Kuldīgā RSU pētnieki ar novadu pārstāvjiem diskutē par drošības stiprināšanu Latvijā un Kurzemes reģionā

29. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki Kuldīgā, Adatu Fabrikas telpās, aizvadīja trešo no kopumā pieciem plānotajiem reģionālajiem semināriem, kurā diskutēja par aktuālajām drošības problēmām un izaicinājumiem Latvijā un Kurzemes reģionā, kopīgi meklējot risinājumus to novēršanai. Seminārā piedalījās Kurzemes reģiona lielāko pašvaldību pārstāvji, pašvaldības policiju pārstāvji, Valsts policijas amatpersonas, reģionālo mediju pārstāvji, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas vadība, kā arī augstskolu studējošie.

Atklājot reģionālo semināru, RSU pētnieki izteica pateicību Kuldīgas novada pašvaldībai un Adatu Fabrikai par iespēju pulcēties šajā namā un diskutēt ar reģiona pārstāvjiem par tik aktuālu un būtisku tematu – drošību. Projekta vadītājs prof. em., Dr. iur. Andrejs Vilks uzsvēra: "Šābrīža ģeopolitiskā situācija, tostarp Krievijas sāktais karš Ukrainā, izgaismo būtiskus iekšējos un ārējos drošības apdraudējumus visam Baltijas reģionam. Kurzemes reģiona stratēģiskā nozīme – ar tajā esošo militāro infrastruktūru, ostām un pieeju Baltijas jūrai – padara šo reģionu par īpaši svarīgu nacionālās drošības prioritāti.”

RSU pētnieki un eksperti diskutēja par būtiskākajiem apdraudējuma veidiem un risinājumiem tādās jomās kā sabiedriskā drošība, politiskā drošība, valsts aizsardzība, kiberdrošība un informatīvā drošība. A. Vilks iepazīstināja semināra dalībniekus ar drošības vides raksturojumu mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. “Mūsdienu drošības vide strauji mainās, jauni apdraudējumi un to neparedzamās sekas liek valstīm un reģioniem pielāgoties, meklējot inovatīvus risinājumus. Jāveicina sabiedrības savstarpējās sadarbošanās spējas, kas balstītas mūsu mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras vērtībās,” teica profesors.

RSU pētniece docente, Dr. iur. Aldona Kipāne atklāja diskusiju par noziedzību un kriminogēno stāvokli, kā arī radikalizācijas riskiem. “Noziedzības un radikalizācijas riski ir viens no jutīgākajiem sabiedrības drošības izaicinājumiem. Kriminogēnā situācija tieši ietekmē cilvēku ikdienas drošības sajūtu, sociālo stabilitāti un kopējo uzticēšanos valsts aizsardzības spējām, tāpēc ir būtiski savlaicīgi identificēt apdraudējumus un veidot efektīvas to novēršanas stratēģijas,” savā prezentācijā norādīja A. Kipāne. RSU pētnieks Gints Georgs Muraševs akcentēja aktuālu problemātiku, kas saistās ar personu vervēšanu un propagandu interneta vidē, uzsverot, ka mūsdienās propaganda ir kļuvusi daudzveidīgāka, profesionālāka un grūtāk atpazīstama – tā vairs neierobežojas tikai ar radikalizāciju, bet kalpo plašākam mērķu lokam. Būtisks izaicinājums ir Krievijas un Baltkrievijas īstenotā personu vervēšana. “Lai arī Krievijai un Baltkrievijai vērtīgāk ir vervēt tiesībaizsardzības iestādēs un valsts pārvaldē strādājošos, tomēr ikviens, kurš ceļo uz Krieviju un Baltkrieviju, ir pakļauts vervēšanas riskam,” sacīja G. G. Muraševs.

Ņemot vērā jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, īpaša uzmanība ir jāpievērš politiskajai drošībai un stabilitātei gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Seminārā RSU pētnieks Romāns Gagunovs ar klātesošajiem diskutēja par izaicinājumiem un problemātiku, kas skar šo drošības dimensiju. “Politiskā drošība sākas ar uzticību un līdzdalību – demokrātija nav ilgtspējīga bez sabiedrības aktīvas iesaistes. Zema vēlētāju aktivitāte un atsvešināšanās no politiskajiem procesiem apdraud ne vien valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī pašas valsts nacionālās drošības pamatus,” savā prezentācijā uzsvēra R. Gagunovs.

RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš kopā ar semināra dalībniekiem diskutēja, kā stiprināt valsts un reģiona informatīvo telpu un kiberdrošību. Informatīvā drošība un kiberdrošība šobrīd ir īpaši nozīmīgs sektors, ņemot vērā graujošo tehnoloģiju nekontrolētu attīstību un izvērsto hibrīdkaru pret Baltijas reģionu. V. Rakstiņš norādīja, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā aizsardzības mehānismi, tāpēc kritiskā domāšana kļūst par svarīgāko drošības instrumentu. Sabiedrībai ir jāgatavojas nākamā līmeņa apdraudējumam – kognitīvajiem uzbrukumiem, jo neviena digitālā ierīce nav pilnībā droša.

Civilās aizsardzības sistēmai ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan militāra iebrukuma gadījumā. Redzot, ar kādiem apdraudējumiem Ukrainas iedzīvotāji saskaras ik dienu, jāsecina, ka Latvijai ir svarīga Ukrainas pieredze civilās aizsardzības sistēmas plānošanā un pielāgošanā atbilstoši mūsdienu apstākļiem. RSU pētniece Dr. iur. Kristīne Kuzņecova ar semināra dalībniekiem sprieda par valsts aizsardzības spēju stiprināšanu – civilmilitārās sadarbības veicināšanu. Pētniece uzsvēra, ka līdz 2022. gadam sabiedrība Krievijas militāro apdraudējumu uztvēra kā mazāk nozīmīgu nekā ekonomiskos vai sociālos riskus, taču kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju reāli izjūt militāros draudus un pauž gatavību aizstāvēt valsti. Pašvaldībām ir būtiska nozīme iedzīvotāju evakuācijā, izmitināšanā un pamatvajadzību nodrošināšanā krīzes situācijās. “Ukrainas pieredze rāda, ka atbalstu civilās aizsardzības sistēmai sniedz milzīgs skaits brīvprātīgo gan iesaistoties glābšanas darbos, gan sniedzot materiāltehnisko atbalstu,” uzsvēra K. Kuzņecova.

Semināra mērķis bija veicināt diskusijas par drošības stiprināšanas iespējām un dalīties ar jaunākajiem risinājumiem, kas sekmē efektīvāku aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Dalībniekiem bija iespēja gūt vērtīgu pieredzi, pilnveidot savas zināšanas un iesaistīties diskusijās ar nozares profesionāļiem.