Jaunais kardiologs Aleksandrs Vasiļjevs: “Rezidentu saime darbojas kā liela ģimene”

Sagatavoja Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) programmas Medicīna absolventiem vienā brīdī jāpieņem nozīmīgs lēmums: kādu specializāciju izvēlēties rezidentūrā? Rakstu sērijā par rezidentiem mūsu studenti vai nesenie absolventi dalīsies ar savu personisko pieredzi rezidentūrā, lai iedvesmotu un varbūt palīdzētu pieņemt izvēli nākamajiem absolventiem.

Šoreiz iepazīstinām ar Aleksandru Vasiļjevu, kurš pagājušajā gadā absolvēja rezidentūru kardioloģijā un tagad strādā par kardiologu Liepājas reģionālajā slimnīcā, kā arī docē RSU Liepājas filiālē.

Togad, kad Aleksandrs stājās rezidentūrā, uz iekāroto kardioloģijas programmu bija pieejamas tikai divas vietas, tomēr viņš lika visas likmes uz šo programmu. Viņam nebija otrās prioritātes. “No racionāla viedokļa tas ir nepareizi, bet es ļoti gribēju būt kardioloģijā, un man tas ir izdevies,” gandarīts entuziastiskais kardiologs.

Kad un kā sapratāt, ka gribat kļūt par ārstu?

Jau skolas laikā man bija ļoti liela interese par bioloģiju, fizioloģiju un medicīnu. Piedalījos Jauno biologu skolā, kur padziļināti apguvām mācību vielu, ka arī, sākot ar devīto klasi, piedalījos Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajās neatliekamās medicīniskās palīdzības sacensībās.

Kā izvēlējāties nākamo ārsta specialitāti?

Kopš studiju sākuma man bija interese par kardioloģiju. Pirmajos studiju gados mani vismīļākie mācību priekšmeti bija šūnu bioloģija un fizioloģija. Tie skaidro dažādu procesu būtību, un ir daudz interesantāk, piemēram, izprast, nevis tikai mehāniski iemācīties, kāpēc elektrokardiogrāfijā, mainoties pacienta sirds stāvoklim, mainās arī rādītāji.

Vēl lielāku interesi par kardioloģiju palīdzēja radīt brīnišķīgie pasniedzēji, ārsti vec. pasn. Kārlis Trušinskis, Irēna Kurcalte, prof. Oskars Kalējs, asoc. prof. Mārtiņš Kalējs, Aija Mača-Kalēja, doc. Larisa Umnova – viņi turpināja stāstīt un skaidrot mācību vielu, kā arī parādīja, cik svarīga ir pierādījumos balstīta (evidence-based) pieeja.

Kardioloģija ir ļoti daudzpusīga: var strādāt gan akūtās situācijās, piemēram, veikt dzīvību glābjošas operācijas, izmantojot kardioversijas, kas atjauno normālu sirds ritmu, vai veicot kardiopulmonālo reanimāciju, gan veikt invazīvo un neinvazīvo izmeklēšanu (piemēram, ehokardiogrāfiju, koronarogrāfiju) un konsultēt. 

Kardiologa specialitāte ir ļoti dinamiska un ļauj īstenot vairākas intereses vienas profesijas ietvaros, man liekas, nevienai citai specialitātei ārstniecībā nav tik lielas daudzveidības un iespēju.

Kā notika gatavošanās un iestāšanās rezidentūrā?

Kad stājos rezidentūrā, zināju, ka kardioloģijā ir tikai divas vietas, tāpēc mērķtiecīgi gatavojos: piedalījos studentu pulciņos, arī pats vadīju pulciņu. Tāpat veicu zinātniskus darbus, kā arī uzstājos starptautiskās konferencēs. Vecākos kursos voluntēju kardioloģijas nodaļā, lasīju vadlīnijas, piedalījos vietējas konferencēs.

Kāda ir rezidentūras realitāte?

Katru gadu atbildība un darba apjoms rezidentūrā pieaug atbilstīgi kompetencei. Sākumā darbs notiek ciešā pieredzējuša ārsta uzraudzībā, un tas nozīmē, ka pacienti jāskatās kopā ar sertificētu kolēģi vai visu pacientu situācija ar viņu jāpārrunā. Vēlākos gados, kad sākas specializēti cikli, darbs notiek ārsta vadībā. Tas nozīmē, ka sertificēts kolēģis uzrauga procesu, ir iespēja uzdot viņam jautājumus, bet jau ļauj pašam veidot ārstēšanas plānu un pieņemt taktikas lēmumus. 

Rezidentūras laikā es paralēli dežurēju uzņemšanas nodaļās Jūrmalas slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā. Piedalījos studentu apmācībās RSU Patoloģijas katedrā (no pirmā rezidentūras gada) un Iekšķīgo slimību katedrā, kur mācīju kardioloģiju (sākot ar ceturto studiju gadu). Es arī piedalījos Zemessardzē, izgāju pamata apmācības un turpināju piedalīties mācībās pēc tam. Man bija iespēja turpināt profesionālo pilnveidi un iegūt jaunu pieredzi. 

Viena no lielākajām rezidentūras priekšrocībām ir kontakts ar pieredzējušiem kolēģiem, jo arī tagad, pēc rezidentūras pabeigšanas, ļoti svarīgi ir tas, ka varu lūgt padomu un palīdzību. Paldies visiem kolēģiem, kuri atsaucās un bija gatavi sniegt padomu, apskatīt ehokardiogrāfijas attēlu vai smagākos gadījumos arī pārvest pacientus uz universitātes klīniku.

Par savām profesionālajām uzvarām uzskatu atrisinātos smagos gadījumus. Es labi atceros pirmos pacientus smagā vai komplicētā medicīniskā stāvoklī, kuriem izdevās palīdzēt, un cik lielu gandarījumu tas sniedza.

Kas jūs visvairāk pārsteidza rezidentūrā?

Sadarbība ar vecāko gadu rezidentiem. Rezidentu saime darbojas kā liela ģimene, kur vecāki kolēģi dalās ar pieredzi, pierakstiem, materiāliem, palīdz smagākajos brīžos. Es cenšos turpināt šo principu, mācot studentus vai rezidentus – palīdzot, atbalstot, rādot, bet arī ļaujot mēģināt rīkoties pašiem. Ir ļoti patīkami redzēt arī tagad, ka uz praksi Liepājas slimnīcā nāk ļoti motivēti rezidenti un sestā gada studenti. Liels gandarījums strādāt ar tiem, kuri jau bija praksē, un ceru, ka sadarbība turpināsies arī turpmāk. 

Ļoti liela nozīme ir arī kontaktu uzturēšanai, jo tā palīdz efektīvi risināt sarežģītākus medicīniskos gadījumus. 

Kāpēc izvēlējāties rezidentūru ārpus Rīgas?

Manā izvēlē jau pirms iestāšanas rezidentūrā bija Liepājas Reģionālā slimnīca, kur voluntēju kā students un biju praksē sestajā studiju gadā. Šī ir lielāka Kurzemes reģiona slimnīca, kur apvienotas vairākas specialitātes un, kas man bija ļoti svarīgi, darbojas Invazīvās kardioloģijas laboratorija.

Darbs reģionā ļauj īstenot to, kas man visvairāk patīk – strādāt kardioloģijas nozarē, izbaudīt visas tās puses. Es strādāju gan nodaļā, veicu ehokardiogrammas, gan invazīvajā laboratorijā, tāpat turpinu mācīt studentus, tostarp topošos ārsta palīgus un māsas RSU Liepājas filiālē. Reģionālā slimnīcā veidojas ciešāka komanda, jo speciālistu skaits ir ļoti ierobežots, un tas rada lielāku slodzi katram darbiniekam, bet es to izbaudu, jo mums ir stipra komanda, un es redzu milzīgo potenciālu Liepājas reģionālajā slimnīcā. Piemēram, pašreiz mūsu kopējo mērķu vidū ir invazīvās kardioloģijas nodrošināšana 24/7 režīmā.

Ko jūs ieteiktu topošajiem ārstiem vai jaunajiem rezidentiem?

Darīt un mēģināt pat tad, kad ir bailes vai nedrošības sajūta! Es atceros savu izvēli un turpinu katru dienu darīt to, ko mīlu, darīt darbu, kas man sniedz gandarījumu.