Jaunais Ārvalstu studentu asociācijas prezidents Muhameds Nalīfs: Studiju dzīves uzlabošana ir prioritāte

Muhameds Nalīfs Ahmeds Mazārs (Mohamed Naleef Ahamed Mazhar) ir no Šrilankas, taču puisis vairākus gadus ir pavadījis Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, kur strādā viņa tēvs. Pašlaik Nalīfs ir medicīnas 4. kursa students. Nesen viņu ievēlēja par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārvalstu studentu asociācijas (ĀSA) (angļu val. – International Student Association (ISA)) prezidentu. Šis ir jaunieša otrais gads ĀSA valdes sastāvā. 2020. gadā, kas izvērtās neparedzētu izaicinājumu pilns, jaunietis tur ieņēma sadarbības koordinatora amatu.

Kā tev radās interese par medicīnu?

Daļēji kultūras tradīciju dēļ. Ārsts, advokāts un inženieris – manā dzimtajā pusē šīs ir visprestižākās profesijas. Mums abiem ar jaunāko brāli patīk palīdzēt citiem, tāpēc abi izvēlējāmies studēt medicīnu. Varbūt arī brālis studēs RSU. 

Vai pandēmija ir mainījusi tavas domas par studijām?

Tikai nostiprināja interesi par ģimenes ārsta specialitāti. Domāju, ģimenes ārstiem ir liela nozīme veselības sistēmā. Viņi samazina citu speciālistu slodzi, jo bez ģimenes ārstiem pārāk daudz pacientu uzreiz pa tiešo dotos pie speciālistiem, kaut gan ne vienmēr tas ir vajadzīgs.

Tev bija atvērtas durvis uz visu pasauli, bet kāpēc izlēmi studēt tieši Latvijā? 

Par RSU uzzināju no aģentūras, kas specializējas medicīnas studiju piedāvājumā. Latvija bija viena no labākajām izvēlēm, raugoties no ekonomiskā skatpunkta. Turklāt no Rīgas paveras durvis uz citām valstīm. Mācoties Rīgā, ir aizsniedzamas citas valstis. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Gribēju iziet praksi un vienlaikus apskatīt citas valstis. Ja studētu, piemēram, Indonēzijā, Baltkrievijā vai Nepālā, būtu piesaistīts šīm valstīm.

Savukārt RSU sniegto izglītību var sasaistīt ar citām valstīm. Dažos gadījumos, ja salīdzina ar Rietumeiropas universitātēm, kuru piedāvātā izglītība, var teikt, ir teorētiska, RSU izglītība ir daudz praktiskāka. Salīdzināt sistēmas nav viegli, bet RSU studentus patiešām sagatavo ļoti labi. 

Vai pirms ierašanās biji runājis ar citiem RSU studentiem?

Nē! Patiesībā radās problēmas ar vīzu, tādēļ ierados divas nedēļas vēlāk, nekā bija paredzēts. Nokavēju Iepazīšanās nedēļu. Diezgan lielā mērā biju neziņā par notiekošo. Šķiet, pagāja mēnesis, līdz apradu.

Teici, ka nokavēji Iepazīšanās nedēļu… Ko tā vietā darīji, lai iepazītos ar citiem studentiem?

Kad ierados savā pirmajā dzīvesvietā, iepazinos ar citiem studentiem, kas tur dzīvo. Viena lieta noveda pie citas, un tā es pievienojos RSU Āzijas studentu biedrībai, kas ir otra lielākā biedrība RSU. Aktīvi iesaistījos biedrības darbā. Pēcāk iesaistījos ĀSA darbā, tāpēc, šķiet bija pašsaprotami, ka 2020. gadā pievienojos valdei un ieņēmu sadarbības koordinatora amatu. Šogad mani par prezidentu ievēlēja gan ĀSA, gan Āzijas studentu biedrība.

RSU "Breaking Barriers" seminārs. Foto no privātā arhīva

Kāpēc izlēmi kandidēt ĀSA prezidenta vēlēšanās? 

Gribēju uzlabot studiju dzīvi. Esmu pamanījis, ka studentu sabiedriskajā dzīvē ir dažas nepilnības. Varbūt viedoklis par to, kādai jābūt studenta dzīvei, radies amerikāņu seriālu iespaidā, tomēr uzskatu, ka ir jāpaplašina semināru skaits un jārod vairāk iespēju sportam.

Manuprāt, svarīgi arī palielināt ārvalstu studentu balsu skaitu lēmumu pieņemšanas procesā. Pēc izmaiņu stāšanās spēkā nereti brīnāmies, vai lēmums ir pieņemts, apspriežoties ar pašiem studentiem. Esmu piedalījies vairākās sanāksmēs un sapratis, cik daudz priekšrocību var gūt, uzklausot ārvalstu studentu viedokli.

Detektīvspēle "CluedUp". "Pārģērbāmies par trakajiem zinātniekiem un spēlējām visā Rīgā!" stāsta jaunietis. Foto no privātā arhīva

Pastāsti, lūdzu, kā noritēja tavs un ĀSA valdes darbs 2020. gadā, kuram neviens no jums nebija gatavs, jo pandēmija sākās, kad jaunajos amatos bijāt aizvadījuši tikai mēnesi vai divus!

Situācija kļuva sarežģīta mirklī, kad lielākā daļa studentu pieprasīja kompensāciju par nenotikušajām nodarbībām. Pirmā mēneša laikā dažiem departamentiem bija grūti pilnībā pāriet tiešsaistē, līdz ar to daži studiju kursi nenotika, kā plānots. Šo problēmu atrisinājām, pateicoties ĀSA atbildīgajiem par akadēmiskajām lietām. Mana loma bija galvenokārt palīdzēt biedrībām sazināties ar vēstniecībām un citām universitātēm. Gads bija ļoti saspringts – bija jāsazinās ar lidostām, lai uzzinātu par reisu pieejamību studentiem, kas pameta valsti. Visi krita panikā, bija grūti tikt ar visu galā. 
Tomēr nekas no tā visa nebija raksturīgs tikai RSU. Tā kā amata ietvaros jāsazinās ar citām universitātēm, zinu, ka visām universitātēm bija jāmeklē kompromisi un ātri risinājumi. Vairumā studentu pilsētiņu ir iespējams daudz lielākā mērā kontrolēt studentu kustību, piemēram, Indijā, tādēļ kursu grafiki var būt elastīgāki. Viens draugs šobrīd tur studē.

Darbošanās ĀSA prasa daudz laika. Ko tev dod šī iesaistīšanās ĀSA? 

Šrilankā un arī AAE (UAE) iesaistījos skolas pašpārvaldē. Toreiz teicām, ka tā ir prakse vadībā, un es vienmēr esmu gribējis darboties studentu organizācijā. 

Man patīk, ka sīkas detaļas veido vienu kopumu. Tas redzams, organizējot dažādus pasākumus, veidojot sporta komandas vai struktūras, kas turpinās pastāvēt arī pēc tavas ievēlēšanas. Apziņa, ka iepriekšējie prezidenti aizsāka projektus, kas joprojām turpinās, ir ļoti motivējoša. Kā piemēru varu minēt akadēmiskās biedrības, kuras dibināja pirms diviem gadiem, un valsts biedrības, kuras dibināja pirms pieciem vai sešiem gadiem. Gribu būt prezidents, lai tradīcijas turpinātu.

Vēl viens no iemesliem – gādāt, lai lēmumus pieņem ne tikai par labu universitātei, bet arī studentiem. Studiju laiks var būt pelēkā zona, ja raugās no patērētāja un pakalpojuma sniedzēja viedokļa, tādēļ ir jārunā par to, kas mūs satrauc. ĀSA vienmēr jābūt gatavai rīkoties, jāzina, kur vērsties un ko darīt, lai atrisinātu problēmu. Mani iedrošina mana komanda.

Valdē ir laba atmosfēra – vienmēr meklējam lietas, kas jāatrisina, un rodam problēmu risinājumus.

Kādas ir tavas galvenās prioritātes nākamajam gadam?

1. Īstermiņa mērķis, kas varētu pārtapt ilgtermiņa mērķī, ir uzlabot studiju kvalitāti Covid-19 pandēmijas laikā. 
   Prioritāte ir arī sporta iespēju un ārpusnodarbību paplašināšana RSU. Centīsimies iedrošināt universitāti to īstenot vai paši meklēsim jaunas iespējas.
2. Protams, risināt problēmas, kas skar tieši RSU ārvalstu studentu kopienu. Problēmas, ar kurām saskaras ārvalstu studenti, ir atšķirīgas, un tās nevar likt kopā ar vietējo studentu problēmām.
3. Gribu panākt, lai ikviens ārvalstu students būtu pārliecināts, ka viņa balss ir sadzirdēta. 

Kas ir svarīgākais ārvalstu studentu kopienai RSU?

Ārvalstu studentiem ļoti būtiska ir pareiza un ātra informācijas apmaiņa. 

Studenti būdami, esam pašā komunikācijas hierarhijas apakšā. Tas ir ļoti mulsinoši. Rada lieku uztraukumu. ĀSA šobrīd pārrunā šo problēmu ar vadību, lai nodrošinātu to, ka studenti uzdod pareizos jautājumus un saņem pietiekamas atbildes, tādējādi nodrošinot iespēju studentiem labāk plānot savu studiju slodzi.

Vai esi iemācījies arī latviešu valodu?

Domāju, ka diezgan labi esmu apguvis frāzes, kas noder ikdienā. Piemēram, ejot uz veikalu, māku pateikt "dodiet man, lūdzu" un tamlīdzīgas frāzes. Ja runa ir par saziņu ar pacientiem, māku latviešu valodā pajautāt, vai pacientam ir simptomi, taču pilnībā uzturēt sarunu nevaru. 

Vai pēc studijām paliksi Eiropā? Kur tu gribētu strādāt?

Rezidentūru gribētu pavadīt Eiropā, iegūstot vajadzīgās zināšanas. Pāris gadu varētu pavadīt, darbojoties palīdzības organizācijā Ārsti bez robežām vai humānās palīdzības biedrībā Sarkanais Krusts. Pēc tam labprāt strādātu valstī, kur oficiālā valoda ir angļu valoda, bet nebūtu iebildumu apgūt vēl kādu valodu.