Pārlekt uz galveno saturu

Starpdisciplinārais kognitīvo zinātņu vebināru cikls ilgst no 2021. gada novembra līdz 2022. gada jūnijam. Vebināri paredzēti doktorantiem, pētniekiem un docētājiem no dažādām jomām, sākot no medicīnas un datorzinātnēm un beidzot ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

“RSU ar saviem spēcīgajiem veselības aprūpes un sociālo zinātņu pīlāriem ir pateicīga vieta, kur īstenot starpdisciplināru pētniecību un studijas. Atbildes uz mūsdienu izaicinošajiem un līdz šim neatbildētajiem jautājumiem jau sen vairs nav rodamas vienas šauras disciplīnas ietvaros.

Šis semināru cikls, kas veltīts psihes, valodas, izziņas, apziņas un uztveres procesu funkcionēšanai un mijiedarbībai ar citām jomām, ir paraugs starpdisciplinārai sadarbībai, kas pavērs iespējas jauniem zinātnes projektiem, piemēram, neirodeģeneratīvo slimību diagnostikā un ārstēšanā,”

norāda RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa, uzsverot, ka liels RSU doktorantu un jauno pētnieku ieguvums šajos semināros būs iespēja mācīties kopā ar savu izcilību apliecinājušiem kolēģiem un nozares praktiķiem.

Vebināru cikls aptvers aktuālas tēmas starpdisciplināro kognitīvo zinātņu pētniecības jomās, ietverot gan fundamentālo, gan lietišķo pētniecību un demonstrējot kognitīvo zinātņu un uztveres pētniecības attīstību 21. gadsimtā.

Tēmas

  • Telpiskā uztvere un telpiskie kognitīvie procesi, to ietekme uz neirāliem u. c. procesiem
  • Emociju apstrāde
  • Vizuālā uztvere un tās saistība ar citām maņām
  • Medicīnisko attēlu uztvere
  • Šķērsmodālā uztvere (redze, smarža, garša, tauste, skaņa un to saistījumi)
  • Neirālo un kognitīvo procesu integratīvā analīze
  • Kognitīvo procesu matemātiskā un loģiskā modelēšana

Vebināru ciklu īsteno RSU sadarbībā ar LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratoriju.

uztveres_un_kognitivo_sistemu_laborat_en_logo.jpg

Aizvadītie vebināri šajā ciklā

16/06/22

plkst. 10.30 @ Zoom / Senāta zālē

Prāta ilūzijas. No uztveres uz bioloģiju, no normalitātes uz patoloģiju (Illusions of mind: from perception to biology, from normality to pathology)

Vieslektors: prof. Bandžio Pinna (Baingio Pinna)

Profesors B. Pinna ir viens no mūsdienu nozīmīgākajiem vizuālās uztveres speciālistiem. Viņa doktora grādu psiholoģijā papildina maģistra grāds datorinženierijā. Profesors publicējas starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos un plašākai sabiedrībai zināms ar to, ka atklājis tā saukto ūdenskrāsu ilūziju.

Prof. Bandžio Pinna CV (angļu valodā)

baingio_pinna02.jpg

Vebināra saturs, prezentācija + videoieraksts

Mūsdienu vizuālās uztveres pētniecība un redzes zinātne ir saistītas ar konfliktu starp divām jomām: ģeometrisko, fizikālo mērījumu domēnu un fenomenālo domēnu. Šajā prezentācijā mēs aplūkojam un paplašinām ilūzijas jēdzienu no uztveres uz bioloģijas jomu, kā arī no normālo uz patoloģisko procesu izpēti.

Analizējot vairākus jaunus vizuālās uztveres piemērus, šajā prezentācijā tiks sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir fizikālais un kas ir fenomenālais ilūziju analīzē?
  • Vai ir iespējams nošķīrums (un ja tāds eksistē, tad kā to aprakstīt) starp ilūzijām un ne-ilūzijām?
  • Vai ilūzijas ir retas?
  • Kāpēc ilūzijas eksistē?
  • Kāda ir ilūziju uztveres un evolucionārā jēga?
  • Kāda ir to jēga, definējot izteiksmīgumu, sociālās lomas, personības vērtējumus?
  • Kāda ir ilūziju loma definējot normalitāti un patoloģiju?

Šos un radniecīgus jautājumus diskutēsim, padziļināti pētot bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos ilūziju un iluzoritātes aspektus. Mūsu arguments balstās uzskatā, ka ilūzijas nav retas un izņēmuma gadījumi, bet gan centrālas, adaptējoties bioloģiskai izlasei, un raksturo visus dzīvos organismus. Cilvēka uztverē, izmantojot t.s. Lambrozo ilūziju, tiks demonstrēta labā un ļaunā ilūziju pamatfunkcija, piešķirot izteiksmi, personības īpašības, definējot emocijas, ievirzes, normalitāti, patoloģiju, kā arī citas īpašības, kas nepieciešamas cilvēka attiecību raksturošanā.

Prezentācija

Videoieraksts

25/05/22

Kognitīvā heiristika veselā saprāta spriešanai nākamās paaudzes mākslīgā intelekta sistēmās (Cognitive Heuristics for Commonsense Reasoning in the next generation of AI systems)

Vieslektors: Antonio Lieto, PhD

Dr. Antonio Lieto ir pētnieks, docents Turīnas Universitātes Datorzinātņu katedrā un pētnieks ICAR-CNR institūtā Palermo (kognitīvās sistēmas robotikai laboratorijā). Viņa pētniecības intereses ietver kognitīvo procesu, veselā saprāta spiešanas, valodas un zināšanu tehnoloģiju datormodeļus.

Dr. Lieto ir Itālijas Kognitīvo zinātņu asociācijas viceprezidents. Saņēmis Bioloģiski motivēto kognitīvo arhitektūru biedrības (BICA, ASV), izcilības balvu. Viņš ir arī ACM izcilības referents kognitīvi motivēta mākslīgā intelekta jautājumos. 2021. gadā izdevniecībā Routledge/Taylor & Francis klājā nāca dr. Lieto monogrāfija Kognitīvais dizains mākslīgiem prātiem (Cognitive Design for Artificial Minds).

antonio_lieto_new.jpg

Saistītie tīmekļa resursi

Mājaslapa
ACM Distinguished Speaker
Vice-President of the Italian Association of Cognitive Science
Deputy Editor in Chief of JETAI (Journal of Exp. & Theor. Artif. Intell., T&F)
Associate Editor of Cognitive Systems Research (Elsevier)
Author of "Cognitive Design for Artificial Minds" (2021), Routledge, Taylor & Francis

Vebināra saturs un prezentācija

Veselā saprāta spriešana ir viens no galvenajiem, joprojām neatrisinātajiem mākslīgā intelekta problēmlaukiem. Tanī pašā laikā veselā saprāta spriešana ir intuitīvi ļoti skaidra un pašsaprotama gan cilvēkiem, gan citām būtnēm.

Šajā prezentācijā autors aplūkos divas Mākslīgā intelekta sistēmas, kas ir balstītas kognitīvās zinātnēs, pirmkārt, Dual PECCS, un, otrkārt, TCL spriešanas ietvars. Autors demonstrēja, kā kognitīvi orientēta pieeja var uzlabot dizainu un realizāciju sistēmām, kas apveltītas ar intelektu.

Galvenās priekšrocības šai pieejai:

  • spēja darboties ikdienas spriešanas vidē, darboties ar tipiskuma efektiem un veselā saprāta kompozicionalitātes jautājumiem,
  • spēja integrēt sistēmas vispārīgākā kognitīvā arhitektūrā,
  • spēja pielietot simulācijas, lai labāk saprastu heiristiku, kuru izmanto cilvēka prāts.

Prezentācija

7/04/22

Pārnēsājamās tehnoloģijas, teātris un kognitīvās zinātnes (Wearables, theatre, and the cognitive sciences)

Vieslektors: Dr. Džeimijs A. Vords

Dr. Džeimijs A. Vords ir Datorikas departamenta lektors Londonas Universitātes Goldsmita koledžā Lielbritānijā. Disertāciju aizstāvējis ETH Cīrihē Šveice, kur attīstīja vienas no pasaulē pirmajām multimodālajām, pārnēsājamām sensorierīcēm cilvēka aktivitātes uztverei un atpazīšanai. Viņa darba turpinājums kā Marijas Kirī pētniecības tīkla finansētam zinātniekam norisinājās Lankasteras universitātes Datorikas departamentā. Savukārt vēlāk, pēcdoktorantūras ietvaros, viņš darbojās Vācijas mākslīgā intelekta pētniecības centrā (DFKI), kā arī Londonas Universitātes koledžas (UCL) kognitīvās neirozinātnes institūtā. Paralēli zinātniskai darbībai dr. Vords ir arī aktieris.

Viņa darbs ir orientēts uz tehnoloģiju, neirozinātnes, teātra un autisma pētniecības integrāciju.

Vairāk

jamie-a-ward.png

Vebināra saturs, videoieraksts un autora video

Savā prezentācijā dr. Vords aplūkos, kā trīs atšķirīgas tēmas – pārnēsājamās tehnoloģijas, teātris un kognitīvās zinātnes – var saistīt pētnieciski interesantos veidos. Šī bagātā un augstākā mērā interdisciplinārā pētniecības virzienu kombinācija ietver potenciālu dažādām jomām kā aktierspēle, teātris un autisma pētniecība.

Ieraksts

24/03/22

Smadzeņu ceļu un informācijas plūsma seju apstrādei (Brain pathways & information flow for face processing)

Vieslektore: Prof. Aina Pūce, Ph.D.

Profesore Indianas Universitātē Blūmingtonā, ASV (Eleanor Cox Riggs Professor of Psychological & Brain Sciences), kur darbojas neirozinātnes un kognitīvās zinātnes programmās. Viņa ir viena no mūsdienu nozīmīgākajiem neirozinātniekiem pasaulē. Lielākais prof. Pūces pienesums zinātnē ir sejas un kustību uztveres jomās, mentālo stāvokļu uztverē novērojot citus cilvēkus, kā arī metodoloģisku un statistisku jautājumu analīzē neirozinātnē. Arī klīniskā pētniecībā ir nozīmīgs pienesums autisma pētniecībā un epilepsijas pētniecībā.

Pirms Indianas Universitātes prof. Pūce strādājusi vairākos pasaulē vadošos pētniecības centros, tostarp Melburnas Universitātē, Jeila Universitātē un Virdžīnijas Universitāte, kā arī sadarbojusies ar augstākā līmeņa pētniecības partneriem, tostarp Sorbonnas Universitāti Francijā.

  • Twitter: @aina_puce
  • Wordpress: neurowanderer.blog

aina_puce.jpg

Vebināra saturs un videoieraksts

Vebinārā tiks aplūkoti neirozinātņu atzinumi par seju uztveri un smadzeņu dažādu reģionu iesaisti seju uztveres procesā. Referātā tiks sniegti visjaunākie pētījumu rezultāti, kas demonstrē, ka dažādi seju uztveres aspekti neirāli tiek atveidoti ar atšķirīgu smadzeņu reģionu palīdzību.

Publikācija Visual Information Routes in the Posterior Dorsal and Ventral Face Network Studied with Intracranial Neurophysiology and White Matter Tract Endpoints

Ieraksts

24/02/22

Dzimuma un dzimtes atšķirības valodā un smadzenēs: atklājumi un metodoloģiskie izaicinājumi

Dzimums un dzimte ir pētīts un diskutēts jautājums pētniecībā un politikā. Prezentācijā tiks skaidroti biheviorāli un neiroloģiski pamatojumi dzimuma un dzimtes atšķirībām, kas ir saistītas ar valodu, un diskutēts par metodoloģiskajiem izaicinājumiem, kas rodas šādos pētījumos. Šie izaicinājumi ir vispārināmi un attiecināmi uz dažādām jomās ārpus dzimuma un dzimtes pētniecības.

Vieslektors: prof. Mikels Valentins (Mikkel Wallentin

Profesors ir kognitīvo zinātņu profesors Orhusas Universitātē, Dānijā, Funkcionāli integratīvās neirozinātnes centrā, Medicīnas departamentā un Kognitīvo zinātņu departamentā, Komunikācijas un Kultūras skolā. 
Prof. K. Valentins ir viens no visnozīmīgākajiem neirozinātniekiem Dānijā, taču ir zīmīgs ar interdiciplināru pētniecības tvērumu, paralēli neirozinātņu medicīniskiem pētījumiem ietverot arī semiotikas, psiholingvistikas, mūzikas, teātra un citas jomas.

Dažas nozīmīgākās profesora publikācijas

  • Wallentin, M. (2009). Putative sex differences in verbal abilities and language cortex: A critical review. Brain and language, 108(3), 175-183
  • Witek, M. A., Clarke, E. F., Wallentin, M., Kringelbach, M. L., & Vuust, P. (2014). Syncopation, body-movement and pleasure in groove music. PloS one, 9(4), e94446
  • Wallentin, M., Nielsen, A. H., Friis-Olivarius, M., Vuust, C., & Vuust, P. (2010). The Musical Ear Test, a new reliable test for measuring musical competence. Learning and Individual Differences, 20(3), 188-196
  • Rocca, R., Coventry, K. R., Tylén, K., Staib, M., Lund, T. E., & Wallentin, M. (2020). Language beyond the language system: dorsal visuospatial pathways support processing of demonstratives and spatial language during naturalistic fast fMRI. NeuroImage, 216, 116128
  • Gravholt, C. H., Chang, S., Wallentin, M., Fedder, J., Moore, P., & Skakkebæk, A. (2018). Klinefelter syndrome: integrating genetics, neuropsychology, and endocrinology. Endocrine Reviews, 39(4), 389-423

mikels_valentins.jpg

Vebināra saturs un videoieraksts

Prezentācija

Ieraksts

20/01/22

Brīvas telpiskās pārvietošanās struktūra ietekmē jaunas telpiskās atmiņas veidošanos

Vieslektore: Dr. Iva Bruneka (Iva Brunec, Temple University & University of Pennsylvania, ASV)

Dr. Iva Bruneka ir kognitīvās zinātnes un kognitīvās neirozinātnes speciāliste, postdoktorantūras pētniece, kas nodarbojas ar cilvēku telpiskās informācijas apguves procesiem. Dr. Bruneka disertāciju aizstāvēja Toronto Universitātē Kanādā, bet BSc grādu – Londonas Universitātes Koledžā (University College London) Lielbritānijā.

Dr. Bruneku interesē cilvēku navigācijas procesi dažādos laika un telpas mērogos un tas, kā šī spēja atšķiras dažādiem cilvēkiem.

iva_brunec_webinar.jpg

Patlaban Dr. Bruneka ir pētniece divās no pasaulē nozīmīgākām nozares laboratorijām: prof. N. Ņūkombas Laboratorijā Templa Universitātē (Temple University) un prof. R. Epsteina Laboratorijā Pensilvānijas Universitātē ASV.

Dr. Bruneka ir autore vai līdzautore vairākām nozīmīgām visaugstākās raudzes un ietekmes publikācijām, kas mainījušas mūsdienu zinātnes izpratni par telpisko atmiņu un tās neirālajiem korelātiem.

Nozīmīgākās publikācijas

  • Peer, M., Brunec, I. K., Newcombe, N. S., & Epstein, R. A. (2020). Structuring Knowledge with Cognitive Maps and Cognitive Graphs. Trends in Cognitive Sciences
  • Brunec, I. K., Robin, J., Olsen, R. K., Moscovitch, M., & Barense, M. D. (2020). Integration and differentiation of hippocampal memory traces. Neuroscience & Biobehavioral Reviews
  • Brunec, I. K., Ozubko, J. D., Ander, T., Guo, R., Moscovitch, M., & Barense, M. D. (2020). Turns during navigation act as boundaries that enhance spatial memory and expand time estimation. Neuropsychologia, 107437
  • Brunec, I. K., Robin, J., Patai, E. Z., Ozubko, J. D., Javadi, A. H., Barense, M. D., Spiers, H. J., & Moscovitch, M. (2019). Cognitive mapping style relates to posterior-anterior hippocampal volume ratio. Hippocampus, 29(8), 748-754
  • Brunec, I. K., Bellana, B., Ozubko, J. D., Man, V., Robin, J., Liu, Z. X., Grady, C., Rosenbaum, R. S., Winocur, G., Barense, M. D., & Moscovitch, M. (2018). Multiple scales of representation along the hippocampal anteroposterior axis in humans. Current Biology, 28(13), 2129-2135.e6
Vebināra saturs un videoieraksts

Ieraksts

Referātā skaidrots, kā sajūtu informācija, ko sniedz apkārtējā vide, mūsos veido kognitīvās kartes. Īpaša vērība pievērsta pārvietošanās izmaiņu ietekmei kognitīvajās kartēs. Cik lielā mērā pārvietošanās struktūra ietekmē kognitīvo karšu kvalitāti? Referātā tiks iztirzāti vairāku eksperimentu dati, kuros tika testētas reāllaika izmaiņas virtuālās realitātes simulācijās un cilvēku reakcijas uz tām. Eksperimentu dalībnieki, kas pārvietojās savstarpēji saistītos telpiskos reģionos, uzrādīja labāku telpisko atmiņu. Šie un citi dažādu eksperimentu rezultāti liecina, ka telpiskās navigācijas dinamika būtiski izskaidro veiksmīgus atmiņas veidošanās procesus.

9/12/21

Individuālās atšķirības navigācijas spējās:
smadzenes un uzvedība

Vieslektore: Dr. Elizabete Krastila (Elizabeth Chrastil, ASV)

Kalifornijas Universitātes Ērvainā Telpiskās neirozinātnes laboratorijas vadītāja,
Neirobioloģijas un uzvedības pētniecības departaments,
Mācīšanās un atmiņas neirobioloģijas centrs

Dr. Krastila ir docente Neirobioloģijas un uzvedības izpētes departamentā Kalifornijas Universitātē Ērvainā, kā arī pētniece Mācīšanās un atmiņas neirobioloģijas centrā.

chrastil_2020.png

Dr. Krastila aizstāvēja disertāciju Brauna Universitātē un veica postdoktorantūras pētniecību Bostonas Universitātē. Viņa ieguva MS grādu Taftas Universitātē un BA grādu Vašingtona Universitātē Sentluisā.

Dr. Krastila ir viena no pasaules vadošajām jaunajām telpiskās uztveres pētniecēm, kognitīvzinātniecēm un neirozinātniecēm. Kopā ar Alinu Tu viņa ieguva Kristiana Freksas 2021. gada balvu par labāko prezentāciju Telpiskās kognīcijas 2020/1 konferencē.

Vebināra saturs un videoieraksts

Ieraksts

Navigācija ir ikdienas dzīves centrāla daļa. Dažiem pārvietošanās ir viegla, kamēr citiem tā prasa pūles, savukārt noteiktu klīnisko populāciju vidū novērota izteikta telpiskā dezorientācija. Strādājot pie iekļaujošas virtuālās realitātes un neirozinātnisku mērījumu mijiedarbības, mani pētījumi izmanto šīs komplementārās pieejas, lai noskaidrotu, kā mēs apgūstam un lietojam telpiskās zināšanas.

Prezentācijā aplūkošu dažus no maniem nesenajiem pētījumiem un dažus no šābrīža eksperimentiem, kas orientēti uz šādām tēmām: 1) kā mēs apgūstam jaunas vides, 2) kā indivīdi atšķiras to telpiskās spējās (ieskaitot vecumu un dzimumu atšķirības), 3) šo atšķirību neirālie korelāti.

Plašākā nozīmē diskutēšu, kā navigācija izskaidro mācīšanās un atmiņas procesus, jo mūs interesē saprast, kas ikvienu personu dara unikālu un kā labākie navigatori apgūst pasauli.

11/11/21

Jauna pieeja objektu un seju uztverē

Vieslektors: prof. Bandžio Pinna (Baingio Pinna)

Profesors B. Pinna ir viens no mūsdienu nozīmīgākajiem vizuālās uztveres speciālistiem. Viņa doktora grādu psiholoģijā papildina maģistra grāds datorinženierijā. Profesors publicējas starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos un plašākai sabiedrībai zināms ar to, ka atklājis tā saukto ūdenskrāsu ilūziju.

Prof. Bandžio Pinna CV (angļu valodā)

baingio_pinna02.jpg

Vebināra saturs un videoieraksts

Ieraksts

Profesors B. Pinna vebinārā demonstrēs jaunu pieeju un jaunas metodes objektu un seju uztverē. Aplūkotie piemēri akcentēs ikoniskā atveida nozīmi objektu atpazīšanā. Saskaņā ar autora izstrādāto teoriju un eksperimentālajiem rezultātiem, ikoniskais objekta atveids ļauj atpazīt objektus, neskaitļojot objekta jēgu no visiem iespējamiem objektu variantiem, bet reducējot to uz objekta nedaudzām pamatpazimēm un to attiecībām.

Izvērsti tiks aplūkota ķermeņa un seju holistiskā un dekompozīcijas veida uztvere un saistīta ar objekta pamatatveidu, kas ļauj atpazīt šos objektus visā to dažādībā. Šie pētījumi arī apstiprina, ka t. s. kanoniskā perspektīva vizuālajā uztverē ir mazāk nozīmīga nekā objekta kopējā ikoniskā uztvere.

Seju, ķermeņa un objektu uztverei ir liela nozīme medicīnā (gan neirālo, gan psihisko procesu izpētē), radioloģijas pētījumos, uztveres psiholoģijā, kā arī tādās jomās kā māksla un dizains.

 

Norises vieta

Telpa
Senāta zālē / tiešsaistē, Zoom platformā
Datums:

Kontaktinformācija