Disertācijas pētījums par depresijas un ģeneralizētas trauksmes izplatību Latvijā
Trauksmes jeb neirotiskie un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas visā pasaulē. Ģeneralizēta trauksme ir psihiskie traucējumi, ko raksturo ilgstoša, pārmērīga trauksme un bažas, priekšnojauta, ka notiks kaut kas slikts, un tie ir vieni no biežāk sastopamajiem trauksmes traucējumiem. Depresija veido lielāko daļu no garastāvokļa traucējumiem.
Gan depresija, gan ģeneralizēta trauksme bieži sastopamas vienlaikus, un visbiežāk šie psihiskie traucējumi netiek laikus atpazīti un tikai neliela daļa pacientu saņem adekvātu, vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu.
Ja depresija vai ģeneralizēta trauksme netiek ārstēta, tas būtiski ietekmē sabiedrības veselības sistēmu, pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī palielina ekonomisko slogu valstī.
Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība un vispārējie, kā arī konkrētam reģionam raksturīgie faktori. Vinetas Viktorijas Vinogradovas disertācijas
pētījuma mērķis bija noskaidrot ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijā un noteikt šo traucējumu faktorus sievietēm un vīriešiem.
Pētījums ir daļa no Eiropas Sociālā fonda un Veselības ministrijas Pētījuma par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā, un tajā piedalījās 2687 pieaugušo.
Disertācijas pētījuma rezultāti liecina, ka 6,4 % Latvijas iedzīvotāju ir depresija, turklāt tā ir izplatītāka sieviešu (7,7 %) vidū (vīriešu – 4,8 %). Savukārt ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi (nemiers, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības u. c.) skar 3,9 % Latvijas iedzīvotāju un vairāk sievietes (4,9 %) nekā vīriešus (2,7 %). Tas pierāda, ka
ir svarīgi izprast dzimuma specifiskos faktorus, kas saistīti ar šiem traucējumiem, lai varētu izstrādāt efektīvas psihiskās veselības aprūpes stratēģijas.
Tika pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, depresija un ģeneralizētas trauksmes simptomi bieži ir sastopami vienlaicīgi abiem dzimumiem, taču vīriešiem pašnāvnieciska uzvedība vai domas saistītas ar augstāku depresijas risku un īpaši augstāku ģeneralizētas trauksmes risku. Līdz ar to speciālistiem, strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība jāpievērš trauksmes, nervozitātes un sasprindzinājuma simptomiem, kas var liecināt vienlaikus par iespējamo depresiju un pašnāvniecisku uzvedību.
Pētījuma rezultāti ne tikai apstiprina virkni Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīniskajā algoritmā aprakstīto personu grupu, kam ir lielāks risks saslimt ar depresiju, bet arī papildina ar jaunām: sievietes ar ēšanas traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji (īpaši sievietes), ekonomiski neaktīvas sievietes, piemēram, tās, kuras ir dzemdību atvaļinājumā, sievietes, kas pēdējā gada laikā izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī vīrieši ar asociālas personības pazīmēm (dusmas, kairināmība, nevērība pret sociālām normām). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm, kuras lieto apreibinošās vielas.
Risku saslimt ar ģeneralizētu trauksmi sievietēm paaugstina pacilātā garastāvokļa sindroms vai simptomi un viena nepilngadīga bērna esamība, savukārt vīriešiem – tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana.
Promocijas darba pētījums ne tikai pievērš uzmanību Latvijā izplatītajām psihiskās veselības problēmām, sniedz noderīgas atziņas veselības aprūpes politikas veidotājiem, sabiedrības informēšanas kampaņām Latvijā, bet arī ir sniedz būtisku ieguldījumu globālajā zināšanu krājumā par psihisko veselību.
Vinetas Viktorijas Vinogradovas promocijas darba Depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu izplatība un dzimuma specifiskie asociētie faktori Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā aizstāvēšana notiks 2023. gada 27. novembrī. Plašāka informācija
