RSU pētnieki dalās savos pētnieciskajos sasniegumos Baltijas studijām veltītā konferencē Kembridžā
Aprīļa beigās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki, docētāji un doktoranti piedalījās starptautiskā Baltijas studijām veltītā konferencē Kembridžā Apvienotajā Karalistē (The 16th Conference on Baltic Studies in Europe (CBSE) “Converging Paths: The Baltic Between East and West“). Konference pulcēja vairāk nekā 500 pētnieku no visas pasaules, diskutējot par dažādām tematiem un Baltijas studiju sasniegumiem dažādās jomās.
Asoc. prof. Māris Andžāns (attēlā) iepazīstināja klātesošos ar atziņām no saviem pētījumiem Ieroču nozīme mazo valstu nacionālās drošības stiprināšanā un Latvijas gadījums (Weapons in advancing the national security of small states and the case of Latvia) un Gatavība aizstāvēt Latviju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā (Willingness to fight for Latvia after Russia’s invasion of Ukraine). “Karš Ukrainā būtiski nav mainījis Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti – visbiežāk gatavību pauž pusmūža latviešu valodā runājoši vīrieši ar augstāko izglītību, strādājoši publiskajā sektorā un dzīvojoši Zemgalē vai Vidzemē,” daloties secinājumos no pētījuma, norādīja M. Andžāns.
Pētniece un doktora grāda pretendente Lāsma Šķestere uzstājās ar referātu Jaunumu stāstnieks: kā ziņu aģentūra nosaka diskusiju virzienu Latvijas medijos (The Pied Piper of News: How News Agency Leads Discussions in Latvian News Outlets), atklājot, cik liela ir nacionālās ziņu aģentūras LETA ietekme uz tiešsaistes ziņu medijiem. Pētniece secināja, ka vairāk nekā trešdaļa no tiešsaistes ziņu satura ir veidota, pārkopējot ziņu aģentūras LETA ziņas.
RSU granta Drošības apdraudējumu un risku novēršana politiskajā, aizsardzības, sabiedriskajā, sociāli ekonomiskajā un informatīvajā vidē (RSU-PAG-2024/1-0015) pētnieki Dr. iur. Kristīne Kuzņecova un Romāns Gagunovs, uzrunājot pētniekus no Lielbritānijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, uzsvēra pašreizējos izaicinājumus un riskus militārajai un politiskajai drošībai. Baltijas reģions šodien ir viens no būtiskākajiem drošības politikas fokusa punktiem Eiropā. Pieaugošie ģeopolitiskie izaicinājumi prasa visaptverošu izpratni par drošības apdraudējumiem un to novēršanas iespējām.
K. Kuzņecova (attēlā) iepazīstināja konferences dalībniekus ar galvenajiem secinājumiem no sava pētījuma Security Threats and Prevention Options in the Baltic Region in the Current Geopolitical Situation (Drošības apdraudējumi un to novēršanas iespējas Baltijas reģionā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā), savukārt R. Gagunovs prezentēja atziņas no sava pētījuma Political Stability and Security through the Sustainability of Parties and Party Associations: Challenges in Latvia (Politiskā stabilitāte un drošība caur partiju un partiju apvienību ilgtspēju. Izaicinājumi Latvijā), kas tapuši RSU granta ietvaros.
Pētniece K. Kuzņecova uzsvēra, ka drošības nostiprināšanas politika ES valstīs pašlaik nav pietiekami vienota un pēctecīga, kura mazinātu pašreizējos globālos riskus un neitralizētu iespējamos Krievijas militāros apdraudējumus. “Eiropas un Baltijas reģiona valstīm, saskaroties ar krīzēm, kas varētu potenciāli izjaukt stabilitāti un vienotību visā ES, jāvirzās uz kolektīvu rīcību, jāattīsta vēl intensīvāks kopdarbs un drosmīgi lēmumi apdraudējumu novēršanai,” norāda K. Kuzņecova.
R. Gagunovs (attēlā), uzrunājot klātesošos, norādīja uz aktuālo situāciju Latvijā, akcentējot saikni starp partiju ilgtspēju, politisko stabilitāti un drošības jautājumiem plašākā kontekstā. “Politisko partiju un partiju apvienību ilgtspēja ir būtisks priekšnosacījums valsts iekšējai stabilitātei un drošībai. Latvijā politiskās vides dinamika rada izaicinājumus demokrātijas noturībai un sabiedrības uzticībai institūcijām,” akcentē pētnieks R. Gagunovs.
Pētnieces Zanda Gailume-Zohara un Vineta Kleinberga dalījās atziņās no sava pētījuma Zaļa, veselīga un taisnīga: sociāli atbildīgas zaļās pārejas iespēju izpēte Latvijas veselības aprūpes sektorā (‘Green, healthy, and fair’: Exploring possibilities for socially responsible green transition in Latvia's healthcare sector). Prof. Anda Rožukalne piedalījās ar pētījumu Vai auditorijai rūp profesionālā ētika? Žurnālistikas ētikas un objektivitātes uztveres novērtējums sabiedrībā: Latvijas perspektīva (Does your audience care about professional ethics? Assessing the public’s perception of journalism ethics and objectivity: Latvia’s perspective). Pētnieks Jānis Juzefovičs piedalījas apaļā galda diskusijā Neskaidrības tulkošana. Kas slēpjas aiz Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo divdomīgās attieksmes pret Krievijas iebrukumu Ukrainā? (Roundtable: Translating Uncertainty: What Lies Behind the Ambiguous Attitude of Latvia’s and Estonia’s Russophones Towards Russia’s Invasion of Ukraine?).
Konferencē tika pārstāvēti arī RSU doktoranti, kuri dalījās atziņās no saviem pētījumiem. Aleksandra Palkova piedalījās ar pētījumu Eksogēnās un endogēnās krīzes Eiropas integrācijā Baltijas valstu skatījumā. Klimata pārmaiņu gadījuma analīze (Exogenous and Endogenous Crises in European Integration through the Baltic Lens: a case study of climate change); Lita Juberte-Krūmiņa diskutēja par tēmu Vai privātais sektors ir stratēģisks sabiedrotais sabiedrības psiholoģiskās noturības stiprināšanā? 10 Latvijas privāto uzņēmumu institucionalizācijas potenciāla izpēte (Is the private sector a strategic team-mate in boosting psychological resilience of society? Study of institutionalization potential of 10 private companies in Latvia), savukārt Anetes Bikes tēma bija Miera uzturēšana ar līdzdalības palīdzību. Latvijas Nacionālā rīcības plāna par ANO Drošības padomes rezolūcijas 1325 “Sievietes, miers un drošība” ieviešanu (2020–2025) izvērtējums (Sustaining Peace Through Participation: Evaluating Latvia’s National Action Plan on the Implementation of the UN Security Council Resolution 1325 on Women, Peace and Security (2020-2025)). Māris Vitkovskis uzstājās ar referātu Regulējuma īpatnības Baltijas valstīs attiecībā uz bezpilota lidaparātu sistēmām (Specifics of Regulatory Framework in the Baltic States Regarding Unmanned Aircraft Systems).
RSU pārstāvji Aleksandra Palkova (no kreisās), Romāns Gagunovs, Lāsma Šķestere un Kristīne Kuzņecova konferences norises vietā
Eiropas Baltijas studiju konference (CBSE) šā gada 24.–26. aprīlī notika Kembridžā, Apvienotajā Karalistē, un to organizēja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra Baltijas programma. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad konferencē aptvēra dažādus tematus un zinātņu nozares, konsekventi demonstrējot un popularizējot Baltijas studiju sasniegumus dažādās jomās. Konference pulcēja vairāk nekā 500 zinātnieku no visas pasaules, tai skaitā pārstāvjus no Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, no dažādām disciplīnām un karjeras posmiem, kuri ieinteresēti pētniecībā aplūkot Baltijas reģionu.
Plašāk par konferenci – LTV sižetā Kembridžā – lielākā Baltijai veltītā konference
