Disertācijas pētījums par kognitīvo rezervju saistību ar veselīgu kognitīvo un smadzeņu novecošanos
Rietumu sabiedrībā pašlaik ir novērojama strauja tendence novecoties. Apzinot ar novecošanos saistītos riska faktorus un to, ka nepieciešama ātra rīcība, laika periods no 2021. līdz 2030. gadam ir pasludināts par veselīgas novecošanās desmitgadi.
Vecums tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem riska faktoriem demences attīstībā, tādēļ viens no dzīvības un sociālo zinātņu fokusiem ir novecošanās radīto seku mazināšana.
Kā viena no pieejām neirodeģeneratīvo slimību, īpaši demences, aizkavēšanā vai pat novēršanā tiek apskatīta dzīvesveida izpēte un maiņa, īpaši izceļot tā saukto kognitīvo rezervju nozīmi veselīgas kognitīvās novecošanās procesā.
Disertācijas pētījuma mērķis bija izpētīt kognitīvo procesu un atsevišķu smadzeņu reģionu apjoma saistību ar kognitīvajām rezervēm – dzīves laikā uzkrāto kognitīvo un sociālo pieredzi – pieaugušajiem bez neirodeģeneratīvu slimību diagnozes, izvirzot hipotēzes, ka pieaugušie ar augstāku izglītības līmeni, kuri ir iesaistīti augstākas sarežģītības darbā, kā arī ir intelektuāli un sociāli aktīvāki, uzrādīs labākus kognitīvo procesu un smadzeņu apjoma rādītājus gan šķērsgriezumā, gan longitudināli jeb garengriezumā.
Pētījuma rezultāti daļēji apstiprināja hipotēzes un ļāva secināt, ka iegūta augstākā izglītība, aktīva darba dzīve un iesaistīšanās vidējas intensitātes fiziskajās aktivitātēs, kā arī dažādu prāta vingrinājumu veikšana ir saistīta ar labākiem īstermiņa, ilgtermiņa, informācijas apstrādes ātruma un verbālās veiklības rādītājiem, savukārt iesaiste augstākas sarežģītības un atbildīgākā darbā ir saistīta ar lielāku garozas apjomu reģionos, kas tiek uzskatīti par īpaši jutīgiem pret demenci un iesaistīti sociālo aktivitāšu īstenošanā – seju atpazīšanā, verbālajās spējās u. c.
Būtiski uzsvērt, ka
pētījuma rezultāti norāda uz aktivitāšu nepārtrauktību, proti, kognitīvas un sociālas aktivitātes jāturpina visas dzīves garumā un tām, iespējams, ir kompensējoša nozīme pēc izglītības un nodarbinātības radīto rezervju izsmelšanas.
Attēls no Kristīnes Šneideres promocijas darba
Pētījums izstrādāts projektos nr. 8.2.2.0/20/I/004 Atbalsts doktorantu iesaistei zinātniski pētnieciskajā un studiju darbā un The Role of Motor Reserve in Cognitive Dysfunction in Older Adults (MORE-COG), 6-ZD-22/27/2022.
Kristīnes Šneideres promocijas darba Kognitīvo rezervju, kognitīvo funkciju un smadzeņu volumetrijas saistības gados vecākiem pieaugušajiem bez demences aizstāvēšana notiks 2023. gada 24. maijā.
Plašāka informācija
