Skip to main content
Lepojamies!
Intervijas
Studentiem

Šogad Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), akciju sabiedrības Latvijas Gāze un RTU Attīstības fonda Jaunā zinātnieka balvu saņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras asistents un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride, kurš uzskata, ka universitātes slimnīcā strādā valsts labākie speciālisti.

"Ārsta darbs ir dinamisks, un te garlaicīgi nebūs. Man patīk, ka manā darbā katra diena ir atšķirīga," pārliecinoši saka Andris Skride, kurš nav māņticīgs un stingri tic zinātnei. "Medicīnā brīnumi nenotiek, lai kā mēs citreiz to gribētu. Medicīnā valda zināšanas. Ja ir piedzīvota brīnumaina izārstēšanās, tad tur slimības vispār nav bijis."

Andris_Skride-03-lead.jpg

Būdams sirds ārsts, Andris ir nobažījies par Latvijas iedzīvotāju neveselīgo dzīvesveidu un pārtiku, ko ēdam, lielo smēķētāju skaitu un pašārstēšanos, kad pacients pārtrauc izrakstīto medikamentu lietošanu, tiklīdz pašsajūta uzlabojas. "Pirms diviem gadiem sirds un asinsvadu slimību pacientu mirstības ziņā Latvija, pēc Eiropas Kardiologu biedrības datiem, bija augsta riska valstu kategorijā, taču kopš pagājušā gada esam atzīta par ļoti augsta riska valsti. Tas liek aizdomāties."

Prieku viņam sagādā dzimta, draugi un darbs. Vasarā Andris ļaujas vindsērfingam, ziemā – distanču slēpošanai un peldēšanai. Viņš Dievam tic, ja ar Dievu mēs apzīmējam visus fizikas un ķīmijas likumus.

Vai jūsu darbā stresa ir vairāk nekā citās profesijās?

Stresa līmenis medicīnā visā pasaulē ir ļoti augsts, tāpēc ārstiem bieži ir depresija, izdegšanas sindroms. Ja mediķis neatrod veidus, kā atpūsties, izlādēties un atslēgties no ikdienas darba, bieži vien viņš sāk lietot alkoholu vai pat narkotikas, turklāt mediķu vidū ir augsts pašnāvību skaits…

Vai jūs esat atradis veidu, kā izlādēties?

Domāju, ka esmu atradis. Man ir vairākas aizraušanās. Taču svarīgākais, lai darbs nebūtu visa dzīve! To gan iemācās tikai ar laiku. Nevar noliegt, ka ārsta karjeras sākumā, ja gribi kaut ko sasniegt, darbs vienu brīdi būs ļoti, ļoti liela daļa tavas dzīves, īpaši rezidentūrā, – tad darbā tiek pavadītas dienas un naktis. Protams, tas atkarīgs arī no ārsta specialitātes.

Andris_Skride_sports_Kisezera-lead.jpg

Andris Skride Ķīšezerā ļaujas vienam no saviem vaļaspriekiem – vindsērfingam. Foto no privātā arhīva

Kas jūs esat vairāk – ārsts vai pētnieks?

Noteikti primāri esmu ārsts – klīnicists. Kā saka mani kolēģi un bijušie grupasbiedri – veiksmīgs ārsts. Viena no būtiskākajām lietām, ko, šķiet, nemaz nevar iemācīt: ārstam ir jāmāk atšķirt būtisko no mazsvarīgā. Lai arī tas skan vienkārši, esmu ievērojis, ka ne visi to spēj. Zināšanas, empātija, emocionālā inteliģence, prasme atšķirt būtisko, zinātniska pieeja darbam – tās ir lietas, kas ārstu dara veiksmīgu. Uzskatu, ka katram ārstam, kurš strādā universitātes slimnīcā, būtu jābūt gan ārstam, gan pētniekam. Mūsu pienākumos ir ne tikai ārstēt, bet arī censties rast jaunus risinājumus, meklēt veidus, kā uzlabot pacientu stāvokli. Mana ideālā laika proporcija šiem darbiem būtu, lai 60 % laika pavadītu, darot klīnisko darbu, 20 %, veicot zinātnisko darbu, bet 20 % laika paietu darbā ar studentiem un veicot administratīvos pienākumus.

Kā tas ir – būt zinātniekam Latvijā? Vai jūtaties novērtēts?

Latvijā finansiālais atbalsts zinātnei diemžēl ir ļoti zems. Rietumeiropā ārsti daudz vairāk laika var veltīt zinātnei, jo par zinātnisko darbu saņem atbilstošu samaksu. Latvijā ārsti naudu nopelna, veicot klīnisko darbu, zinātnei atvēlot savu brīvo laiku.

Balva jums tika piešķirta par ieguldījumu plaušu hipertensijas pētniecībā un šīs jomas attīstībā Latvijā. Kas ir plaušu hipertensija?

Plaušu hipertensija ir palielināts spiediens plaušās mazajā asinsrites lokā. Šai slimībai ir vairāk nekā simts paveidu, un ar to slimo gan jauni, gan veci. Agrāk šo slimību nemācēja ārstēt, līdz ar to visi no tās baidījās, līdzīgi kā izdzirdot vārdu "vēzis". Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā un citur pasaulē ir parādījušās iespējas ārstēt šo slimību – klīniski aprobēti 18 dažādi specifiskie medikamenti, praksē ienākušas dazādas invazīvas un ķirurģiskas metodes. Tik liela attīstība medicīnas nozarēs ir retums, taču joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu un daudzus pacientus izglābt neizdodas. Tieši mēs kopā ar kolēģiem pirms desmit gadiem bijām pirmie, kas Stradiņa slimnīcā sāka šo slimību ārstēt. Pētījām slimību, grupējām tās paveidus, ieviesām jaunas ārstēšanas metodes, pirms trim gadiem mūsu pacientei Vīnē noorganizējām pirmo plaušu transplantāciju Latvijas vēsturē utt. Pētniecībā turpinām meklēt faktorus, kas ietekmē plaušu hipertensijas slimnieku dzīvildzi.

Andris_Skride_Pirmaja_Baltijas_plausu_hipertens_konf_Riga-lead.jpg

Pirmajā Baltijas Plaušu hipertensijas konferencē Rīgā 2016. gadā. Andris Skride (otrais no kreisās) kopā ar kardiologu Aināru Rudzīti (pirmais no labās) un Lietuvas un Igaunijas vadošajiem pulmonālās hipertensijas speciālistiem. Foto no privātā arhīva

Es šajā jomā strādāju kopš 2007. gada, kad Latvijā radās iespēja ārstēt šo slimību un tika reģistrēti pirmie medikamenti slimības patoģenētiskajā terapijā. Tagad, kad ir pagājuši desmit gadi, šo pacientu dzīvildze ir ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar kohortām pirms patoģenētiski pieejamās terapijas. Daudzus pacientus esam izārstējuši, veicot pulmonālo endarterektomiju, kas ir ļoti sarežģīta plaušu artēriju operācija hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas gadījumā.

Kas šajā jomā pašlaik ir aktuāls?

Pirms divām nedēļām Vīnē kopā ar austriešu profesori Irēnu Langu un speciālistu komandu no Japānas jaunai pacientei no Latvijas veicām Baltijā pirmo mazinvazīvo operāciju – plaušu artēriju paplašināšanu ar speciāliem baloniem. Šī operācija pasaulē ienāca tikai pirms diviem trim gadiem. Profesore šo metodi apguva Japānā un tagad ir ieviesusi Eiropā. Plānots, ka drīz varēsim to veikt arī Latvijā.

Vai ir bijis vilinājums doties prom no Latvijas un turpināt darbu ārvalstīs?

Es bieži braucu uz citām valstīm – piedalīties, uzstāties dažādās konferencēs, kā arī gūt praktisku pieredzi universitātes slimnīcās, kur ir iespēja mācīties no citiem speciālistiem. Tomēr esmu sapratis, ka nekur citur es negribētu dzīvot. Man ir svarīga Latvijas daba, vide un cilvēki.

Andris_Skride_ar_vecmaminu_Foto-Kaspars-Dobrovolskis-izgriezts.jpg

Andris Skride kopā ar savu vecmammu. Foto: Kaspars Filips Dobrovoļskis

Kāpēc savulaik izvēlējāties studēt Rīgas Stradiņa universitātē?

Rīgas Stradiņa universitāte bija un ir prestiža vieta, kur studēt medicīnu. Es izvēlējos augstskolu, kur bija laba bāze un izcili pasniedzēji. Un es noteikti savu izvēli nenožēloju, jo iegūtā izglītība bija ļoti laba.

Jau 9. klasē biju nolēmis, ka studēšu medicīnu. Vienmēr esmu bijis eksaktais cilvēks, un medicīna ir tieši tāda – konkrēta, pragmatiska un eksakta. Turklāt būt ārstam vienmēr būs prestiži.

Vēl viens pamudinājums pievērsties medicīnai, iespējams, bija pamatskolā iepazītā ārsta, endokrinologa un stresa teorijas pamatlicēja Hansa Selje (Hans Selye) teorija par altruistisko egoismu – šis attiecību kodekss ir man saprotams, faktiski tas ir dzīvesveids, kas nes prieka sajūtu un laimi. Un, protams, ārstu Ārsts – Aksels Munte ar Stāstu par Sanmikelu mani ievirzīja medicīnas sliedēs. Lai arī medicīnas pasaule ir mainījusies, Aksela Muntes aprakstītais ārsts vienmēr būs kā paraugs.

Pēc vidusskolas man bija nodrošināta vieta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, jo vidusskolas laikā biju valsts ģeogrāfijas olimpiāžu uzvarētājs. Kā saka, silta vietiņa jau bija sagatavota, bet es gribēju kaut ko prestižāku. Mājās gan nevienam neteicu, ka stāšos mediķos, lai savējos lieki nesatrauktu.

Jūsu spilgtākās atmiņas par studijām RSU.

Mēs bijām ļoti saliedēta grupa, un mācību procesā tas palīdz. Man grupasbiedri ir kā otra ģimene. Varu atzīt, ka darījām daudz nedarbus. (Smejas.)

Andris_Skride-pirmais-no-labas-lead.jpgStudiju laikā žurnālos bija foto seriāli, un mēs izdomājām, ka veidosim savu foto seriālu. Tad reti kurš telefons bija aprīkots ar kameru, tāpēc ņēmām fotoaparātus un knipsējām, bildes taisījām foto darbnīcā. Respektīvi, izdomājām scenāriju, izspēlējām dažādas epizodes no mediķu dzīves un fotografējām, vēlāk bildes salikām albumā un brīvos brīžos skatījāmies. Foto seriālus taisījām katrā brīvā brīdī, piemēram, slimnīcā, kamēr vēl nodarbības sākumā nav atnācis pasniedzējs, mēs jau paguvām safotografēt seriāla pirmās ainas – viss laiks tika izmantots lietderīgi.

Mums bija grupas koris, un es biju diriģents. Izveidojām arī savu teātra trupu. Piemēram, dažus mēģinājumus mediķu – aktieru – komanda izspēlēja Stradiņa slimnīcas teritorijā. Viena no iecienītākajām etīdēm bija no filmas Emīla nedarbi, kur komandante Emīla dzimšanas dienas svinībās iekrīt vilku bedrē. To mēs baltos halātos izspēlējām pļaviņā, kur tagad ir jaunais Stradiņa korpuss. (Smejas.)

Man ir vēl kāds hobijs. Kopā ar grupasbiedriem un citiem mediķiem jau pēc studiju laika beigām esam rakstījuši scenārijus un uzņēmuši piecas kinofilmas. Katras filmas pirmizrāde vienmēr notika kinoteātrī uz lielā ekrāna. Līdz šim viena no mūsu grandiozākajām filmām, kas bija vēsturiska komēdija, tika uzņemta Cesvaines apkārtnē par šī novada vēsturi un mūsdienām. Visa filmēšanas grupa nedēļu dzīvojām netālu no Cesvaines – Grašu muižā – stingrā režisora, t. i., manā, uzraudzībā. Mums bija gan savs kaskadieris jāšanas ainām, gan profesionāli operatori, un aktierus visā filmēšanas procesā pavadīja grima māksliniece un hronikas fotogrāfs. Lielākā daļa vēsturisko tērpu, kas redzami filmā, tika īrēti no Rīgas kinostudijas. Tolaik dronu vēl nebija, tāpēc dažas ainas tika filmētas, izmantojot ceļamkrānu, – adrenalīna deva, filmējot šīs ainas, bija pamatīga. Jāuzsver, ka šai filmai mūzika tika speciāli komponēta un vēlāk ierakstīta skaņu studijā. Vēlreiz paldies komponistei Annai Veismanei! Divus no filmā atskaņotajiem skaņdarbiem izlūdzos nospēlēt savai māsīcai – pasaulē slavenajai pianistei Laumai Skridei. Šis ieraksts tika veikts Latvijas Radio skaņu studijā. Filmēšanas un montāžas laiks tiešām bija prieka pilns un aizraujošs!

Jūsu studiju laika autoritātes?

Profesors, kardiologs Jānis Jirgensons. Viņš man palicis prātā ar savu inteliģenci. Profesors bija izcils ārsts. Pirmos plaušu hipertensijas pacientus ārstējām kopā.

Asoc. pofesore Santa Purviņa. Man ļoti patika farmakoloģija, un jāsaka, ka par savām labajām zināšanām šajā jomā varu pateikties Santai. Anatomijas zināšanas lieliski apguvu Rutas Žagares uzraudzībā – paldies arī viņai.

Lielu paldies varu teikt daudzajiem kolēģiem un draugiem Austrijā, Polijā un citur pasaulē, pie kuriem esmu apguvis medicīnas līkločus.

Jūs vadāt nodarbības 3. kursa medicīnas studentiem kardioloģijā. Ko jums dod darbs ar jauniešiem?

Nodarbību pasniegšana liek pašam nepārtraukti mācīties, atgriezties pie pamatiem, par kuriem ārsta ikdienā neaizdomājamies. Studentiem vienmēr ir jautājumi, un ne uz visiem es zinu atbildes. Zinu faktu vai formulu, bet nezinu ceļu, kā līdz tam nonākt, un man ir jāatgriežas pie grāmatām. Caur mācīšanas procesu arī mēs, ārsti, pilnveidojam savas zināšanas.

Kāds ir mūsdienu students?

Mūsdienu students noteikti pārzina savas tiesības, bet nekad par ļaunu nenāks atcerēties arī savus pienākumus. Jaunieši ir ļoti dažādi. Daļai ir augsts pašvērtējums, bet pietrūkst paškritikas.

Domāju, ka mūsdienu studentu lielākā problēma ir lielais informācijas apjoms. Ir pieejams internets, mācību grāmatas, dažādas lekcijas un video. Ir neiespējami atcerēties pilnīgi visu, tāpēc bieži studenti apjūk un beigās neiemācās neko. Tāpēc mūsu, pasniedzēju, uzdevums ir palīdzēt atšķirt būtisko no nesvarīgā, radīt pareizu kopainu.

Kopumā studenti ir ļoti zinātkāri, grib pētīt, uzdod jautājumus, ir ļoti aktīvi. Daudz vairāk iesaistās tieši zinātniskajā darbā.

Atklāti runājot, medicīnā mēs tomēr tik daudz ko nezinām – tāpēc es bieži studentiem uzsveru , ka viņiem ir tik daudz ko pētīt un atklāt, jo, piemēram, kardioloģijā gandrīz nevienai no slimībām joprojām nezinām etioloģiju, patoģenēzes mehānismi ir neskaidri.

Varbūt esmu vecmodīgs, bet man nav pieņemami, ja studenti uz nodarbību nāk nevīžīgi ģērbti un nesakopti. Treniņbiksēs pie pacienta iet nedrīkst!

Andris_Skride_Dzelzavas_pamatskola-lead.jpg

Atbalstot un veicinot Latvijas jauniešu izaugsmi un izglītību, Andris Skride ir izveidojis Skrides fondu. 2016. gada 20. decembrī viņš nofotografējies kopā ar Dzelzavas pamatskolas skolēniem, kuriem pasniegtas Arija Skrides prēmijas. Foto no Skrides fonda arhīva

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Pašlaik svarīgākais ir mana promocijas darba aizstāvēšana. Noteikti jāturpina darbs pie reto slimību centra veidošanas, reto slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanas.

Ir daudz ko darīt, lai Latvijas iedzīvotāju vidējie veselības rādītāji kaut nedaudz pietuvinātos vidējiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) dalībvalstu rādītājiem.

Daži fakti par Andri Skridi

  • 2006. gada RSU absolvents
  • Kopš 2011. gada Rīgas Stradiņa universitātes asistenta p. i.
  • Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs
  • Plaušu transplantācijas metodes ieviesējs Latvijā
  • Pulmonālās endarterektomijas metodes ieviesējs Latvijā
  • Plaušu hipertensijas reģistra vadītājs
  • Kopš 2014. gada Latvijas Kardioloģijas centra Sirds labā kambara un plaušu asinsrites darba grupas vadītājs
  • Kopš 2016. gada Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs
  • Raksta disertāciju “Hemodinamisko rādītāju novērtēšana un mirstības riska faktoru identifikācija pacientiem ar pulmonālu arteriālu un hronisku trombembolisku pulmonālu hipertensiju”
  • Kopš 2011. gada – ārsts kardioloģijā
  • Kopš 2009. gada – ārsts internajā medicīnā
  • RSU docē studiju kursus “Iekšķīgās slimības (kardioloģija)” un “Iekšķīgās slimības ar propedeitiku”
  • Skrides fonda dibinātājs
Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā 2013. gadā tika aizsākts interviju cikls Lepojamies!. Tās ir sarunas ar mūsu kolēģiem, studentiem un absolventiem, kas veikuši kādu atklājumu vai guvuši nozīmīgus sasniegumus pētniecībā, saņēmuši plašu atzinību vai kādu apbalvojumu.