30. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes 3. auditorijā ar lekciju uzstāsies žurnālists Pēteris Greste, kurš ir latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālists, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

Kad pēc 11. septembra uzbrukumiem ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja par karu pret teroru, viņš mainīja mūsdienu kara dabu. Tā vietā, lai valstis cīnītos par zemi, ūdeni, etnisko piederību vai politisko varu, konflikta centrā nonāca idejas par "civilizācijām". Šajā cīņā vide, kuru izmantojot, tiek pārraidītas idejas, t. i., plašsaziņas mediji, kļūst par kaujas lauka daļu.

Kvīnslendas Universitātes UNESCO Žurnālistikas un komunikācijas katedras profesors Pēteris Greste runās ne tikai par konflikta ļoti personīgo ietekmi uz žurnālistiem visā pasaulē, bet arī par to, kā šī cīņa ietekmē medijus, apdraudot demokrātiju visā pasaulē.

Pēteris Greste (angļu: Peter Greste, dzimis 1965. gadā) ir latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālists, kuram ir arī Latvijas pilsonība. No 1991. līdz 1995. gadam viņš strādāja Londonā, Bosnijā un Dienvidāfrikā kā Reuters, CNN, WTN un BBC pārstāvis.

Strādājot televīzijas Al Jazeera English uzdevumā Ēģiptē, 2013. gada 29. decembrī kopā ar vēl diviem šīs raidsabiedrības darbiniekiem viņš tika aizturēts, bet 2014. gada 23. jūnijā notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā. Par šo spriedumu Ēģiptes valdība izpelnījusies plašu Rietumvalstu nosodījumu, jo tas tika uzskatīts par politiski motivētu.

2015. gada 1. februārī Pēteris Greste tika atbrīvots no ieslodzījuma un izraidīts no Ēģiptes. Ieslodzījuma laikā P. Greste uzzināja, ka viņam ir dubultpilsonība un viņš ir arī Latvijas pilsonis. Latvija aktīvi iesaistījās cīņā par žurnālista atbrīvošanu no cietuma.