Kāpēc cilvēku attiecību tīkli ir nozīmīgi? Pirmā daļa
Ar šo bloga ierakstu aizsākam tīklu analīzes eksperta un (R)E-TIES pētnieka Valda Kreba trīs ierakstu sēriju par cilvēku attiecību tīkliem. Pirmajā ierakstā par to, kāpēc cilvēku attiecību tīkli ir nozīmīgi, un kā sociālo tīklu analīze var palīdzēt tos izprast.
Tīkli ir sociālas struktūras, kurās pavadām visu savu dzīvi. Neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam, mācāmies, socializējamies, veidojam attiecības, tirgojamies, nodarbojamies ar politiku vai darām vēl citas lietas. Šīs visas darbības norisinās cilvēku tīklos, kas veido plūsmas un attiecību struktūras.
Sociālo tīklu analīze ir attiecību un plūsmu starp cilvēkiem, grupām, organizācijām, datoriem, tīmekļa adresēm un citiem savstarpēji saistītiem informācijas vai zināšanu elementiem kartēšana un mērīšana. Tīkla analīzē mezgli ir cilvēki, grupas vai organizācijas, savukārt saites attēlo attiecības un/vai plūsmas starp šiem mezgliem.
Nereti ir sastopams uzskats, ka sociālo tīklu analīze ir “kaut kas jauns”, ka tā sākusies tikai tad, kad parādījās sociālās tīklošanās platformas, piemēram, Facebook un Twitter. Tā nav taisnība. Sociālie tīkli pastāv jau kopš cilvēki dzīvoja alās.
Sociālo tīklu analīzes pirmsākumi: skolēnu attiecību karte
Pirmais īstais sociālo tīklu analīzes projekts – sākotnēji dēvēts par sociometriju – notika pagājušajā gadsimtā, 1934. gadā. Sociālpsihologs Jakobs Moreno (Jacob Moreno) pētīja sākumskolas bērnu (1. līdz 8. klase) savstarpējās attiecības un sociālos lokus. Lai palīdzētu izprast sarežģīto sociālo sistēmu klasēs, Moreno zīmēja sociogrammas, kas attēloja bērnu savstarpējās saites. Viņš katram skolēnam lūdza nosaukt divus klasesbiedrus, ar kuriem viņš vai viņa vēlētos sēdēt blakus. No šiem datiem Moreno izveidoja sociogrammu, kas atspoguļoja klases sociālo telpu – mezglu formas norādīja dzimumu (trijstūri – zēni, apļi – meitenes), bet ar bultiņām attēlotās saites rādīja, kurš bērns izvēlējās kurus divus klasesbiedrus kā vēlamos blakussēdētājus. 1. klases skolēnu sociogrammu skatīt 1. attēlā.
1. attēls
Vadības līmeņu tīkli: oficiālais un neformālais
Sociometrija attīstījās lēni līdz pagājušā gadsimta vidum. 1970. un 1980. gados parādījās datorprogrammas, kas palīdzēja sociologiem un antropologiem pētīt cilvēku grupas. Līdz 1980. gadu beigām tika izveidota pirmā sociālo tīklu analīzes programma biznesa konsultantiem.
2a. attēls
2a. attēlā redzama organizatoriskā hierarhija – formālās (noteiktās) attiecības organizācijā. Šī hierarhija attēlo trīs augstākos vadības līmeņus kādas organizācijas IT nodaļā. Dati iegūti no personāla (HR) nodaļas.
2b. attēls
2b. attēlā parādītas neformālās darba attiecības starp organizācijas IT nodaļas trīs augstākajiem vadības līmeņiem. Datus ar konsultanta izstrādātas sociālo tīklu analīzes (SNA) aptaujas palīdzību ievāca uzņēmuma personāla vadītājs. Gan 2a., gan 2b. attēlā attēloti tie paši darbinieki – atšķirība ir tikai savienojumu veidā katrā diagrammā. Lai nodrošinātu darbinieku privātumu, vārdi aizstāti ar nejauši piešķirtiem numuriem.
Abos attēlos redzamās saites attēlo simetriskas darba attiecības - informācija un zināšanas šajās attiecībās plūst abos virzienos.
3. attēls
3. attēlā redzams virziena tīkls. Šeit vairs nav attēlotas darba attiecības, bet gan padomu meklēšanas saites, – kurš pie kā vēršas pēc padoma par jauna produkta vai metodes izmantošanu. Bultas tīkla saitēs norāda virzienu, kurš no kā meklē padomu vai informāciju. A → B nozīmē, ka A meklē padomu vai informāciju pie B.
3. attēlā mūsu acis dabiski pievēršas tam mezglam, uz kuru vērsts visvairāk bultu, – kurš tiek visbiežāk uzrunāts. Taču mūsu sociālo tīklu analīzes (SNA) rādītāji ļauj iedziļināties daudz vairāk. Nav svarīgi tikai tas, kurš ir populārākais padomu meklēšanas tīklā, būtiski ir arī tas, kurš meklē padomu.
Mezgls ar piecām ienākošām saitēm no cilvēkiem, kuri paši netiek uzrunāti pēc padoma, nav tik nozīmīgs kā mezgls ar piecām ienākošām saitēm no cilvēkiem, kuri paši arī tiek meklēti pēc padoma. Ekspertu tīklā ir vērtīgāk, ja tevi meklē citi eksperti.
Dokumentu tīklojums Eiropas patentos
4. attēls
4. attēlā mezgli vairs nav cilvēki, bet gan dokumenti. Tajā redzams daļējs Eiropas patentu tīkls. Šajā tīklā katrs patents norāda, uz kuriem iepriekšējiem patentiem tas atsaucas. X → [B, C, J, R] nozīmē, ka patents X savā pieteikumā atsaucas uz patentiem B, C, J un R.
Diagrammā redzama tematiska patentu grupēšanās – medicīnas patentu klasteris, visticamāk, ir atdalīts no programmatūras patentu klastera. Tomēr laika gaitā šie divi klasteri var pakāpeniski saplūst, jo medicīnu arvien vairāk ietekmē programmatūra.
