C hepatīts Latvijā joprojām skar visneaizsargātākos. Ko atklāj RSU pētījums par injicējamo narkotiku lietotājiem
Autors: Kārlis Rupainis, RSU bakalaura programmas Sabiedrības veselība absolvents
Vīrushepatīts C ir virāla infekcija, kas izraisa gan akūtus, gan hroniskus aknu bojājumus. Šī infekcija tiek pārnesta ar asiņu starpniecību, piemēram, nedrošu medicīnisku procedūru, neskrīnētu asiņu pārliešanas, šļirču un adatu koplietošanas vai arī, retāk, dzimumakta laikā.1 Lai gan pēdējo gadu laikā medicīna ir būtiski virzījusies uz priekšu un C hepatīts mūsdienās ir efektīvi ārstējama infekcija, tā joprojām saglabājas kā viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā.
Īpaši augsts infekcijas slogs vērojams cilvēkiem, kuri injicē narkotikas – tieši šajā populācijā infekcija turpina izplatīties visaktīvāk. Turklāt Latvija Eiropas mērogā joprojām ierindojas starp valstīm ar augstākajiem saslimstības rādītājiem.2, 3
Lai gan injicējamo narkotiku lietotāji kopumā tiek uzskatīti par vienu no galvenajām C hepatīta riska grupām, arī šajā populācijā inficēšanās varbūtība nav vienāda visiem. Ar to ir saistīti gan sociālekonomiskie apstākļi, gan narkotiku injicēšanas paradumi, gan pieejamība riska mazināšanas un veselības aprūpes pakalpojumiem. Šīs atšķirības analizēju savā bakalaura darbā Rīgas Stradiņa universitātē, ar mērķi noskaidrot, kurās Latvijas injicējamo narkotiku lietotāju grupās C hepatīts sastopams biežāk un kuri faktori ciešāk saistīti ar infekcijas izplatību. Riska profilu sastādīšana ir nepieciešama, lai mērķtiecīgāk plānotu profilakses pasākumus un efektīvāk sasniegtu cilvēkus, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.4
Latvijā situācija joprojām ir viena no sarežģītākajām Eiropā
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam būtiski samazināt C hepatīta izplatību, taču Latvijai līdz tā sasniegšanai vēl ir tāls ceļš. Starptautiskie dati norāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam Latvijā injicējamo narkotiku lietotāju vidū C hepatīta saslimstība bija viena no augstākajām Eiropā. Lai sasniegtu PVO izvirzītos mērķus, šim rādītājam būtu jāsamazinās par aptuveni 87 %.5
Tas nozīmē, ka, lai gan efektīvas ārstēšanas iespējas ir pieejamas, infekcija joprojām tiek nodota tālāk – to potenciāli izskaidro ne tikai individuālie paradumi, bet arī sociālie faktori, piemēram, ienākumu līmenis, aizspriedumi, nepietiekama veselības aprūpes pieejamība, kā arī grūtības laikus veikt testēšanu.
Mūsdienās C hepatītu iespējams izārstēt pilnībā, tomēr ārstēšana vien nevar apturēt infekcijas izplatību – svarīgi ir laikus identificēt cilvēkus, kuri dzīvo ar infekciju, un nodrošināt profilakses pasākumus tiem, kuriem risks inficēties ir visaugstākais.6
Kas tika pētīts
Pētījuma pamatā bija dati no Slimību profilakses un kontroles centra pasūtītā šķērsgriezuma pētījuma HIV un asociēto faktoru izplatība injicējamo narkotiku lietotāju vidū, ko 2023. gadā īstenoja biedrība DIA+LOGS. Attiecīgajā pētījumā tika iekļauti 456 respondenti, izmantojot respondentu vadītās atlases metodoloģiju, kas starptautiski tiek uzskatīta par vienu no piemērotākajām grūti sasniedzamu populāciju izpētē.7 Tomēr, lai iegūtie rezultāti pēc iespējas precīzāk raksturotu visu Latvijas injicējamo narkotiku lietotāju populāciju, nevis tikai aptaujātos respondentus, bakalaura darba ietvaros dati tika svērti. Svēršana tika veikta, izmantojot respondentu vadītās atlases metodoloģiju un pieņemot, ka Latvijā ir aptuveni 11 500 narkotisko vielu injicētāju. Šis iedzīvotāju skaits netika izvēlēts patvaļīgi – tas aprēķināts, balstoties uz Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras (EUDA) aplēsēm par injicējamo narkotiku lietošanas izplatību Latvijā 2023. gadā (6,1 cilvēks uz 1000 iedzīvotājiem) un Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu.8, 9 Šāda pieeja ļauj iegūt rezultātus, kas ir reprezentatīvāki visai mērķa populācijai.
Analīze tika veikta trīs lielās faktoru grupās: sociālekonomiskie faktori (dzīvesvieta, izglītība, partnerattiecību statuss un tautība), narkotisko vielu injicēšanas paradumi (vecums, kurā sākta narkotiku injicēšana, injicēšanas biežums un riskanta injicēšanas prakse jeb šļirču un adatu koplietošana, atkārtota izmantošana, utt.). Treškārt, riska mazināšanas pakalpojumu izmantošana – C hepatīta testa veikšana pēdējā gada laikā, palīdzības saņemšana atkarības mazināšanai un galvenie šļirču un adatu iegūšanas avoti.
C hepatīta izplatība atšķiras starp dažādām injicējamo narkotiku lietotāju grupām
Analīze parādīja, ka C hepatīta izplatība nav vienmērīga visā injicējamo narkotiku lietotāju populācijā. Atsevišķās grupās infekcija sastopama ievērojami biežāk nekā citās – to nosaka ne tikai individuālie narkotiku lietošanas paradumi, bet arī sociālie apstākļi.
Viens no izteiktākajiem faktoriem bija izglītības līmenis.
Cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītību C hepatīta izplatība bija ievērojami augstāka nekā respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību.
Šāda saistība atbilst arī starptautiskajā literatūrā aprakstītajām tendencēm – zemāks izglītības līmenis bieži ir saistīts ar ierobežotākām iespējām saņemt veselības aprūpi, mazākām zināšanām par veselību un sarežģītākiem sociālekonomiskajiem apstākļiem.10, 11,12
Otrs nozīmīgais ar C hepatīta izplatību saistītais sociālekonomiskais faktors bija tautība – mazākumtautību pārstāvjiem C hepatīta izplatība bija augstāka nekā latviešu tautības pārstāvjiem. Šis rezultāts pats par sevi nenozīmē, ka tautība ir riska faktors. Drīzāk tas norāda uz iespējamām sociālām nevienlīdzībām, kas var ietekmēt piekļuvi profilakses un ārstēšanas pakalpojumiem. Šis secinājums arī saskan ar starptautiskajā literatūrā aprakstītajām saistībām.13, 14
Agrīnāka narkotiku injicēšanas uzsākšana saistīta ar augstāku C hepatīta izplatību
Pētījuma dati atklāja satraucošu atziņu – 39 % respondentu norādīja, ka narkotikas sākuši injicēt 18 gadu vecumā vai agrāk, un šī bija lielākā no analizētajām injicēšanas sākuma vecuma grupām.
Visaugstākā C hepatīta izplatība novērota tajā populācijas daļā, kura narkotiku injicēšanu sāka 18 gadu vecumā vai agrāk. Šo rezultātu var skaidrot vienkārši – jo agrāk cilvēks sāk injicēt narkotikas, jo ilgāku laiku viņš ir pakļauts infekcijas riskam. Turklāt, atsaucoties uz starptautisko literatūru, agrīnā vecumā biežāk trūkst zināšanu par drošāku injicēšanas praksi un retāk tiek izmantoti riska mazināšanas pakalpojumi.15,16
Īpašu uzmanību pelna fakts, ka gandrīz četri no desmit respondentiem narkotikas sāka injicēt jau līdz 18 gadu vecumam.
Vienlaikus Latvijā sterilu injicēšanas aprīkojumu HIV profilakses punktos iespējams saņemt tikai no pilngadības sasniegšanas. Tas nozīmē, ka daļa jauniešu, kuri jau ir pakļauti augstam inficēšanās riskam, var nesaņemt vienu no būtiskākajiem C hepatīta profilakses pakalpojumiem.17, 18, 19, 20
Savukārt viens no negaidītākajiem rezultātiem bija tas, ka statistiski nozīmīgas C hepatīta izplatības atšķirības netika konstatētas starp respondentiem, kuri ziņoja par riskantu injicēšanas praksi, un tiem, kuri norādīja par drošākiem paradumiem. Šo atradni iespējams skaidrot ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pētījumā izmantotie uzvedības rādītāji atspoguļo tikai noteiktu laika periodu, savukārt C hepatīta infekcija varēja būt iegūta jau ilgi pirms tam. Otrkārt, cilvēku pašziņojumos vienmēr pastāv iespēja, ka riskanta uzvedība tiek novērtēta nepietiekami vai netiek pilnībā atklāta.
Injicēšanas biežums joprojām ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem
Visaugstākā C hepatīta izplatība tika novērota starp cilvēkiem, kuri narkotikas injicēja sešas vai septiņas dienas nedēļā. Savukārt zemākā – starp tiem, kuri injicēja tikai vienu dienu nedēļā.
Līdzīgas tendences aprakstītas arī starptautiskajā literatūrā. Biežāka injicēšana nozīmē vairāk situāciju, kurās iespējama saskare ar inficētām asinīm vai nesteriliem injicēšanas piederumiem. Pat ja cilvēks lielākoties izmanto sterilas šļirces un adatas, lielāks injekciju skaits palielina kopējo injekcijas risku dzīves laikā.
Vienlaikus tas uzsver, ka profilakses pasākumiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar sterilu injicēšanas piederumu izsniegšanu. Tikpat būtiska ir atkarības ārstēšanas pieejamība, jo, samazinoties injicēšanas biežumam, samazinās arī infekcijas pārneses varbūtība.21,22
Kāpēc C hepatīts biežāk konstatēts riska mazināšanas pakalpojumu izmantotājiem
Viens no interesantākajiem pētījuma rezultātiem saistīts ar riska mazināšanas pakalpojumiem.
Analīzē tika konstatēts, ka respondentiem, kuri pēdējā gada laikā bija veikuši C hepatīta testu, infekcijas izplatība bija zemāka nekā tiem, kuri nebija testējušies. Lai gan pētījums neļauj noteikt cēloņsakarības, šī saistība var norādīt, ka cilvēki, kuri regulāri izmanto veselības aprūpes un profilakses pakalpojumus, biežāk iesaistās arī citās veselību veicinošās aktivitātēs.23
Pētījumā atklājās, ka respondentiem, kuri šļirces un adatas galvenokārt saņēma šļirču un adatu apmaiņas punktos vai mobilajās vienībās, C hepatīta izplatība bija augstāka nekā tiem, kuri šļirces iegādājās aptiekās.
No pirmā acu uzmetiena varētu šķist paradoksāli, ka respondentiem, kuri ir izmantojuši šo riska mazināšanas pakalpojumu, attiecīgā infekcija tika konstatēta biežāk nekā tiem, kuri šo pakalpojumu nebija izmantojuši. Balstoties uz šiem rezultātiem, nevajadzētu secināt, ka šļirču un adatu apmaiņas programmas veicina inficēšanos. Tieši pretēji – šie pakalpojumi visbiežāk sasniedz cilvēkus ar vissarežģītāko riska profilu, kuriem infekcijas varbūtība jau sākotnēji ir augstāka.24
Šis ir būtisks aspekts arī sabiedrības diskusijās. Sabiedrībā nereti valda priekšstats, ka riska mazināšanas pakalpojumi „rada problēmu”, taču pētījuma rezultāti drīzāk apliecina pretējo – tie sasniedz tos cilvēkus, kuri bez šādas palīdzības vispār neatrastos veselības aprūpes redzeslokā.
Ar ārstēšanu vien nepietiks
Pēdējo gadu laikā C hepatīta ārstēšanā sasniegts ievērojams progress. Mūsdienās infekciju vairumā gadījumu iespējams pilnībā izārstēt ar tiešas darbības pretvīrusu medikamentiem, un tas būtiski samazina gan komplikāciju risku, gan iespēju infekciju nodot tālāk. Tomēr ārstēšana pati par sevi nevar atrisināt problēmu, ja cilvēki līdz diagnozei nemaz nenonāk. Svarīgi ir akcentēt, ka riska mazināšanas pakalpojumi nav alternatīva ārstēšanai – tie ir nepieciešami, lai ārstēšanu sasniegtu tos cilvēkus, kuriem tā visvairāk vajadzīga.
Mana pētījuma rezultāti vēlreiz apliecina, ka C hepatīta izplatība nav nejauša. Tā koncentrējas noteiktās sabiedrības grupās, kuras vienlaikus bieži saskaras arī ar sociālām grūtībām un ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei. C hepatīta kontrole nav tikai infektologu un hepatologu uzdevums – tā prasa daudz plašāku pieeju, kas ietver sociālo atbalstu, veselības zināšanu veicināšanu un profilakses pasākumu pieejamību.
Vienlaikus pētījums arī parāda, ka riska mazināšanas pakalpojumi sasniedz cilvēkus ar visaugstāko infekcijas risku.
Nereti sabiedrībā šie pakalpojumi tiek vērtēti pretrunīgi, tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka tie darbojas tieši tajā populācijā, kur profilakses nepieciešamība ir vislielākā. Cilvēki, kuri izmanto šļirču un adatu apmaiņas programmu pakalpojumus, nav kļuvuši par riska grupu to pieejamības dēļ – tieši pretēji, pakalpojumi sasniedz cilvēkus, kuri jau atrodas visaugstākajā riska kategorijā. HIV profilakses punktos iespējams ne tikai saņemt sterilus injicēšanas piederumus, bet arī veikt testēšanu, saņemt konsultācijas un atbalstu, kā arī pozitīva testa rezultāta gadījumā tikt novirzītam pie attiecīgajiem veselības aprūpes speciālistiem turpmākai izmeklēšanai un ārstēšanai.25
Pētījums palīdz saprast, kur nepieciešami lielākie ieguldījumi
Viens no svarīgākajiem ieguvumiem no šāda veida pētījumiem ir iespēja pieņemt zinātniskos datos balstītus lēmumus.
Ja zināms, kurās grupās C hepatīts sastopams biežāk, profilakses pasākumus iespējams plānot daudz precīzāk.
Tas ļauj efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus un sasniegt cilvēkus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk.
Sabiedrības veselībā nereti labākos rezultātus sniedz nevis viens liels risinājums, bet daudzu savstarpēji saistītu pasākumu mijiedarbība. C hepatīta kontekstā tas nozīmē profilaksi, agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un sociālo atbalstu. Tikai multidisciplināra pieeja var palīdzēt samazināt infekcijas izplatību ilgtermiņā.
Raksts iepriekš publicēts portālā LSM.lv
- Atsauces
1 World Health Organization. Hepatitis C. World Health Organization. Published July 25, 2025. Accessed July 9, 2026.
2 World Health Organization. Hepatitis C. World Health Organization. Published July 25, 2025. Accessed July 9, 2026.
3 Artenie, A., Trickey, A., Looker, K. J., Stone, J., Lim, A. G., Fraser, H., Degenhardt, L., Dore, G. J., Grebely, J., Cunningham, E. B., Hazarizadeh, B., Low-Beer, D., Luhmann, N., Webb, P., Hickman, M., & Vickerman, P. Global, regional, and national estimates of hepatitis C virus (HCV) infection incidence among people who inject drugs and number of new annual HCV infections attributable to injecting drug use: a multistage analysis. Lancet Gastroenterol Hepatol. 2025; 10(4), 315-331
https://doi.org/10.1016/S2468-1253(24)00442-44 Chen, YJ., Lin, YC., Wu, MT., Kuo, JY., Wang, CH. Prevention of Viral Hepatitis and HIV Infection among People Who Inject Drugs: A Systematic Review and Meta Analysis. Viruses. 2024. 16(1):142. doi:10.3390/v16010142
5 Artenie, A., Trickey, A., Looker, K. J., Stone, J., Lim, A. G., Fraser, H., Degenhardt, L., Dore, G. J., Grebely, J., Cunningham, E. B., Hazarizadeh, B., Low-Beer, D., Luhmann, N., Webb, P., Hickman, M., & Vickerman, P. Global, regional, and national estimates of hepatitis C virus (HCV) infection incidence among people who inject drugs and number of new annual HCV infections attributable to injecting drug use: a multistage analysis. Lancet Gastroenterol Hepatol. 2025; 10(4), 315-331
https://doi.org/10.1016/s2468-1253(24)00442-46 Artenie, A., Stone, J., Fraser, H., Stewart, D., Arum, C., Lim, A. G., McNaughton, A. L., Trickey, A., Ward, Z., Abramovitz, D., Alary, M., Astemborski, J., Bruneau, J., Clipman, S. J., Coffin, C. S., Croxford, S., DeBeck, K., Emanuel, E., Hayashi, K., Wisse, E. Incidence of HIV and hepatitis C virus among people who inject drugs, and associations with age and sex or gender: a global systematic review and meta-analysis. The Lancet Gastroenterology & Hepatology. 2023; 8(6), 533-552
doi.org/10.1016/S2468-1253(23)00018-37 Ķīvīte-Urtāne A., Isajeva L., Kaupe R., Kozačenko J. HIV un asociēto faktoru izplatība injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Rīga: Slimību profilakses un kontroles centrs, DIA+LOGS. Publicēts 2024. gadā. Skatīts 9. jūlijā, 2026
8 European Union Drugs Agency (EUDA). European Drug Report 2024: Trends and Developments. Lisbon, Portugal: European Union Drugs Agency. Published June 11, 2024. Accessed July 9, 2026.
9 Centrālā statistikas pārvalde. Iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju dabiskās kustības galvenie rādītāji (IRS010m). Oficiālais statistikas portāls. Publicēts 13. martā, 2026. Skatīts 9. jūlijā, 2026.
10 Kågström, E., Lannergård, A., El Khosht, J., Lörelius, P., Månflod, J., & Strömdahl, S. Prevalence, risk factors, treatment uptake and treatment outcome of hepatitis C virus in people who inject drugs at the needle and syringe program in Uppsala, Sweden. Harm Reduction Journal. 2023; 20(1), 77
doi.org/10.1186/s12954-023-00806-w11 Kåberg M., Karlsson N., Discacciati A., Widgren K., Weiland O., Ekström A. M., Hammarberg, A. Significant decrease in injection risk behaviours among participants in a needle exchange programme. Infectious Diseases. 2020; 52(5), 336–346. doi.org/10.1080/23744235.2020.1727002
12 Karlsson N., Santacatterina M., Käll K., Hägerstrand M., Wallin S., Berglund T., Ekström M. Risk behaviour determinants among people who inject drugs in Stockholm, Sweden over a 10-year period, from 2002 to 2012. Harm Reduct J. 2017; 14, 57 doi.org/10.1186/s12954-017-0184-8
13 Derks, L., Gassowski, M., Nielsen, S., an der Heiden, M., Bannert, N., Bock, C.-T., Bremer, V., Kücherer, C., Ross, S., Wenz, B., Marcus, U., Zimmermann, R., Dettmer, K., Fechner, T., Hecht, A., Heinz, W., Kerres, C., Klee, J., Leicht, A., Stein, I. Risk behaviours and viral infections among drug injecting migrants from the former Soviet Union in Germany: Results from the DRUCK-study. International Journal of Drug Policy. 2018; 59, 54-62. doi.org/https://doi.org/10.1016/j.drugpo.2018.06.011
14 Kpelly, E., Schauder, S., Bohm, M. K., Sounga, D., & Moukouta, C. Profiles and health risks (STIs, HCV, HIV) of injecting drug users. Revue d'Épidémiologie et de Santé Publique. 2022; 70(6), 299-304
doi.org/https://doi.org/10.1016/j.respe.2022.08.00715 Kågström, E., Lannergård, A., El Khosht, J., Lörelius, P., Månflod, J., & Strömdahl, S. Prevalence, risk factors, treatment uptake and treatment outcome of hepatitis C virus in people who inject drugs at the needle and syringe program in Uppsala, Sweden. Harm Reduction Journal. 2023; 20(1), 77
doi.org/10.1186/s12954-023-00806-w16 Karlsson, N., Kåberg, M., Berglund, T., Hammarberg, A., Widman, L., & Ekström, A. M. A prospective cohort study of risk behaviours, retention and loss to follow-up over 5 years among women and men in a needle exchange program in Stockholm, Sweden. Int J Drug Policy. 2021; 90, 103059
doi.org/10.1016/j.drugpo.2020.10305917 Kågström, E., Lannergård, A., El Khosht, J., Lörelius, P., Månflod, J., & Strömdahl, S. Prevalence, risk factors, treatment uptake and treatment outcome of hepatitis C virus in people who inject drugs at the needle and syringe program in Uppsala, Sweden. Harm Reduction Journal. 2023; 20(1), 77
doi.org/10.1186/s12954-023-00806-w18 Karlsson, N., Kåberg, M., Berglund, T., Hammarberg, A., Widman, L., & Ekström, A. M. A prospective cohort study of risk behaviours, retention and loss to follow-up over 5 years among women and men in a needle exchange program in Stockholm, Sweden. Int J Drug Policy. 2021; 90, 103059
doi.org/10.1016/j.drugpo.2020.10305919 Curado, A., Nogueira, P. J., Virgolino, A., Santa Maria, J., Mendão, L., Furtado, C., & Antunes, F. Hepatitis C antibody prevalence and behavioral correlates in people who inject drugs attending harm reduction services in Lisbon, Portugal. Front Public Health. 2022; 10, 952909
doi.org/10.3389/fpubh.2022.95290920 Slimību profilakses un kontroles centrs. Latvijas HIV profilakses punktu vienotais standarts. HIV profilakses punktu darbības pamatprincipi. HPP mērķa grupas. Slimību profilakses un kontroles centrs. Publicēts 2023. Skatīts 6. maijā, 2026.
21 Abara, W. E., Trujillo, L., Broz, D., Finlayson, T., Teshale, E., Paz-Bailey, G., Glick, S., Al-Tayyib, A. A., Robinson, W. T., Masiello-Schuette, S., Sey, E. K., Anderson, B. J., Poe, J., & Braunstein, S. Age-Related Differences in Past or Present Hepatitis C Virus Infection Among People Who Inject Drugs: National Human Immunodeficiency Virus Behavioral Surveillance, 8 US Cities, 2015. J Infect Dis. 2019; 220(3), 377-385
doi.org/10.1093/infdis/jiz14222 Shengelaia, L., Anderson, E. J., Butsashvili, M., Gulbiani, L., Kanchelashvili, G., Dehovitz, J., Djibuti, M., Udo, T., & Kamkamidze, G. Hepatitis C virus reinfection among people who inject drugs in the country of Georgia and injection-related risk factors: Implications for HCV elimination in the EECA region. PLoS One. 2025; 20(9), e0330764
doi.org/10.1371/journal.pone.033076423 Karimi SE, Bayani A, Higgs P, et al. Prevalence and high risk behaviours associated with HCV testing among people who inject drugs: a systematic review and Meta-analysis. Subst Abuse Treat Prev Policy. 2020;15(1):64. Published 2020 Aug 24
doi:10.1186/s13011-020-00306-124 Kågström E, Lannergård A, El Khosht J, Lörelius P, Månflod J, Strömdahl S. Prevalence, risk factors, treatment uptake and treatment outcome of hepatitis C virus in people who inject drugs at the needle and syringe program in Uppsala, Sweden. Harm Reduct J. 2023;20(1):77. Published 2023 Jun 16
doi:10.1186/s12954-023-00806-w25 Slimību profilakses un kontroles centrs. Atrodi sev tuvāko HIV profilakses punktu. Publicēts oktobrī, 2022. Skatīts 22. janvārī
