Ārpolitikas pētniece par gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu izaicinājumiem Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis
Absolventiem
Videokomentāri

Nākamgad maijā paredzētās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas nesīs lielas pārmaiņas – līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) vietu skaits EP tiks samazināts no 751 līdz 705, un līdz jaunam paplašināšanās raundam šāda izmēra parlaments pārstāvēs 435 miljonus iedzīvotāju 27 dalībvalstīs. Kādas vēl pārmaiņas un izaicinājumus varētu nest nākamā gada EP vēlēšanas, analizē Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Elizabete Vizgunova.

Eiropas Parlamenta izaicinājumi 2019. gada vēlēšanās ir nozīmīgi visas ES un arī Latvijas nākotnei. Šā gada maijā publicētie Eurobarometer dati rāda, ka ap 60 % no aptaujātajiem ES iedzīvotājiem uzskata, ka dalība ES ir nesusi labumu viņu valstij – rādītājs, kas ir augstākais kopš 1983. gada. Tāpat 50 % no aptaujātajiem ir ieinteresēti EP vēlēšanās. Tajā pat laikā tikai 32 % aptaujāto uzskata, ka ES dodas pareizajā virzienā, kas saistīts ar vairākām nu jau sistemātiskām problēmām ES iekšienē.

Pirmkārt, novērojama maza vēlētāju aktivitāte. Kopumā pirmajās EP vēlēšanās deviņās ES dalībvalstīs piedalījās 61,99 % iedzīvotāju. Šis skaitlis ir kritiski samazinājies uz 42,61 % 2014. gadā. Arī Latvijā interese par EP vēlēšanām ir zema – 2014. gadā piedalījās tikai 30,24 % balsstiesīgo. Par veiksmes stāstu uzskatāmas 2009. gada EP vēlēšanas, kurās piedalījās 53,7 % Latvijas balsstiesīgo vēlētāju.

Otrkārt, pieaug populisms un eiroskepse. Šobrīd EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa var zaudēt krēslus EP, īpaši ņemot vērā to zemo popularitāti Vācijā, Francijā, Itālijā un citviet. Tas nozīmē, ka vēlētāju balsis ir iespēja iegūt labējām vai kreisām populistiskām partijām, kuras vieno pretinstitucionālas tendences. Šādu spēku popularitāte un ietekme ir nenoliedzama – Polijas partija Likums un taisnība jau ir kļuvusi par daļu no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas; Itālijas Piecu zvaigžņu kustība un Ziemeļu līga ir piederīga Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas grupai. Līdz ar to ES pilsoņi jau šobrīd EP sponsorē tādu partiju aktivitātes, kas ir eiroskeptiskas un ne vienmēr izrāda nepieciešamo cieņu pret demokrātijas un liberālisma principiem.

Treškārt, sarūk ES un EP leģitimitāte eiropiešu acīs. Par spīti tam, ka piedāvāta virkne risinājumu EP leģitimitātes celšanai piedāvātie risinājumi – Spitzenkandidat process, Eiropas Pilsoņu iniciatīva – tie nav spējuši risināt ES ilgtermiņa problēmas. Augošo globalizācijas procesu iespaidā ES pilsoņiem nepieciešams vairāk informācijas un debates par ES nākotni. Arī Latvijas priekšvēlēšanu kampaņā ES procesi spēlē pārāk mazu lomu, par ko liecina tas, ka rudenī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā ES jautājumi praktiski netiek pieminēti.