties piemērotus vingrinājumus gados vecākiem cilvēkiem.
Patoloģiskajā fizioloģijā:
1. Spēja analizēt situācijas uzdevumus noteiktu patoloģisku stāvokļu gadījumā un argumentēti izskaidrot iespējamās patoloģijas patoģenēzes mehānismus.
