RSU Zinātnieku brokastīs prezentē aktuālos projektus MI un digitālajā medicīnā
Rīgas Stradiņa universitātē tikko notikušajās Zinātnieku brokastīs, kas veltītas tēmai Mākslīgais intelekts un digitālā medicīna ārsta kabinetā, eksperti analizēja, kā jaunās tehnoloģijas jau šobrīd ietekmē pacientu aprūpi un kādi izaicinājumi vēl jārisina, lai tās droši integrētu veselības aprūpes sistēmā. Tāpat pasākumā tika prezentēti arī vairāki aktuālie RSU Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekti, kas saistīti ar mākslīgā intelekta pielietojumu medicīniskajā attēldiagnostikā, digitālu risinājumu izmantošanu pacientu iesaistei skrīninga programmās un digitālo biomarķieru attīstību hronisku slimību gaitas novērtēšanai.
RSU tenūrprofesore Maija Radziņa iepazīstināja ar projektu A.I.B.M., kurā tiek izstrādāti interpretējami mākslīgā intelekta risinājumi metastāžu identificēšanai medicīniskajos attēlos. Sistēma izmanto dziļās mācīšanās algoritmus un anotētus radioloģijas datus, lai uzlabotu diagnostikas precizitāti un uzticamību.
RSU pētnieks Artis Alksnis prezentēja projektu Apziņotājs, kura mērķis ir palielināt kolorektālā vēža skrīninga aptveri, izmantojot automatizētu pacientu apziņošanas un monitorēšanas sistēmu ģimenes ārstu praksēs. Pacienti šajā sistēmā saņem personalizētus uzaicinājumus, atgādinājumus un informāciju par rezultātiem, balstoties uz uzvedības maiņas principiem.
RSU vadošais pētnieks Uldis Berķis Zinātnieku brokastīs stāstīja par digitālu monitoringu pacientiem ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu (ME/CFS). Šajā pētījumā paredzēts izmantot plašu datu spektru, sākot no anketām un biosensoriem līdz kognitīvajiem testiem , lai labāk izprastu slimības progresiju un individualizētu ārstēšanu.
Mākslīgais intelekts medicīnā: ātrāks par cilvēku, bet vai uzticams?
Diskusijā vairākkārt izskanēja jautājums par uzticēšanos mākslīgajam intelektam. Kā uzsvēra eksperti, galvenais izaicinājums medicīnā nav tikai tehnoloģiju attīstība, bet gan spēja pierādīt to precizitāti un saprotamību.
“Kamēr mums nebūs pilnīgas skaidrības par to, kā mākslīgais intelekts nonāk līdz konkrētai atbildei, būs grūti tam pilnvērtīgi uzticēties,” diskusijā uzsvēra Maija Radziņa. A. Alksnis savukārt akcentēja, ka mākslīgais intelekts jāuztver kā palīgs, nevis lēmumu pieņēmējs: “Speciālists pieņem gala lēmumu, mākslīgais intelekts darbojas kā palīgs.”
Eksperti arī norādīja, ka pacienti arvien biežāk meklē atbildes digitālajos rīkos, kas palielina nepieciešamību ārstiem pamatot savus lēmumus un skaidrot informāciju saprotamā veidā.
Vienlaikus eksperti bija vienisprātis, ka mākslīgais intelekts nevar aizvietot ārstu, bet var būtiski uzlabot darba efektivitāti. Automatizējot rutīnas procesus, ārstiem iespējams vairāk laika veltīt pacientam un komunikācijai.
Bez sakārtotām datu sistēmām digitālā medicīna nevar attīstīties
Nozīmīgs izaicinājums Latvijā joprojām ir veselības datu sistēmu fragmentācija un novecojušā infrastruktūra. Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību sakārtot datu pieejamību un veicināt sadarbību starp medicīnas un tehnoloģiju jomu.
Tika akcentēts, ka efektīvi risinājumi iespējami tikai ciešā sadarbībā starp ārstiem, pētniekiem un IT speciālistiem, veidojot integrētas un lietotājiem draudzīgas sistēmas.
Fotoattēli
Pētījumus A.I.B.M. – interpretējamā mākslīgā intelekta sistēma kaulu metastāžu identificēšanai datortomogrāfijā un MR attēldiagnostikā, Automatizēta pacientu iesaiste un uzraudzība kolorektālā vēža skrīningā primārajā aprūpē un Digitālais monitorings mialģiskā encefalomielīta / hroniskā noguruma sindroma integrētai progresijas novērtēšanai finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas ietvaros.
