Trīs topošās ārstes un kopīgs atbalsta stāsts. Ilgoņa Gunāra Brasliņa stipendiju saņem RSU studentes

RSU fonds sadarbībā ar Austrālijas asociēto profesoru Filipu Brasliņu īsteno Ilgoņa Gunāra Brasliņa piemiņas stipendiju studiju programmas Medicīna otrā studiju gada studējošajiem. Šis atbalsts nav tikai praktiska palīdzība ikdienā, bet arī skaidrs apliecinājums tam, ka studenta ieguldītais darbs, neatlaidība un mērķtiecība tiek pamanīta un novērtēta brīdī, kad studiju slodze ir īpaši intensīva.

Ilgoņa Gunāra Brasliņa piemiņas stipendijai sarūpētie finanšu līdzekļi ir viņa dēla, asociētā profesora Filipa Brasliņa dāvinājums.

Stipendijas mērķis pauž vēlmi turpināt ģimenes saikni ar Latviju, simboliski panākot, ka daļa no Ilgoņa Gunāra Brasliņa vienmēr paliek Rīgā. Stipendiju bija plānots piešķirt diviem RSU Medicīnas fakultātes 2. kursa studentiem, taču, izvērtējot pieteikumus, stipendijas piešķirtas trim studentēm – Beatrisei Gulbei, Enijai Veidemanei un Kristīnei Dzenei. Jautājām studentēm par izvēlēto profesiju un stipendijas ietekmi uz mērķu sasniegšanu.

Kādēļ izvēlējāties studēt medicīnu?

Beatrise Gulbe: Medicīnu izvēlējos studēt, jo jau kopš pamatskolas mani interesēja, kāpēc un kā cilvēka ķermenī norisinās dažādi procesi un kādi ir slimību rašanās mehānismi.

Šo interesi mērķtiecīgi attīstīju, piedaloties Ēnu dienās, kuru laikā iepazinos ar dažādu specialitāšu ārstiem, tostarp gastroenterologu, neatliekamās medicīnas ārstu un narkologu. Tomēr izšķirošs pavērsiens manā izvēlē notika 2022. gadā, kad trīs stundas PSKUS vēroju sirds aortas operāciju, kuru veica Dr. Mārtiņš Kalējs. Šī pieredze sniedza man pavisam citu skatījumu uz ārsta profesiju. Mani īpaši iedvesmoja augsta līmeņa komandas darbs, milzīgā atbildība un plašās zināšanas, kas nepieciešamas šādu operāciju veikšanai. Tajā brīdī man radās skaidra apziņa, ka vēlos līdzināties šiem cilvēkiem, un tieši tad arī izvirzīju sev mērķi pēc vidusskolas studēt medicīnu.

Enija Veidemane: Esmu daudz saskarusies ar medicīnu kā paciente. Tas man ļāva redzēt gan jomas trūkumus, gan arī to, kā zinoši un iedvesmojoši ārsti spēj pozitīvi ietekmēt dzīvi. Vienmēr medicīna ir likusies ļoti interesanta, un vēlos arī citiem sniegt palīdzību, kas tika sniegta man.

Kristīne Dzene: Izvēlējos studēt medicīnu, jo kopš bērnības slimnīca man bija vieta, kur, par spīti satraukumam, jutos saprasta un aprūpēta, un BKUS atsaucīgais personāls ar savu attieksmi man pamazām radīja pārliecību, ka arī es vēlos savu nākotni saistīt ar ārsta profesiju.

Mani īpaši uzrunā iespēja ar zināšanām praktiski palīdzēt cilvēkiem, tāpēc vidusskolā mērķtiecīgi iestājos bioķīmiķu klasē, kur padziļināti apguvu bioloģiju un ķīmiju, lai varētu veiksmīgi iestāties RSU Medicīnas fakultātē.

Kā vērtējat studijas RSU Medicīnas fakultātē?

Beatrise Gulbe: Studijas RSU Medicīnas fakultātē man sagādā patiesu gandarījumu. Tās ir intensīvas, taču vienlaikus iegūtās zināšanas ir reālas un praktiski pielietojamas.

Studiju saturs nav atrauts no realitātes, bet pakāpeniski veido pamatu klīniskajai domāšanai un visaptverošai izpratnei par cilvēku.

Studiju process attīsta ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī disciplīnu, laika plānošanas prasmes un spēju strādāt paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos, kas, manuprāt, ir neatņemama ārsta profesijas sastāvdaļa. Lai gan mācību slodze mēdz būt intensīva un izaicinoša, īpaši kolokviju periodos, gandarījums par paveikto un redzamais zināšanu progress pilnībā atsver šīs grūtības.

Enija Veidemane: Studijas mēdz būt izaicinošas, bet noteikti arī aizraujošas. Mācību apjoms ir liels, līdz ar to ir jābūt disciplīnai, lai visu izdarītu laicīgi un kvalitatīvi.

Lai gan studijās ieguldu daudz darba, tas vienmēr ir tā vērts, jo iegūstu lielu gandarījuma sajūtu par izdarīto un saprotu, ka viss apgūtais noderēs nākotnes karjerā.

Kristīne Dzene: Studijas RSU Medicīnas fakultātē vērtēju pozitīvi, jo, lai arī tās ir ļoti prasīgas, mācību procesā ir skaidri jūtams, kā apgūtās zināšanas vēlāk būs iespējams izmantot praksē. Man patīk arī studiju struktūra, jo materiāli kursos ir pieejami savlaicīgi, bieži ir arī pašpārbaudes testi, un gandrīz katrā kursā ir paredzēta kāda praktiskā daļa, piemēram, preparēšana anatomijā vai laboratorijas darbi medicīniskajā bioķīmijā.

Augstu vērtēju pasniedzēju profesionalitāti un pretimnākšanu, un kopumā studijas attīsta ne tikai teorētiskās zināšanas, bet ikdienā konsekventi trenē arī atbildības sajūtu, disciplīnu un kritisko domāšanu.

Kādēļ pieteicāties stipendijai, un kā tā palīdzēs jums studiju procesā?

Beatrise Gulbe: Stipendijai pieteicos, jo medicīnas studijas prasa ievērojamu laika, emocionālo un finansiālo ieguldījumu.

Piešķirtā stipendija man sniedz lielāku neatkarības un drošības sajūtu, ļaujot pilnvērtīgāk koncentrēties uz studiju procesu, nevis uz finansiāliem jautājumiem.

Tā palīdz segt ikdienas dzīvošanas izdevumus, kā arī dod iespēju daļu līdzekļu novirzīt uzkrājumu veidošanai, lai nākotnē būtu pieejama neliela finanšu rezerve.

Enija Veidemane: Par iespēju pieteikties uzzināju universitātes sūtītā e-pastā. Tas ieinteresēja un izlēmu, ka ir vērts pretendēt uz stipendiju. Stipendiju izmantošu izmaksām, kas saistītas ar studijām un personīgiem medicīniskiem izdevumiem.

Kristīne Dzene: Stipendijai pieteicos, jo atbildu tās kritērijiem, un šāds atbalsts studiju laikā būtu būtisks. Medicīnas fakultātē studijas ir intensīvas un laikietilpīgas, tāpēc stipendija man ļautu vairāk koncentrēties mācībām un mazāk domāt par finansiālajiem izaicinājumiem.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Kur jūs sevi redzat pēc 10 gadiem?

Beatrise Gulbe: Savus nākotnes plānus saistu ar profesionālu izaugsmi medicīnā un mērķtiecīgu specializācijas izvēli. Šobrīd apsveru iespēju nākotnē strādāt iekšķīgo slimību jomā, jo mani īpaši interesē pacienta veselības stāvokļa visaptveroša izvērtēšana un ilgtermiņa ārstēšana. Pēc desmit gadiem sevi redzu kā kompetentu un atbildīgu jauno ārstu, kurš ar aktuālām zināšanām un augstu profesionālo motivāciju spēj uzklausīt un atbalstīt pacientus. Savā darbā nepārtraukti pilnveidošu zināšanas un balstīšos tikai uz pierādījumos balstītas medicīnas principiem.

Enija Veidemane: Pēc 10 gadiem ceru būt ārsts, kas jūtas piepildīts un iedvesmots savā ikdienas darbā un kuru mājās sagaida mīļa un atbalstoša ģimene.

Kristīne Dzene: Nākotnē plānoju veiksmīgi pabeigt medicīnas studijas un turpināt rezidentūru kādā no klīniskajām nozarēm. Šobrīd ir grūti spriest par precīzu jomu nākotnei, jo otrajā studiju gadā vēl nav sākušās klīniskās rotācijas dažādu jomu ārstu specializācijās, taču tagad apzinos, ka vēlos ikdienā strādāt praktisku darbu – ar rokām.

Pēc 10 gadiem redzu sevi kā zinošu, atbildīgu, atsaucīgu un profesionālu ārstu savā jomā, kurš ikdienā pilnveido savas zināšanas un sniedz kvalitatīvu palīdzību pacientiem Latvijā.

Ko labprāt darāt no studijām brīvajā laikā?

Beatrise Gulbe: Brīvajā laikā labprāt apmeklēju body & mind nodarbības, piemēram, pilates un bodyart, jo tās palīdz uzturēt fizisko formu, kā arī uzlabo emocionālo labsajūtu. Šādas nodarbības man ļauj atgūt enerģiju, mazināt stresu un uz brīdi atslēgties no domām un rūpēm, kas saistītas ar intensīvo studiju ikdienu. Tāpat brīvajā laikā labprāt klausos podkāstus par personīgo izaugsmi, motivāciju un sabiedrībā aktuālām tēmām, kas palīdz paplašināt redzesloku un gūt jaunas idejas dažādās dzīves jomās.

Enija Veidemane: Brīvo laiku labprāt pavadu ar ģimeni un draugiem, izbaudu pastaigas dabā un lasu grāmatas.

Manuprāt, studiju laikā ir svarīgi atrast vaļasprieku, kas aizrauj un ļauj atpūsties no ikdienas slodzes.

Kristīne Dzene: Brīvajā laikā no studijām pavadu, strādājot pusslodzes darbu, taču hobiju līmenī pēc iespējas vairāk cenšos nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tagad, neierasti baltajā ziemā Latvijā, tās ir sniegotās aktivitātes dabā – slidošana, pa retai reizei arī slēpošana, kā arī vienkārši garāka pastaiga. Fiziskās formas uzturēšanai divas reizes nedēļā nodarbojos ar svarcelšanu. Tā palīdz atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa, uzlabo koncentrēšanās spējas un miega kvalitāti, lai varu atkal ar pilniem spēkiem pievērsties studijām!

Par Ilgoņa Gunāra Brasliņa piemiņas stipendiju

Ilgoņa Gunāra Brasliņa piemiņas stipendija studentiem ne tikai ir konkrēts finansiālais atbalsts, kas ļauj drošāk plānot ikdienas izdevumus, bet arī dod skaidru signālu, ka universitāte un ziedotājs uzticas studentiem, kuri izvēlējušies atbildīgu un iedzīvotājiem tik nozīmīgu profesiju.