Apbalvojuma “Laiks Ziedonim” zinātnes nominācijā uz laureāta titulu pretendē RSU pētnieces Pārlekt uz galveno saturu
Atzinība

3. maijā, kad atzīmēs dzejnieka un domātāja Imanta Ziedoņa 85 gadu jubileju, Liepājas koncertzālē Lielais dzintars apbalvojuma Laiks Ziedonim cildināšanas ceremonijā jau piekto gadu tiks cildināts kāds no Latvijas zinātniekiem. Šogad zinātnes nominācijā Taureņu uzbrukums uz laureāta titulu pretendē pieci Latvijas zinātnieki, kuri sasnieguši izcilību katrs savā pētniecības nozarē. Pretendentu vidū ir divas Rīgas Stradiņa universitātes pētnieces, Inese Čakstiņa un Maija Dambrova, kā arī RSU doktora studiju programmas Socioloģija vadītāja Anda Laķe.

Inese_Cakstina-rsu-lead.jpgI. Čakstiņa (attēlā) ir Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētniece ar doktora grādu molekulārajā bioloģijā. Savā doktora darbā I. Čakstiņa pētīja A vitamīna ietekmi uz sirds veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Kopā ar kolēģiem izveidojusi cilmes šūnu pētniecības virzienu Latvijā, kā arī piedalījusies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centra izveidē. Patlaban I. Čakstiņa ir pievērsusies krūts vēža pētniecībai. Stažējusies Vācijā, ASV un citur Eiropā. Zināšanas labprāt nodod jauniešiem gan braucot uz skolām, gan vadot lekcijas skolnieku nometnē Alfa. 10 gadus bijusi Latvijas Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursa valsts kārtas vadītāja bioloģijā un žūrijā, kas atlasīja skolēnus uz Eiropas konkursiem. I. Čakstiņa labprāt sadarbojas arī ar citiem pētniecības lauku pārstāvjiem.

Maija-Dambrova-rsu-lead.jpgM. Dambrova (attēlā) ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe ar doktora grādu farmaceitiskajās biozinātnēs. M. Dambrova aizstāvēja doktora disertāciju Upsalā, Zviedrijā. Viņas vadītā laboratorija devusi vislielāko ieguldījumu Latvijas pazīstamākās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē un jaunas zāļu kandidātvielas atklāšanā. Kopā ar kolēģiem sešas reizes bijusi LZA gada sasnieguma balvas laureāte. M. Dambrova ir vaduguns – stabila, pārliecināta un prasīga. Latvijas patriote. M. Dambrovas vadībā darbā ieviestas progresīvas darba metodes un zinātnisko rakstu publicēšanas kultūra starptautiskos izdevumos, kas šā gadsimta sākumā Latvijā vēl nebija izplatīta, lai gan pašsaprotama Eiropā. Viņas piemērs parāda, ka Latvijā var rasties spilgti zinātniski talanti un ir iespējams izcili vadīt zinātnes procesus, arī veidot mērķtiecīgu un motivētu komandu. M. Dambrovas vadībā izstrādātas septiņas zinātņu doktora disertācijas.

A. Laķe ir Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmas Socioloģija vadītāja un Socioloģijas un psiholoģijas katedras docētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja un vadošā pētniece ar doktora grādu socioloģijā. A. Laķi vada zinātniska kaislība – viņa tiecas pēc zinātniskās izcilības, un aicina līdzi arī ceļabiedrus – studentus, jaunos zinātniekus, kolēģus. Viņa ir ierosinājusi neskaitāmas pētnieciskas idejas un iniciatīvas, ar entuziasmu un enerģiju atbalsta un rosina citus. A. Laķe pašlaik strādā pie pētījumiem par iedzīvotāju iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā, piedaloties gan Valsts pētījumu programmā Habitus, gan starptautiskā pētījumu projektā CoHere, gan vietēja mēroga projektos. Vairāki pēdējo gadu pētījumi vērsti uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņas vadībā norisinājušies neskaitāmi kultūras nozares pētījumi par kultūras patēriņu, par VKKF, par radošajām industrijām un kultūrpolitiku. A. Laķe veic aktīvu pētniecības darbu un daudz laika un enerģijas velta, lai stāstītu par pētījumu rezultātiem citiem. Tādus cilvēkus mēdz saukt par vadugunīm, jo šajā skrējienā viņa atrod laiku iedvesmot tos, kas vēl mācās.

Laureāts saņems tēlnieces Olgas Šilovas darināto statueti un naudas balvu 3000 EUR apmērā.

Nominācijā Taureņu uzbrukums apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kurš aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds, un kurš ar savu darbību iedvesmo citus – ir cilvēks Bāka. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir mūziķis Goran Gora, kurš darbojas komandā ar vizionāriem – 2014. gada laureātu Vjačeslavu Kaščejevu, 2016. gada laureātu Egilu Stalidzānu un 2017. gada laureātu Kārli Agri Grosu, bijušo Latvijas vēstnieku Rolandu Lappuķi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Agritu Kiopu un uzņēmēju, fonda Viegli dibinātāju Māri Saukānu. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā – šajā situācijā – zinātnē, pārredz un pārzina nozares aktualitātes.

Vairāk par apbalvojumu Laiks Ziedonim

Saistītās ziņas