Pārlekt uz galveno saturu

Kvantitatīvā pētniecība daudziem jaunajiem doktorantiem un arī docētājiem sociālajās zinātnēs un medicīnā visdrīzāk ir ierasta lieta, turpretī kvalitatīvo un jaukto pētījumu dizaini varētu būt mazāk pazīstami vai pat pilnīga terra incognita

Piedāvātie vebināri aicinās uz satikšanos ar šiem, kopš pagājušā gadsimta beigām pasaules zinātnē arvien plašāk pielietotajiem dizainiem un, iespējams, iedvesmos jauniem, citāda veida un citādu paradigmu pētījumiem un neparastiem ceļojumiem jēgas, pieredzes un interpretācijas pasaulē.

Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums. Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990. gada Delfi ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt.

Dažādu iemeslu dēļ jautājumi par uzticamību zinātnei, zinātnes objektivitāti ir nonākuši plašākas uzmanības lokā. Bet kas īsti ir zinātne? Kā zinātne atšķiras no pseidozinātnes? Ko nozīmē kaut ko pierādīt zinātniski? Un kā mēs varam iegūt pierādījumus par kāda medikamenta efektivitāti medicīnā? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim divu lekciju ciklā par zinātnes filozofiju.

Subscribe to