Pārlekt uz galveno saturu
Par mums medijos
LKPT

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un pie kura darbs ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.

RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra un testa izstrādes grupas vadītājs asociētais profesors Ainārs Stepens skaidroja, ka šā testa izveide ilga gandrīz desmit gadu un no aprīļa tas pieejams Latvijas psihologiem izmantošanai. Šobrīd testu izmanto vairāk nekā 300 psihologu.

RSU Psiholoģijas laboratorijas vadītāja Jeļena Koļesņikova uzsvēra, ka

RSU pētnieku grupai bija mērķis izveidot klīnisko personības testu Latvijas kultūrvidei, jo tādu šeit nebija vai arī bija nepilnīgi.

Viņa skaidroja, ka psihologi, kuri izmanto testu savā ikdienas darbā dažādiem mērķiem, var darboties sešos virzienos. Piemēram, klīniskie un veselības psihologi pamatā strādā veselības aprūpē, viņi novērtē pacientu psihiskās veselības problēmas un palīdz izstrādāt psiholoģiskās palīdzības plānu, ka arī ar testa palīdzību psihologi sniedz ārstiem svarīgu informāciju ārstēšanas vai rehabilitācijas plāna izstrādei vai diagnozes precizēšanai. Militārie psihologi testu izmanto militārajās misijās, lai novērtētu karavīru psiholoģisko stāvokli, vai dienesta kandidātu novērtēšanai. Organizāciju psihologi – lai novērtētu riska faktorus konkrētam amatam, lai laikus novērtētu izdegšanas faktorus un novērstu tos. Skolu un izglītības psihologi, kas strādā ar jauniešiem no 18 gadiem, var novērtēt riska faktorus, resursus, psiholoģiskās problēmas, tostarp pašnāvību riska faktorus. Juridiskajā psiholoģijā šo testu izmanto medicīniski psihiatriskajā ekspertīzē, kā arī ieslodzījuma vietās un probācijas dienesta vajadzībām, lai novērtētu recidīva riska faktorus.

Tests ir profesionāls instruments psihologu lietošanai, ar kuru var saprast klienta personības īpatnības un vai šajās īpatnībās varam saskatīt kādas patoloģiskas iezīmes. Testu aizpilda klients kopā ar psihologu, bet testa rezultātus ārstniecības procesā var izmantot arī citi speciālisti, piemēram, psihiatri.

Savukārt RSU Komunikācijas fakultātes docente Viktorija Perepjolkina piebilda:

"Testu veidojām no paša sākuma, lai gan nevar teikt, ka izgudrojām riteni no jauna. Dažreiz pielāgot un tulkot ir daudz sarežģītāk nekā izveidot kaut ko no sākuma.

Ir daudz brīvpieejas testu, kuri mēra līdzīgus psihisko traucējumu un personības funkcionēšanas grūtību simptomus, piemēram, trauksmes, depresijas simptomus, kas ir arī mūsu testos."

Savukārt A. Stepens stāstīja, ka pēc testa galveno aprišu iegūšanas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tests tika papildināts un izveidota digitalizēta personības novērtēšanas sistēma, kuru nodeva lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Tāpat notika darbs pie testa komercializēšanas – uzsākta sadarbība ar uzņēmumu, kurš iegādājās testa licenci.

"Kopš 2019. gada esam īstenojuši divus Latvijas Investīciju attīstības aģentūras projektus šā testa komercializēšanai. Pirmajā etapā noskaidrojām testa tirgus potenciālu, otrajā – izveidojām testa latvisko un krievisko versiju, kas nepieciešama Latvijas kultūrvidei. Tests ir paredzēts lietošanai dzimtajā valodā, taču mūsu kultūrvidē ir nepieciešamība arī pēc krievu valodas. Sākotnēji bija paredzēts testu adaptēt arī Krievijā, bet, ņemot vērā tur notiekošos procesus, šo ieceri pārtraucām," sacīja A. Stepens.

RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube skaidroja, ka tests ir noderīgs, jo veidots tieši Latvijas populācijai.

"Tas daudz precīzāk raksturo tieši Latvijas iedzīvotāju personības profilus un ir neatņemama sastāvdaļā psihiatriskajā diagnostikā.

Testa elektroniskā versija paver iespējas efektīvākai informācijas apstrādei un rezultātu iegūšanai, paver nākotnē iespējas darba optimizācijai un psiholoģisko atzinumu standartizācijai. Katra jauna iestrāde rada zināmas bažas un piesardzību speciālistos, tāpēc ir nepieciešama apmācība, kā arī jāparedz finanšu līdzekļi testa veikšanas apmaksai, piemēram, tā jāiestrādā valsts apmaksas sistēmā. Ceram, ka visi šie sarežģījumi ir pārvarami, lai laba darba rezultāti tiktu ieviesti ikdienas praksē," viņš sacīja.*

* Pirmavots: LSM.lv