Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri
100 sekundes ārpolitikas fokusā

Vasara, kas ierasti ir politiski kluss periods, izvērtusies ļoti saspringta ASV un Eiropas Savienības tirdzniecības jautājumā. Lai arī ekonomiskās attiecības starp šīm divām pusēm ir visciešākās pasaulē un to vērtība pārsniedz vienu triljonu dolāru gadā, līdz ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā lēnām starp pusēm ir izcēlies konflikts. Rezultātā ne vien iesaldēts Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums, bet arī šā gada pavasarī ASV piemērojusi tarifus tērauda un alumīnija importam no ES, kā arī draudējusi aplikt ar nodokļiem ASV ražotās automašīnas. Abu pušu attiecības komentē Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Diāna Potjomkina.

Formālais pamatojums šiem pavērsieniem no ASV puses, kā norāda pētniece, ir nacionālā drošība – prezidents D. Tramps apgalvo, ka ar šiem pasākumiem viņš aizstāv ASV ražotājus un palīdz mazināt ASV tirdzniecības deficītu. Taču prakse liecina par pretējo – arī 2002. gadā ASV ieviesa muitas tarifus tērauda importam, taču pusotru gadu vēlāk tie tika atcelti, jo izrādījās ekonomiski neizdevīgi, stāsta pētniece. 

"Tā kā ASV iekšienē briedusi neapmierinātība ar tās šībrīža tirdzniecības politiku, jūlija beigās Tramps piekrita satikties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru un tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstrēmu. D. Tramps un Ž. K. Junkers panāca vienošanos par to, ka saspringums tiks mazināts un abas puses sāks strādāt nulles tarifu virzienā, kā arī ES netiks piemēroti papildu tarifi ASV ražotajām automašīnām," norāda Diāna Potjomkina.

"Pirmdien, 20. augustā, sākās gatavošanās sarunām, un, ja viss noritēs veiksmīgi, novembrī mēs jau varētu zināt, kāds būs ASV un Eiropas Savienības līguma saturs, un veiksmīgas norises gadījumā novembrī jau varētu sākties pavisam formālas savstarpējās sarunas. Tās ir lieliskas ziņas, un jācer, ka Donalds Tramps nemainīs savu tagadējo politiku un neatgriezīsies atpakaļ pie protekcionisma attiecībās ar ES. 

Latviju šis konflikts nav apdraudējis ļoti tieši, jo mūsu eksports uz ASV ir tikai 2,5 %, bet imports – nedaudz lielāks par 1 %. Taču mums jāatceras, ka Latvija ir daļa no ES un mūsu ekonomika ir ļoti cieši saistīta, līdz ar to tirdzniecības problēmas rada ekonomiskās grūtības ES kopumā, līdz ar to netiešā veidā arī mums," norāda Diāna Potjomkina, atgādinot, ka Latvijas interesēs, protams, ir ciešākas transatlantiskās saites kopumā, un šajā ziņā jācer, ka D. Trampa un Ž. K. Junkera vienošanās, kas tika panākta jūlijā, tiks pildīta. 

Komentārs tapis LĀI un RSU kopīgā projekta 100 sekundes ārpolitikas fokusā ietvaros.