Noslēguma darba aizstāvēšanas simulācija: inovatīva pieeja akadēmisko prasmju stiprināšanai RSU

Rīgas Stradiņa universitātē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kā sagatavot studentus ne tikai kvalitatīvu pētniecisko darbu izstrādei, bet arī pārliecinošai un akadēmiski pamatotai to prezentēšanai. Viena no šādām inovatīvām pieejām ir noslēguma darbu aizstāvēšanas simulācija, ko vairāku gadu garumā īsteno Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un pētniece Dr. oec. Santa Bormane.

“Simulācija ļauj studējošajiem ne tikai apgūt prezentēšanas prasmes, bet arī vērtēt kolēģu sniegumu un saprast, kā aizstāvēšana norit no dažādām lomām – gan kā prezentētājam, gan kā komisijas loceklim,” stāsta Santa Bormane.

Trīs soļu pieeja: no uzstāšanās struktūras līdz pārliecinošai prezentācijai

Simulācijas tiek organizētas trīs posmos, aptverot gan tehniskos, gan satura un uzvedības aspektus.

Pirmajā posmā studenti apgūst prezentācijas struktūras, vizuālo un tehnisko risinājumu izveidi, kā arī trenējas publiskajā runā un pašpārliecinātībā. Otrajā posmā viņi pilnveido prezentācijas saturu, trenējas laika ierobežojumā un iemācās argumentēti pamatot pētījuma rezultātus, savukārt trešajā – pilnībā imitē aizstāvēšanas procesu, piedaloties kā autori un komisijas locekļi. Šajā posmā tiek attīstīta kritiskā domāšana, jautājumu formulēšanas un analīzes prasmes.

“Sākumā studējošie jūtas nedroši, bet pēc vairākkārtējas prezentēšanas viņi iegūst pārliecību, apgūst stresa vadību un aizstāvēšanas dienā spēj pilnībā koncentrēties saturam, nevis satraukumam,” skaidro docētāja.

Ieguvums visiem – studējošajiem, doktorantiem un docētājiem

Simulācijā tiek iesaistīti bakalaura un maģistra līmeņa studenti, kā arī doktoranti. Doktorantiem tā ir iespēja attīstīt pedagoģiskās prasmes un komisijas darba pieredzi, savukārt jaunākajiem studentiem – laicīgi iepazīties ar aizstāvēšanas procesu un gūt priekšstatu par akadēmiskā darba prasībām.

Absolvente Ieva Vāvule uzsver, ka šāda pieredze mainījusi viņas attieksmi pret prezentēšanu:

“Sākumā likās, ka tas būs ļoti grūti, bet tas bija izaicinājums, kas lika tiekties uz labāko. Tagad, esot doktorantūrā, šo pieeju noteikti iekļaušu arī savā darbā ar studējošajiem.”

Savukārt Ēriks Eisaks, kurš piedalījies vairākās simulācijās, atzīst, ka praktiskais treniņš palīdzējis būt pārliecinātam aizstāvēšanas dienā:

“Aizstāvēšanas dienā pat tad, kad laiks tika saīsināts no 15 uz 10 minūtēm, varēju pielāgoties un kvalitatīvi prezentēt darbu.”

Mācīšanās no pieredzes – arī docētājiem

Docētāja Santa Bormane uzsver, ka simulācija sniedz būtiskus ieguvumus arī docētājiem, jo ļauj pārliecināties par studējošā akadēmisko godīgumu un patstāvīgo ieguldījumu:

“Pēc šāda procesa es zinu, ka varu ar mierīgu sirdi parakstīt darbu, – tas ir korekts, metodoloģiski pamatots, un studējošais spēj to argumentēti aizstāvēt.”

Šāda pieeja kļūst īpaši aktuāla mūsdienās, kad studiju procesā arvien vairāk ienāk ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīki. Lai nodrošinātu, ka studējošie patiesi apgūst pētnieciskās un analītiskās prasmes, docētājiem ieteicams:

• organizēt regulāras statusa pārbaudes (angl. check-in) ar darba vadītājiem darba izstrādes gaitā;
• pastiprināti vērtēt aizstāvēšanas procesu, kurā iespējams pārliecināties par studējošā dziļu izpratni par tēmu;
• iesaistīt studējošos savstarpējā vērtēšanā un atgriezeniskajā saites sniegšanā, kas veicina atbildību un akadēmisko godīgumu.

Komunikācijas prasmju attīstīšana caur pētniecības rezultātu prezentēšanu

Studējošie, kuri piedalījušies simulācijā, atzīst, ka šī pieredze būtiski palīdz pārvarēt stresu, attīstīt prezentācijas un argumentācijas prasmes, kā arī iemācīties uzstāties profesionālā vidē.

“Pēc simulācijas aizstāvēšana vairs nav kā zobu sāpes,” ar smaidu atzīst profesore S. Bormane. “Teksts plūst, ir skaidra struktūra, un studējošais patiešām izbauda procesu.”

Iedvesma citiem docētājiem

Noslēguma darba aizstāvēšanas simulācija ir piemērs RSU docētāju radošai un studentcentrētai pieejai, kas veicina gan studējošo pētniecības kvalitāti, gan studējošo profesionālo izaugsmi. Šī pieredze rāda, ka mācību process var būt gan strukturēts, gan iedvesmojošs, vienlaikus stiprinot studējošo pārliecību un pētniecības kultūru.

“Simulācija palīdz studējošajiem kļūt par pārliecinātiem pētniekiem un profesionāļiem, bet docētājiem – saglabāt augstus akadēmiskos standartus laikā, kad mainās tehnoloģijas un mācīšanās paradumi,” rezumē Santa Bormane.