Psiholoģijas dienas 2026
Ikgadējās Psiholoģijas dienas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šogad norisināsies 6.–9. oktobrī klātienē un tiešsaistē.
Visu aktivitāšu centrālais notikums būs starpdisciplinārā zinātniskā konference Mūsdienu psiholoģija: cilvēks, vide, tehnoloģijas.
Četru dienu laikā RSU lektori un pētnieki, kā arī ārvalstu vieslektori pievērsīsies cilvēka, vides un tehnoloģiju mijiedarbībai psiholoģijā. Tiks aplūkotas sporta, militārās un vides psiholoģijas aktualitātes, kā arī garīguma, psiholoģiskās palīdzības un pašpalīdzības, neiropsiholoģijas, veselības un novecošanas tēmas. Programmā iekļautas arī mūsdienīgas datu analīzes un modelēšanas pieejas psiholoģijā, tostarp tīklu analīze un mašīnmācīšanās.
Programmā paredzētas arī diskusijas, simpoziji un praktiskas meistarklases par psiholoģisko pašpalīdzību, radošumu un mākslu kā labbūtības resursu, spēļu un dažādu metožu izmantošanu izglītībā un konsultēšanā, kā arī profesionālās ētikas jautājumiem.
Starptautiskā konference Sporta psiholoģija: no pētniecības līdz praksei | |
Tematiskā zinātniskā sesija. Valsts pētījumu programmas un starptautiskā pētniecības projekta rezultātu prezentācijas | |
| Konferences atklāšana Toms Pulmanis, Kalvis Ciekurs, Zane Gulbe, Signe Tomsone | |
| Pētījuma No novērošanas līdz rīcībai: garengriezuma un starpkultūru skatījums uz sportistu psiholoģisko adaptāciju sporta sezonas laikā prezentācijas Pētnieks Kristers Ansons | Videoieraksts |
| Jauktās realitātes intervence selektīvās uzmanības un uzmanības noturības attīstīšanai pusaudžu basektbolisitem. Randomizēts kontrolēts pilotpētījums Mg. paed., RSU doktorante Solvita Pleinica, lekt. PhD Sanita Šuriņa | Videoieraksts |
| Jauno sportistu psiholoģiskie profili un to dinamika sezonas laikā Mg. psych. Beate Evelīna Dišlere | Videoieraksts |
| Vīnes Testu sistēma: psihofizioloģisko rādītāju noteikšanai sportā Lekt. PhD pētniece Gundega Ulme, pētnieks Kristers Ansons | Videoieraksts |
| No profila līdz rīcībai: kopīgais un atšķirīgais olimpisko un paralimpisko sportistu psiholoģiskajā sagatavošanā – literatūras apskats un salīdzinošā gadījumu analīze Lekt. PhD pētniece Gundega Ulme | Videoieraksts |
Vieslektora lekcija | |
| Sportistu izdegšana: atpazīšana, profilakse un pārvaldība Prof. Daniel Madigan (Apvienotā Karaliste) | Videoieraksts |
Krājuma Privātprakse palīdzošajās profesijās: tiesiskais ietvars, digitālā komunikācija un profesionālā ētika atvēršana | |
 RSU tapis metodiskais materiāls Privātprakse palīdzošajās profesijās: tiesiskais ietvars, digitālā komunikācija un profesionālā ētika (sast. Zane Gulbe), kas paredzēts palīdzošo profesiju pārstāvjiem, kuri jau strādā privātpraksē vai apsver tās veidošanu. | |
| Psiholoģijas virziena RSU 20 gades jubilejas pasākuma atklāšana – PsiholoģijaRSU20 | |
Militārās psiholoģijas aktualitātes | |
Aktualitātes militārajā psiholoģijā
| Videoieraksts |
| Klātienes meistarklase | |
| Pieredzē balstīta mācīšanās caur ētikas dilemmu spēli Asist. Aelita Vagale Seminārā tiks piedāvāta pieredzē balstīta mācīšanās pieeja, izmantojot ētikas dilemmu spēli. Dalībnieki praktiski iesaistīsies simulētās situācijās, kurās jāpieņem lēmumi sarežģītos profesionālās ētikas kontekstos, reflektējot par vērtībām, robežām un atbildību. Seminārā tiks demonstrēta spēles struktūra, norise un diskusiju vadīšanas principi. | |
Klātienes meistarklase | |
| Iesaistošas metodes un spēles veida pieeja izglītībā, konsultēšanā un darbā ar grupām Zane Veinberga Spēles un metodes izglītībā, konsultēšanā un darbā ar grupām ir efektīvs veids, kā veicināt mācīšanos, sadarbību un iesaisti. Tās rada drošu vidi, kur dalībnieki var eksperimentēt, risināt problēmas un reflektēt par pieredzi. Spēļošanas pieejas palielina motivāciju, uzlabo sadarbību un padziļina izpratni, jo mācīšanās notiek caur aktīvu pieredzi. Darbnīcā dalībnieki praktiski izmēģinās vairākas metodes un analizēs to pielietojumu. Tā piemērota profesionāļiem, kuri vēlas paplašināt savu metodisko arsenālu un padarīt mācību procesu dinamiskāku un iedvesmojošāku. | |
Klātienes meistarklase | |
| Kā attīstīt psiholoģiskās pašpalīdzības prasmes? Lāsma Poļikeviča Psiholoģiskās pašpalīdzības prasmes kļūst arvien nozīmīgākas pasaulē, kur ikdienas temps, informācijas pārslodze un emocionālais nogurums ietekmē gan klientus, gan pašus palīdzošo profesiju pārstāvjus. Darbnīcā aplūkosim, kā attīstīt prasmi savlaicīgi pamanīt savas emocionālās vajadzības, regulēt stresu un izmantot praktiskas psiholoģiskās tehnikas ikdienā. Dalībniekiem būs iespēja ne tikai iepazīt dažādas pieejas psiholoģiskajai pašpalīdzībai, bet arī praktiski izmēģināt tehnikas, reflektēt par to pielietojumu profesionālajā un personīgajā dzīvē, kā arī diskutēt par to, kā veicināt psiholoģisko pratību un pašaprūpes prasmes mūsdienu sabiedrībā. | |
Klātienes meistarklase | |
| Radošums kā resurss: mūzika un māksla labbūtībai Lekt. jaunākā pētniece Jana Duhovska un PhD Elīna Akmane Meistarklase ir profesionālās maģistra studiju programmas "Mākslas terapija" mūzikas un vizuāli plastiskās mākslas terapijas specializāciju studentu un docētāju kopīgi īstenota aktivitāte, kurā interesenti varēs piedalīties īsās radošās norisēs un gūt idejas, kā mūziku un mākslu izmantot ikdienas labsajūtas veicināšanai. | |
Vides psiholoģija | |
GreenTouch: EcoMind izstrāde augstākās izglītības nākotnei | |
| GreenTouch: EcoMind izstrāde augstākās izglītības nākotnei. Ievads projektā Jaunākā pētniece Aija Ozola | Videoieraksts |
| GreenTouch globālajā perspektīvā Inga Dreimane (Latvija) | Videoieraksts |
| Vajadzību analīzes pētījums Prof. PhD Angelos Kassianos / Katerina Hadjipieri (Kipra) | Videoieraksts |
| Uz dabu balstīta digitālā rīka izstrāde Timotej Pliberšek un Marko Matko Ficko (Slovēnija) | Videoieraksts |
| GreenTouch digitālais rīks Doc. Dr. psych. Guna Svence | Videoieraksts |
Pētījumi | |
| No globālās ekopsiholoģijas līdz iekšējai pieredzei: cilvēka un dabas attiecību pārskatīšana klimata krīzes laikā Kleio Apostolaki (Grieķija) | Videoieraksts |
| Saskare ar dabu veselībai un labbūtībai Jaunākā pētniece Aija Ozola | Videoieraksts |
| Ieinteresētās puses dabā balstītās intervencēs veselības aprūpē Aivija Knīse-Repša, Agnese Ozoliņa-Tilgase | Videoieraksts |
Studentu tīklošanās darbnīca Daba, labbūtība un rīcība klimata jomā | |
| Darbs apakšgrupās Moderē doc. Dr. psych. Guna Svence, doc. Dr. psych. Ingūna Griškeviča, jaunākā pētniece Aija Ozola | |
Psiholoģija praksē | |
| Kauns – jaunas terapeitiskās pieejas Prof. Dr. rer. medic. Christian Stierle (Vācija) | Videoieraksts |
| Ne tikai garastāvoklis: paplašināts skatījums uz sievietes psiholoģisko labbūtību pēc dzemdībām Lekt. Dr. psych. vadošā pētniece Ilona Krone | Videoieraksts |
| Ilgtermiņa pētījumi par ļoti priekšlaicīgi dzimušu zīdaiņu attīstības rezultātiem PhD Raquel Costa (Portugāle) | Videoieraksts |
| Perinatālā garīgā veselība PhD Tiago Miguel Pinto (Portugāle) | |
| Ārpus dabas un audzināšanas: ko ģenētika var mums pastāstīt par uzvedību PhD Ruben Fernandes (Portugāle) | Videoieraksts |
| Emociju sejas izpausmes medicīnas kontekstā Daniela Mendes (Portugāle) | Videoieraksts |
Viesprofesores lekcija | |
| Cilvēka priekšrocība mākslīgā intelekta laikmetā: spējas, līderība un konkurences priekšrocības pasaulē, ko ietekmē mākslīgais intelekts Prof. PhD Ilona Boniwell (Francija) | Videoieraksts |
Garīgums psiholoģijā – apziņas izaugsme / transformācija | |
| Garīguma / reliģiozitātes saistība ar psihisko veselību: empīrisko pētījumu rezultāti Dr. psych. vadošā pētniece Ingrīda Trups-Kalne | Videoieraksts |
| Uz garīgumu fokusētas intervences onkoloģijas pacientu izlasē Pasn. jaunākā pētniece Daiga Katrīna Bitēna | Videoieraksts |
| Ko maina mācīšanās par apziņu? Dalībnieku pieredze eksperimentāli pētnieciskajā tālākizglītības programmā Postmateriālisms, apziņa un garīgā paštransformācija: ceļā uz jaunu paradigmu Asist. jaunākā pētniece Gitāna Dāvidsone | Videoieraksts |
| Garīguma loma profesionālās darbības transformācijā palīdzošajās profesijās Inguna Rubene | Videoieraksts |
| Garīguma saistība ar dzīvesspēku un stresa simptomiem sērojošu sieviešu pēc tuva cilvēka nāves izlasē Alda Brante | Videoieraksts |
| Garīguma un reliģiozitātes saistība ar līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labbūtību Latvijas sieviešu izlasē vecumā no 45 līdz 55 gadiem Kristīne Zavele | |
| Garīgās pašpalīdzības stratēģijas pacientiem ar hroniskām slimībām Latvijā Māra Lasmane | Videoieraksts |
| Prāts ārpus smadzenēm Prof. PhD Dr. med. Alexander Moreira-Almeida (Brazīlija) | Videoieraksts |
DISA-LNT konsorcija simpozijs: digitālās inovācijas un perspektīvas šizofrēnijas pacientu aprūpē | |
| Mākslīgā intelekta lietojums šizofrēnijas novērtēšanā DISA-LNT projekta ietvaros Dr. Eduardo Barros (Portugāle) | Videoieraksts |
| VERYSA lietotne: digitāls risinājums inovatīvai šizofrēnijas aprūpei un atbalstam Dr. Renate Morais un Fabiano Morais (Austrālija) | |
| Nacionālā perspektīva par šizofrēnijas aprūpi | |
| Dr. med. Vineta Viktorija Zaikovska (Latvija) | Videoieraksts |
| Prof. Dr. Pawel Mierzejewski (Polija) | Videoieraksts |
| PhD Alessia Avila (Portugāle) | Videoieraksts |
| Psiholoģiskā novērtēšana. Inovācijas un nākotnes perspektīvas Sekcijas vadītāja: asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova | |
| Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības mērīšanai Vadošais pētnieks Ingars Steiks, doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina, asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova, lekt. Dr. psych. vadošā pētniece Ilona Krone, doc. PhD Dr. med. pētnieks Ņikita Bezborodovs, asoc. prof. Dr. med. vadošais pētnieks Ainārs Stepens | |
| Personības novērtēšanas instrumenta pusaudžiem psihometriskie parametri un pielietojums klīniskajā praksē Jaunākā pētniece Linda Nauzere, doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina, asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova, lekt. Dr. psych. vadošā pētniece Ilona Krone, doc. PhD Dr. med. pētnieks Ņikita Bezborodovs, asoc. prof. Dr. med. vadošais pētnieks Ainārs Stepens | Videoieraksts |
| Pusaužu emocionālo un uzvedības traucējumu simptomu skrīninga instrumenta klīnisko skalu aprobācija Lekt. Zane Gulbe, doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina, asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova, lekt. Dr. psych. vadošā pētniece Ilona Krone, doc. PhD Dr. med. pētnieks Ņikita Bezborodovs, asoc. prof. Dr. med. vadošais pētnieks Ainārs Stepens | Videoieraksts |
| Latvijas klīniskā personības testa pilnveidošanas pamatojums un izaicinājumi Asist. jaunākā pētniece Laura Pētersone, asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova, doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina | Videoieraksts |
| RSU Psiholoģijas laboratorija: testu un aptauju reģistrs Ingrīda Trups-Kalne | Videoieraksts |
| RedCap projekta starprezultāti Dr. psych. vadošā pētniece Ingrīda Trups-Kalne, doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina, jaunākā pētniece Linda Nauzere, lekt. Zane Gulbe, asoc. prof. vadošais pētnieks Andrejs Ivanovs, prof. Dr. psych. vadošā pētniece Kristīne Mārtinsone, doc. PhD vadošā pētniece Katrīna Volgemute, asoc. prof. Dr. psych. vadošā pētniece Jeļena Koļesņikova | Videoieraksts |
Psiholoģija digitālajā laikmetā | |
| MI ieviešanas risinājumu RSU Linda Alksne, RSU MI Atbalsta daļa | Videoieraksts |
| AI akadēmiskajā pētniecībā Prof. Michael Zyphur, Instats (Austrālija) Prezentācijā aplūkota aktuālā plaisa starp mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu akadēmiskajā pētniecībā un praktisku institucionālu norādījumu trūkumu. Lai gan lielākā daļa universitāšu politiku MI vērtē tikai kā rakstīšanas godīguma vai plaģiāta jautājumu, lekcijas ietvaros MI tiek skatīts kā pētniecības rīks, kura izmantošana vērtējama pēc validitātes, zinātniskās stingrības un reproducējamības. Tiek noteikta skaidra robeža starp uzdevumiem, kuros MI var sniegt atbalstu, un pamatlēmumiem zinātniskajā darbā, kas prasa cilvēka atbildību. Papildus tiek izklāstīti praktiski paradumi MI kļūmju mazināšanai, piemēram, atsauču pārbaude un promptu stabilitātes testēšana, kā arī Instats kompānijas izstrādātie ietvari, kas palīdz pētniekiem un institūcijām novērtēt un uzlabot gatavību MI izmantošanai. | Videoieraksts |
| Diskusija Vai MI var būt jauns bonuss darbinieku labumu grozā? Dr. med. vadošā pētniece Linda Matisāne, jaunākā pētniece Valentīna Krūmiņa, personāla atlases aģentūras Talentor Latvia partnere Gunita Smirnova | Videoieraksts |
| Personalizēta atgriezeniskā saite pašrefleksijas veicināšanai izvērtējot informāciju tiešsaistē (FLPP Metakognitīvo intervenču izstrāde un pārbaude iesaistes mazināšanai saskarsmē ar maldinošu informāciju) Lekt. PhD Mārtiņš Priedols (LU) | Videoieraksts |
| Digitālās kompetences psihologiem Aija Blūzmane | |
| Globālās digitālās tendences un izaicinājumi, atskats uz APA 2026. gada kongresu Jaunākā pētniece Linda Nauzere | |
| Mākslīgais intelekts Reddit mentālās veselības diskursā: literatūras pārskats ar šauri definētu analītisko un sarunvalodas lietojuma tvērumu Aleksandra Karlīna Mārtinsone | |
Kognitīvo funkciju un traucējumu neirālie raksturlielumi dažādās populācijās** | |
| Kognitīvās rezerves un neirālās funkcijas saistība novecošanas procesā: atziņas no P300 ERP Lekt. jaunākā pētniece Agnese Ušacka | Videoieraksts |
| Neinvazīva smadzeņu modulācija, personalizācija un pielietojums novecošanas jomā Prof. PhD Inga Griškova-Bulanova (Lietuva) | Videoieraksts |
| Neiroatgriezeniskā saite senioriem Jaunākais pētnieks Aurimas Mockevičius (Lietuva) | Videoieraksts |
| Semantiskā atmiņa un semantiskie tīkli veselīgas un traucētas novecošanās procesā. Doc. PhD vadošā pētniece Kristīne Šneidere-Pītersa | Videoieraksts |
| Spontāna vizuāli telpiskās perspektīvas uztveršana autiskā spektra stāvoklī Ritums Celms | Videoieraksts |
| ** No kopienas skrīninga līdz neiroattēlveidošanai: Baltijas un Vācijas sadarbība apmācībā par kognitīvo spēju pasliktināšanās agrīno noteikšanu | |
Mūsdienu pieejas datu analīzē un modelēšanā | |
| Tīklu analīzes pielietojums testu izstrādē Doc. Dr. psych. vadošā pētniece Viktorija Perepjolkina | Videoieraksts |
| PLS-C pieeja kognitīvo rādītāju un smadzeņu strukturālo parametru kopvariācijas analīzē Doc. PhD vadošā pētniece Kristīne Šneidere-Pītersa | Videoieraksts |
| Klasifikācijas mašīnmācīšanās algoritmu izmantošana jauno pieaugušo apmierinātības ar dzīvi modelēšanā Elīna Elīze Surgunte | Videoieraksts |
- Personas datu apstrāde
Lai nodrošinātu Psiholoģijas dienas dalībnieku personas datu korektu apstrādi, informējam, ka, piedaloties pasākumā klātienē, var tikt apstrādāti jūsu personas dati – fotogrāfijas, balss un video ieraksts. Jūsu personas dati var tikt izmantoti RSU leģitīmo interešu nodrošināšanai – sabiedrības informēšanai, RSU leģitīmo interešu nodrošināšanai komunikācijas aktivitātēs, marketinga un sakaru aktivitātēs (tostarp materiāla sagatavošanai un ievietošanai sociālajos tīklos).
Notikuma vietā var tikt uzņemti fotoattēli un video, kā arī notiks video straumēšana tiešraidē platformā ZOOM. Personas fotoattēlus un video var izlikt RSU mājaslapā un sociālajos tīklos, kā arī masu medijos. RSU iegūto informāciju plāno glabāt pastāvīgi.
Jūsu dalība pasākumā ir pilnīgi brīvprātīga. Ja esat piekritis piedalīties pasākumā, jūs esat tiesīgs jebkurā laikā apturēt savu dalību. Turklāt jums ir tiesības pieprasīt piekļuvi personas datiem, tiesības labot vai dzēst personas datus, kā arī iebilst pret veikto apstrādi vai pieprasīt personas datu pārsūtīšanu.
Plašāka informācija par personas tiesībām un iespēju iebilst pret personas datu apstrādi
Ja iebilstat pret šādu personas datu apstrādi, lūdzam par to informēt pa e-pastu personu[pnkts]dati
rsu[pnkts]lv.
Saistītās ziņas
RSU psiholoģijas studenti īsteno iniciatīvu Nacionālā psihiskās veselības centra pacientu atbalstamPsiholoģija, Sabiedrībai
