Ambulatorā un sociālā psihiatrija (RPS_029)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
• Nodrošināt psihiatram teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi ambulatorā darbā.
• Nodrošināt psihiatram teorētiskās zināšanas par sociālo faktoru nozīmi psihisko traucējumu izcelsmē un ārstēšanā un praktiskās iemaņas pacientu sociālo jautājumu risināšanā.
Rezultāti
1.Zināšanas par ambulatoro diagnostiku, ārstēšanu, slimību menedžmentu, sastādīt ārstēšanas plāniem, to realizēšanu, ņemot vērā stacionārā uzsākto terapiju, kompleksu pieeju pacienta ārstēšanai, sociālajiem faktoriem, to lomu pacienta slimībā, pielietot šīs zināšanas par sociālo situāciju ārstēšanas un aprūpes procesā.
1.Prasmes – ambulatori savlaicīgi identificēt pacienta sociālās problēmas, diagnosticēt to saikni ar psihopatoloģiju, organizēt palīdzību, novērtēt pacientu sociālo situāciju, rekomendēt palīdzības iespējas veselības aprūpes sistēmā un ārpus tās; ambulatori uzstādīt diagnozi, nozīmēt ārstēšanu, sadarboties ar citiem ambulatoriem speciālistiem, psihiatrisko stacionāro dienestu.
1.Kompetences – uzņemties atbildību par pacienta ārstēšanas ambulatoro etapu, spēt atbildēt par pieņemtajiem lēmumiem, dot uzdevumus ārstniecības un aprūpe komandas locekļiem, izvērtēt saņemto informāciju no citām pacientu ārstēšanā iesaistītām personām, ieskaitot sociālos aspektus, atbildēt par savas rīcības etīskām, juridiskām sekām, pārzināt galvenos ambulatoro ārstniecību un sociālo aprūpi reglamentējošos normatīvos aktus, izmantot un adekvāti interpretēt zinātniskos atklājumus, literatūrā pieejamo informāciju pacienta interesēs.
