Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Darbiniekiem
Konferences, semināri
Pētniecība

E-vēlēšanas, e-banka, e-nodokļi, e-skola – Igaunija ir pierādījusi, ka ir progresīva un digitāla valsts, kurā 99 % valsts pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē. Arī veselības aprūpe, un šobrīd gandrīz visi veselības dati Igaunijā ir digitālajā formā. Jau 1990. gadā mūsu kaimiņvalsts izvirzīja skaidru mērķi – izveidot "e-valsti", un nu Igaunijā par e-veselības aprūpi atsevišķi vairs nerunā, jo e-veselības aprūpe un veselības aprūpe ir savstarpēji saistītas.

Lai uzzinātu vairāk par veiksmes stāstu un nākotnes izaicinājumiem, uz sarunu esam uzaicinājuši digitālās veselības sistēmas arhitektu Janeku Metsalliksu (Janek Metsallik), ar kuru tikāmies Zoom platformā. Janeks Metsalliks palīdzēja ieviest Igaunijas Nacionālo veselības informācijas sistēmu un būs viens no galvenajiem runātājiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļā 2021 (RSU Research Week 2021, RW2021).

Kad jūs iesaistījāties Igaunijas veselības aprūpes digitalizācijas procesā un kad ieviesa e-veselības aprūpes sistēmu?

janek_metsallik_imp_3133.jpg

No 2006. līdz 2011. gadam biju Igaunijas e-veselības aprūpes galvenais arhitekts. Sistēmu ieviesa 2008. gadā. No 2003. līdz 2005. gadam valdība aktīvi gatavojās Igaunijas e-veselības projektam.

Vai e-veselības aprūpes sistēma ietver katra Igaunijas iedzīvotāja veselības datus no dzimšanas līdz miršanai?

Jā, sistēmā ir visu Igaunijas pilsoņu veselības dati, un šo sistēmu katru dienu izmanto vairāk nekā desmit tūkstoši veselības aprūpes darbinieku.

Valdības redzējums bija padarīt iedzīvotāju veselības datus par publisku resursu – par dabas resursu kā, piemēram, zelts vai dzelzs. Igauņi izlēma, ka visiem iedzīvotajiem automātiski jāpiedalās veselības datu digitalizācijas procesā. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas, lai viņu dati būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesības slēgt veselības datu ierakstus.

Igaunijas veselības informācijas sistēma ir unikāla, jo tā aptver visu valsts iedzīvotāju datus, daudzas funkcijas un pakalpojumus. Iesākumā bija tikai veselības datu ieraksti elektroniskajā formātā, e-receptes un e-pieraksta sistēma, ko laika gaitā papildināja e- konsultācijas, automātiski reģistra paziņojumi, veselības apliecības, e-ambulance, digitālā lēmumatbalsta sistēma utt. 

Droša datu apmaiņa ir ļoti svarīga. Pastāstiet, lūdzu, par drošības sistēmu!

Protams, tik visaptverošai datu sistēmai ir nepieciešama stabila drošības sistēma. Lūk, daži piemērotie drošības pasākumi: droša autorizācija, digitāli zīmogi un paraksti, transporta slāņa drošības šifrēšana, pārredzamība, ko garantē droša blokķēde, reģistrējot visas darbības, kuras vairs nevar mainīt, šifrēta datubāze, kas garantē konfidencialitāti no tehnisko administratoru puses un minimālu risku.

Runājot par konfidencialitāti, piekļuves kontrole nacionālajiem veselības datiem ir uz funkcijām balstīta. Ja jūs kā ārsts varat pierādīt, ka esat atbildīgs par pacienta ārstēšanu, varat piekļūt pacienta datiem. Uz funkcijām balstīta piekļuve bija jautājums, ko apspriedām projekta sākumā. 

Kā ieguvāt plašu atbalstu tik vērienīgam projektam?

Melotu, ja teiktu, ka tas bija viegli un ātri. Igaunijā digitālos pakalpojumus sāka ieviest pagājušā gadsimta 90. gados, un jau toreiz, kad sākām strādāt pie e-veselības aprūpes ieviešanas, sabiedrība saprata digitālās informācijas priekšrocības. Sabiedrības atbalstu ieguvām pakāpeniski. Kā piemēru varu minēt individuālās veselības apliecības – nu Igaunijas Autoceļu pārvalde šīm apliecības var piekļūt elektroniski, kas savukārt nozīmē, ka cilvēkiem vairs nav jādodas uz Autoceļu pārvaldi, lai iesniegtu apliecību papīra formātā, vadītāja apliecību var saņemt ar e-pasta starpniecību.

Redzams, ka cilvēki aktīvi izmanto sistēmu, pārbauda analīžu rezultātus pirms vizītēm, un tas pierāda, ka pacientu veselības datu pieejamība veicina viņu iesaisti veselības stāvokļa uzraudzīšanā.

Kā izdevās iesaistīt veselības aprūpes speciālistus un citas ieinteresētās puses? 

Ļoti svarīgi izvēlēties skaidru un ietverošu pārvaldes modeli. Drīz pēc e-veselības koncepta ieviešanas valdība nodibināja īpašu juridisko vienību, tā saukto e-veselības fondu, kas bija atbildīgs par Igaunijas nacionālās veselības informācijas sistēmas attīstību, finansējumu un pārvaldi. Fondā iesaistījās dažādas ieinteresētās puses: lielākās slimnīcas, ģimenes ārsti, profesionālās asociācijas un apdrošināšanas uzņēmumi. Tas bija stratēģisks solis – visu ieinteresēto pušu iesaiste veicina sadarbību. Vairs nebija iespējams vien vērot no malas un kritizēt. Organizatoriskā struktūra nu ir mainīta, tomēr notiekošo standartizāciju, digitālās pārmaiņas un citus jautājumus joprojām uzrauga viena iestāde. 

Runājot par pārvaldību, arī Igaunija saskaras ar tādām pašām problēmām kā daudzas citas valstis – visas problēmas novirzām centrālajai pārvaldei.

Dažreiz jokoju – ja kādam Igaunijas iedzīvotājam būtu seši kājas pirksti, darbā iesaistītos Igaunijas Sociālo lietu ministrija. Valdībai nav jāiesaistās katra mazākā lēmuma pieņemšanā. Būdams arhitekts, nemitīgi meklēju risinājumus, kā nodrošināt dalītu sistēmas pārvaldību, kas savukārt ļautu efektīvāk izmantot labākās pieejamās zināšanas un ātri reaģēt uz problēmām.

Jūs strādājat Tallinas Tehnoloģiju universitātē (Tallinn Technical University), kā arī sadarbojaties ar dažādiem privātajiem uzņēmumiem. 

Jā, kopš 2014. gada Tallinas Tehnoloģiju universitātē docēju kursus studiju programmā Digitālā veselība. Darbs mani iedvesmo! Strādāju ar mērķtiecīgiem studentiem no Eiropas, Japānas, ASV, Tuvajiem Austrumiem un citām valstīm. Darbs līdzinās nebeidzamam hakatonam. Pašlaik vadu studentu pētniecisko darbu par mākslīgā intelekta izmantošanu datu atlasē, lai sistēma, pamatojoties uz kontekstu, varētu uzdot pareizos jautājumus. Mākslīgais intelekts tiek lietots diagnozes noteikšanā, bet tā ir tikai maza daļiņa no potenciāla. Sadarbojos arī ar uzņēmumu DocuMental. Tas attīsta digitālus risinājumus garīgās veselības aprūpes jomā. Galvenais mērķis ir palīdzēt psihiatriem uzlabot diagnozes noteikšanas un ārstniecības procesu. 

Vai, raugoties no malas, redzat vājās vietas veselības informācijas sistēmā? 

Veselības aprūpes speciālisti, kas ir galvenie veselības informācijas sistēmas lietotāji, ar to ir ļoti apmierināti. Tā patiešām ir pasaules labākā datu pārsūtīšanas sistēma. Tomēr saskatu iespēju esošo sistēmu pielāgot sekundārajiem lietotājiem, lai pacientiem nav atkārti jānodod analīzes vai jāveic izmeklējumi tikai tamdēļ, ka veselības datiem nevar viegli piekļūt un tos izmantot. Nākamās paaudzes Igaunijas e-veselības aprūpes sistēmai būtu jāspēj uzlabot pacientu veselības pakalpojumu pieredze. Dati ir, patiesībā datu okeāns, tikai mēs šos datus pienācīgi neizmantojam. Šobrīd mēģinām saprast, kā labāk kuģot datu okeānā.

Kā pārvaldīt inovācijas, neradot pārslodzi pārvaldei? Minēju centralizāciju. Mans ieteikums Igaunijas valsts pārvaldei, kā arī citām valstīm – centralizācijas vietā atvērt digitālo veselības aprūpes tirgu. Domāju, tas sekmētu inovācijas. 

Janeks Metsalliks būs viens no galvenajiem runātājiem šā gada RSU Zinātnes nedēļas plenārsesijās, kas norisināsies no 24. līdz 26. martam.