Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri
100 sekundes ārpolitikas fokusā

Kādas atziņas nesušas 6. novembrī aizvadītās tradicionālās ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, kas norisinās prezidenta pilnvaru termiņa vidū, skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta vadošais pētnieks (LĀI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs Māris Andžāns. Video tapis RSU un LĀI veidotās sērijas 100 sekundes ārpolitikas fokusā ietvaros.

"ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās demokrāti ir ieguvuši kontroli pār Pārstāvju palātu jeb apakšpalātu, bet republikāņi nostiprina savu vairākumu Senātā. Vai tas uzskatāms par neuzticības balsojumu prezidentam Trampam? Drīzāk, nē, jo arī līdz šim prezidenta partijai Kongresa vidustermiņa vēlēšanās nav veicies tik labi. Jāņem vērā, ka Tramps ar savu neviennozīmīgo politiku ir veicinājis demokrātu uzvaru Pārstāvju palātā, samobilizējot tos cilvēkus, kas viņa izteikumu rezultātā jutušies aizskarti," norāda eksperts.

RSU docētājs norāda uz vairākiem faktoriem, kas šo vēlēšanu kontekstā ir būtiski gan ASV, gan pasaulei kopumā. Pirmkārt, demokrāti iekšējās debatēs ir mēģinājuši nonākt pie savas jaunās nostājas daudzos jautājumos, un jāraugās, cik kreisi noskaņoti politiskie uzskati varētu būt tiem cilvēkiem, kas tiks ievēlēti pārstāvju palātā. Otrkārt, jautājums par republikāņu pārstāvjiem – cik no tiem būs lojāli prezidentam Trampam un cik daudzi mēģinās īstenot no prezidenta neatkarīgāku politiku. Kā norāda Māris Andžāns, skaidrs, ka esošajos apstākļos prezidenta iespējas virzīt savus likumprojektus tiks apgrūtinātas. Arī komitejām nonākot demokrātu rokās, radīsies daudzi neērti jautājumi, uz kuriem prezidentam būs jāatbild.

"Vai vēlēšanu iznākums nozīmē prezidenta atstādināšanas procesa sākšanu? Diez vai, jo Senātā, kā zināms, ir vajadzīgas 2/3 vairākuma, kā demokrātiem nav arī pēc šīm vēlēšanām. Teorētiski procesa sākums ir iespējams Pārstāvju palātā. Taču jāņem vērā, ka, iespējams, tas nemaz nebūtu izdevīgi pašiem demokrātiem, kam drīzāk varētu palīdzēt tas, ka Tramps ar saviem asajiem izteikumiem turpina strādāt, palīdzot mobilizēt demokrātu vēlētājus nākamajām vēlēšanām."

Fokuss ASV pēc šīm vēlēšanām vairāk varētu tikt pārnests uz iekšpolitiskiem jautājumiem – veselības aprūpi, imigrācijas politiku, infrastruktūras atjaunošanu. "Diez vai ārpolitika spēlēs centrālo lomu tālākajās debatēs , līdz ar to nekādas radikālas pārmaiņas mēs sagaidīt nevarētu," lēš eksperts, kurš uzsver – vienas vēlēšanas beigušās, taču tuvojas jau nākamās, 2020. gadā paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas. "Pamazām sākas ieskriešanās vēlēšanu kampaņai. Raudzīsim, pie kādiem secinājumiem demokrāti būs nonākuši, kādi kandidāti sāks cīņu par Demokrātu partijas nomināciju, un cik lielas izredzes varētu būt prezidentam Trampam saglabāt prezidenta amatu. Jāsaka, izredzes Trampam iegūt otro prezidenta termiņu saglabājas pietiekami augstas, jo, lai arī atbalsts ASV kopumā prezidentam nav augsts, tas ir diezgan augsts starp republikāņiem, un, ja daudzi no viņiem aiziet uz vēlēšanām un nobalso, tad esošajam prezidentam ir pietiekami lielas izredzes turpināt būt šajā amatā."