Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Darbiniekiem
Pētniecība

Kādi faktori ietekmē veselību, cilvēkam novecojot? Kā apkārtējā vide – sākot ar dabisko vidi, kuras tuvumā dzīvojam, un beidzot ar tehnoloģijām, ko izmantojam, – ietekmē mūsu labsajūtu, jo īpaši pusmūžā? Šie ir daži no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes tiek meklētas RSU Sociālo zinātņu pētniecības centra (SZPC) jaunajā pētniecības iniciatīvā, kuru vada profesore Aija Lulle. Pētījuma mērķis ir pievērsties šiem sarežģītajiem jautājumiem un izpētīt, kā apkārtējā vide un dzīves pieredze laika gaitā ietekmē mūsu veselību.

Foto no Aijas Lulles privātā arhīva

Veselība un vide

Profesores Lulles un viņas komandas pētījums galvenokārt koncentrējas uz to, kā mūsu apkārtējā vide – vai tā būtu pilsētas zaļā zona, vai tuvumā esošā dabiskā vide – ietekmē mūsu labsajūtu. “Mēs zinām, ka atrašanās tuvu dabai var būtiski ietekmēt mūsu veselību, taču šīs saiknes precīzu būtību joprojām cenšamies izprast,” saka profesore Lulle.

Prof. Aija Lulle

Pētījums ir īpaši interesants ar to, ka tajā galvenā uzmanība pievērsta pusmūžam, kad veselības pārmaiņas bieži vien ir jūtamas, bet reti tiek padziļināti pētītas.

“Daudziem pusmūžs ir laiks, kad jākoncentrējas uz darbu, ģimeni un pienākumiem. Taču tas ir brīdis, kad vajadzētu sākt vairāk domāt par savu veselību,” norāda profesore Lulle.

Jauns skatījums uz novecošanu un sāpēm

Pētījumā tiek aplūkoti arī novecošanas kompleksie aspekti, jo īpaši ar to saistītās fiziskās un emocionālās problēmas, piemēram, sāpes. “Sāpes ir bieži sastopama parādība novecošanas laikā, taču tās nav saistītas tikai ar fizisku diskomfortu,” saka profesore Lulle. “Mūsu emocionālā veselība, sociālā vide un pat mūsu dzīves pieredze ietekmē to, kā mēs izjūtam un pārvaram sāpes.”

Profesores Lulles un viņas komandas mērķis ir izprast saikni starp sāpēm, kas saistītas ar novecošanu, hroniskām slimībām un to, kā sabiedrība var labāk atbalstīt cilvēkus, kuri saskaras ar šīm problēmām.

“Mēs aplūkojam ne tikai sāpju fiziskos aspektus, bet arī to, kā sāpes ietekmē cilvēka emocijas un sociālo dzīvi,” viņa piebilst.

Tehnoloģiju nozīme – koks ar diviem galiem 

Tā kā tehnoloģijas turpina ietekmēt mūsu ikdienas dzīvi, pētnieku komanda pēta to nozīmi veselības pārvaldībā, jo īpaši pusmūža vecuma cilvēkiem.

“Tehnoloģijām ir potenciāls palīdzēt mums rūpēties par savu veselību, taču tās ir jāizmanto tā, lai labklājība būtu svarīgāka par peļņu,”

uzsver profesore Lulle. Viņas komanda pēta, kā mobilās lietotnes un digitālie rīki var palīdzēt cilvēkiem izdarīt veselīgākas izvēles, vienlaikus apzinoties, ka šie rīki var tikt izmantoti, lai ļaunprātīgi izmantotu neaizsargātas personas.

Vairāk līdzjūtības un demences pacientu aprūpe

Vēl viena joma, kam pētījumā pievērsta uzmanība, ir demence un sabiedrības attieksme pret tiem, kuriem ir demence. “Diemžēl cilvēki ar demenci bieži tiek atstumti vai cieš no sliktas attieksmes. Mēs gribam to mainīt un iestāties par līdzjūtību un uz cilvēku vērstu pieeju,” norāda profesore Lulle. Komandas darba mērķis ir apstrīdēt sociālās normas un izstrādāt stratēģijas, kas nodrošina cieņpilnu attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo īpaši senioriem ar atmiņas traucējumiem.

Pieeja veselībai ar starpdisciplināru sadarbību

Profesore Lulle norāda:

“Apvienojot dažādu jomu zināšanas, mēs varam pievērsties visiem veselības un novecošanas aspektiem. Runa ir par izpratni, ka cilvēks ir veselums, – kā mijiedarbojas vide, dzīves pieredze un veselības sistēma.”

Viena no šī pētījuma lielākajām priekšrocībām ir tā starpdisciplinārā pieeja. Komandā ir speciālisti no tik dažādām jomām kā biomedicīna, sociālās zinātnes un ģeoinformātika. Katra komandas locekļa zināšanas palīdz veidot vispusīgāku izpratni par veselību.

Kas tālāk?

Lai gan pētījums vēl ir tikai sākumposmā, pētnieku komanda ir optimistiski noskaņota par tā potenciālu ietekmēt gan politiku, gan sabiedrības izpratni par veselību, novecošanu un labklājību.

“Mūsu darbs tikai sākas, bet ceram, ka šis pētījums ļaus ieviest reālas izmaiņas, kas uzlabos mūsu atbalstu cilvēkiem pusmūžā un novecošanas laikā,”

cerīgi saka profesore Lulle.

Latvija ir pusmūža, drīzumā novecojošu iedzīvotāju valsts. Tomēr vietai ir nozīme – Latgalē dzīvo visvecākās iedzīvotāju grupas, un vidējais sieviešu vecums tur sasniedz 53,3 gadus. Tāpēc, pasaulei novecojot, ir svarīgi pētīt veselības un dzīvesvietas mijiedarbību.

infografika_iedz_vecums_diana_dergavica_lv_statistika.png
Šī RSU SZPC iniciatīva ir aizraujošs solis ceļā uz izpratni par to, kā vietas, kur dzīvojam, cilvēki mums apkārt un tehnoloģijas, ko izmantojam, var ietekmēt mūsu veselību un dzīvi. Pētnieku komanda cer pētījuma gaitā dalīties ar jaunām atziņām, kas varētu palīdzēt mainīt sabiedrības pieeju novecošanai un labklājībai.

Plašāka informācija par pētnieku grupu un viņu darbu