Pārlekt uz galveno saturu

Īsumā par studiju kursu

Struktūrvienība: RSU Liepājas filiāle
ECTS:6
Kursa vadītājs:Ingūna Griškēviča
Studiju tips:Pilna laika
Līmenis:1. cikla (Bakalaura)
Mērķauditorija:Psiholoģija
Valoda:Latviešu
Studiju kursa apraksts Pilns apraksts, Pilna laika
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; Psihiatrija

Mērķis

Veidot izpratni par psihiskās veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija pēc SSK-10. Psihisko traucējumu epidemioloģija, patoģenēze, klīniskās izpausmes un norise, pamatārstēšanas un rehabilitācijas principi un psiholoģiskas palīdzības iespējas psihiatriskajā klīnikā. Ētiskie un juridiski principi psihiatrijā. Kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu. Apgūt iemaņas komunicēt ar slimniekiem veidojot terapeitisko aliansi, kā arī noteikt sociālās problēmas un iespējas to atrisināt.

Priekšzināšanas

• Anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve);
• Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra);
• Medicīnas ētikā (ētisko jautājumu specifikā psihiatrijā);
• Epidemioloģijā (psihisko un uzvedības traucējumu incidence, prevalence, pētniecības veidi);
• Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas);
• Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu, izmeklēšanas metodes);
• Farmakoloģijā (antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori, trankvilizatori, antipsihotiskie līdzekļi);
• Psihoterapiju pamatprincipos (palīdzība krīzes situācijās, atbalsta, kognitīvi biheiviorālās, psihodinamiskās, grupu un ģimenes terapijās).

Rezultāti

Zināšanas

1.Iegūtas zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiskās veselības veicināšanu, psihisko un uzvedības traucējumu un pašnāvību profilaksi.

Prasmes

1.Spēj atpazīt un novērtēt pamata psihiatriskos simptomus; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un garīgās patoloģijas, novērtēt pašsavainošanās risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā; Attīstīt iemaņas sadarboties ar pārējiem ārstnieciskās komandas dalībniekiem.

Kompetences

1.Spēj novērtēt pacienta psihisko stāvokli, pamatot lēmumu par palīdzības nepieciešamību pacientam. Spēj pacientam radīt izpratni par psihisko slimību un pamatot palīdzības nepieciešamību. Prot sadarboties ar pārējām terapijā iesaistītajām personām. Radoša, ētiska pieeja veicot palīdzību psihiatriskajā klīnikā.