Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā pirmo reizi atklāti Latvijas sportistu psiholoģiskie profili
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pētnieku vadībā finiša posmam tuvojas līdz šim apjomīgākais zinātniskais pētījums par sportistu psiholoģisko sagatavotību Latvijā. Tas pirmo reizi ļauj sistemātiski identificēt, kādi psihofizioloģiskie profili raksturīgi Latvijas sportistiem, un sniedz zinātniski pamatotu ietvaru psiholoģiskās sagatavošanas integrēšanai sporta treniņu procesā.
Līdz šim Latvijā trūka zinātniski pamatotu rīku un objektīvu datu, kas ļautu vienlaikus novērtēt sportistu personības iezīmes, psiholoģiskās prasmes un psihofizioloģiskos rādītājus, proti, to, kā prāts un ķermenis mijiedarbojas augstas slodzes sportā. Jaunā pētījuma būtiskākā atziņa: šie rādītāji ir trenējami un attīstāmi, un mērķtiecīgs darbs ar tiem var būtiski uzlabot sportisko sniegumu un ilgtermiņa labsajūtu.
Projekta Latvijas sportistu multifaktoriāla profilēšana, integrējot personības iezīmes, psiholoģiskās prasmes un psihofizioloģiskos rādītājus zinātniskā vadītāja ir RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadošā pētniece un LSPA docente Katrīna Volgemute. Pētījuma komandā strādāja arī RSU pētniece un praktizējoša sporta psiholoģe Gundega Ulme, kā arī LSPA pētnieki – profesore un vadošā pētniece Agita Ābele, docents Renārs Līcis un bijušais profesionālais hokejists, zinātniskais asistents Rodrigo Laviņš.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 300 sportisti no dažādiem – gan komandu, gan individuālajiem – sporta veidiem. Tāpat arī tie pārstāv dažādus meistarības līmeņus, sākot no augstākās klases sportistiem līdz jaunajiem talantiem un amatieriem. Balstoties uz iegūtajiem datiem un sporta psihologu un psiholoģiskās sagatavošanas treneru vērtējumu, tika identificēti četri sportistu psiholoģiskie profili, kas atbilst reālajai praksei darbā ar sportistiem. Tie ir pašefektīvi un emocionāli stabili sportisti; uz precizitāti orientēti sportisti ar paaugstinātu spriedzi; emocionāli reaktīvi sportisti ar zemāku pašregulāciju un reaktīvi un ātrdarbīgi sportisti.
Galvenā pētījuma pievienotā vērtība ir tā praktiskā pielietojamība. Sportistu profilēšana ļauj treneriem, sporta psihologiem un pašiem sportistiem precīzi identificēt stiprās un vājās puses, kā arī mērķtiecīgi plānot psiholoģiskās sagatavotības attīstību.
Vadošā pētniece Katrīna Volgemute uzsver: “Pētījums apliecina, ka vienota pieeja visiem sportistiem nav efektīva – katram profilam nepieciešama atšķirīga psiholoģiskā atbalsta stratēģija. Piemēram, sportistiem ar zemāku pašregulāciju būtiski ir pašregulācijas treniņi, uz precizitāti orientētiem sportistiem – darbs ar negaidītām situācijām un sacensību simulācijām, ātrdarbīgiem sportistiem svarīga ir impulsu kontroles attīstīšana, savukārt emocionāli stabilajiem sportistiem – ilgtermiņa motivācijas uzturēšana un stagnācijas riska mazināšana. Pētījuma secinājumi skaidri iezīmē nākotnes virzienu – tur, kur fiziskie dotumi ir līdzvērtīgi, izšķiroša kļūst psiholoģiskā sagatavotība. Un tagad Latvijā ir skaidrāks pamats, kā ar to strādāt mērķtiecīgi un profesionāli.”
Šāda individualizēta pieeja palīdz ne tikai uzlabot sportisko sniegumu, bet arī mazināt izdegšanas, pārtrenēšanās un psihiskās pārslodzes riskus. Pētījuma autori uzsver, ka psiholoģiskā sagatavošana ir neatņemama treniņu procesa sastāvdaļa, līdzvērtīga fiziskajai, tehniskajai un taktiskajai sagatavotībai. Nereti tieši psiholoģiskā darba trūkums ir iemesls, kāpēc talantīgi sportisti nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu sacensībās.
Izstrādātais profilu modelis nav paredzēts sportistu atlasei, bet gan psiholoģisko prasmju attīstīšanai. Visi pētījuma dati tika apstrādāti anonīmi un analizēti apkopotā veidā, savukārt dalībniekiem bija iespēja saņemt individuālu atgriezenisko saiti.
Projekta pēctecībā tiek uzsākta sportistu psiholoģiskās sagatavošanas izpēte starptautiskā mērogā sadarbībā ar Lietuvu un Taivānu. Interesentiem būs iespēja pieteikties dalībai projektā No novērošanas līdz rīcībai: garengriezuma un starpkultūru skatījums uz sportistu psiholoģisko adaptāciju sporta sezonas laikā (LV–LT–TW/2026/2).
Pētījums īstenots RSU un LSPA konsolidācijas projekta ietvaros, un tā rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas sporta zinātnē, piedāvājot pierādījumos balstītus instrumentus sportistu attīstībai. Pētnieki izsaka pateicību visiem sportistiem un treneriem, kuri piedalījās pētījumā, uzsverot, ka iegūtās zināšanas kalpos visai sporta sabiedrībai.
Projekts nr. KPVIS 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005 RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija.
Par Rīgas Stradiņa universitāti
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU piecās fakultātēs un konsolidētā LSPA līdzās ar medicīnu un veselības aprūpi saistītajām studijām ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas un sporta pedagoģiju. Kopš dibināšanas RSU ir kļuvusi par izcilības centru zinātnē un izglītībā, nodrošinot starptautiski konkurētspējīgas zināšanas un inovācijas. Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājaslapā www.rsu.lv. Sekot līdzi RSU jaunumiem var arī sociālajos tīklos Facebook, LinkedIn, Instagram un YouTube.
Papildu informācijai
Docētāja, Individuālo un komandu sporta veidu katedra
Vadošā pētniece, Veselības aprūpes sportā izpētes centrs
Docētāja, Sporta teorijas katedra
B kategorijas kalnu slēpošanas trenere; psiholoģiskās sagatavošanas vecākā trenere
