Mācībspēks uzreiz pēc absolvēšanas – farmaceite Milana Špoģe
Milana Špoģe ir pasniedzēja, kura savas darba gaitas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sāka Covid-19 izplatības laikā. Viņa savu misiju farmācijā sasaista ar lietderību, lai palīdzētu plašākai sabiedrībai. Par jaunā mācībspēka izaicinājumiem un eksakto disciplīnu lomu nākotnē stāsta M. Špoģe – pāris dienas pēc RSU absolvēšanas viņa kļuva par sociālās farmācijas un farmaceitiskās aprūpes mācībspēku ceturtā gada studentiem.
Milana Špoģe darba vidē
Viņa ir pārliecināta, ka topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss, kuru RSU atklās 2023. gadā, atgādinās darba devējiem, ka “mēs eksistējam un gaidām viņu iesaisti”. M. Špoģe atsaucas arī uz savu pieredzi zināšanu pārnesē, vienlaikus strādājot Latvijas farmācijas uzņēmumā Kalceks par zāļu reģistrācijas speciālisti.
Lai radītu izpratni par pārstāvēto profesiju farmācijā, lūdzu, ieskicē savus ikdienas pienākumus!
Domāju, ka par zāļu reģistrāciju nedaudz skaidrāka izpratne radās tieši pandēmijas gados, jo ļoti daudz tika runāts par vakcīnām. Kuras ir piereģistrētas Eiropā, kuras – ASV. Mēs ļoti gaidījām, kad tās beidzot būs piereģistrētas Eiropā un parādīsies Latvijā. Cilvēki uzzināja, ka vispirms medikaments ir jāpiereģistrē, lai to varētu tirgot. Tas ir atbildīgs un garš process.
Tātad mēs iegūstam un apkopojam visu iespējamo – gan administratīvo un farmaceitisko, gan ķīmisko un kvalitātes informāciju. Tad uztveramā veidā prezentējam aģentūrām un valsts iestādēm, kas izskata šo dokumentāciju. Balstoties uz tās, tiek pieņemts lēmums, vai medikamentu var reģistrēt un tirgot vai nevar.
Vai profesionālā pieredze papildina darbu akadēmiskajā vidē, vai mijiedarbība izpaužas otrādi?
Darbs tiešām palīdz RSU, faktiski visi stāsti par zāļu reģistrāciju kā tādu. Jo studentiem, nonākot līdz ceturtajam kursam, ir salīdzinoši maz praktisko zināšanu. Viņi pārzina atsevišķas jomas, bet studiju laikā viņiem ir grūti saprast, kā vispār reālā vide funkcionē. Mana pieredze Kalceks palīdz izskaidrot studentiem, cik ļoti viss ir saistīts, – reģistrācijas darbs ar zālēm, zāles ar aptiekām un aptiekas ar viņiem pašiem. Turpretim universitāte palīdz neizkrist no farmācijas vides. Redzu visu, kas notiek apkārt, sākot ar pacientiem un studentiem, līdz kvalitātei. Esmu farmācijas vidū.
Kā farmācijas vide mainījās Covid-19 laikā?
Diemžēl aptieku vidē farmaceitus nenovērtēja tik augstu, kā varētu vēlēties, un farmaceitiem ir pie kā piestrādāt. Piemēram, ideālā gadījumā katrai konsultācijai aptiekā ir jābūt vismaz piecas līdz desmit minūtes, lai pilnvērtīgi izjautātu pacientu un atrastu labāko risinājumu. Ko mēs redzējām praksē? Farmaceits ir tik ļoti noslogots ar dažādiem citiem darbiem un pienākumiem, un viņam atliek tik maz laika konsultācijai, ka viņš kļuvis tikai par pārdevēju. Es mēģinu studentus mācīt un atgādināt, ka visi ārējie apstākļi ir jānoliek malā. Jāredz ir vienīgi pacients ar viņa sāpēm un problēmām.
Kādas atziņas caurstrāvo topošos farmaceitus tavās lekcijās?
Galvenais, ko mēģinu izskaidrot, – ka farmaceits ir unikāls speciālists. Viņš ir vienīgais, kuram ir tik daudz zināšanu par medikamentiem. Viņa kā speciālista pienākums ir palīdzēt cilvēkiem. Farmaceits faktiski ir pēdējais posms starp pacientu un zālēm. Piemēram, ja ārsts pacientam kaut ko nav izstāstījis slimnīcā vai poliklīnikā un pacients pēc tam neizlasīs instrukciju, tad farmaceits vienīgais var paskaidrot, laikus novērst problēmu.
Viņam ir jāizmanto šī iespēja un jāpalīdz cilvēkiem. Pandēmija lieliski parādīja, ka ir svarīgi cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot par medikamentiem. Uzticēties konkrētiem speciālistiem, nevis internetam.
Kā to panāk jaunais mācībspēks?
Mums ir trīs teorētiskās lekcijas. Visas pārējās ir praktiskās nodarbības, kuru laikā mēs ar studentiem apgūstam prasmi, kā vispār ideālā pasaulē vajadzētu komunicēt ar pacientiem aptiekas vidē. Sākumā mēs apgūstam konsultāciju struktūru, lai studenti viens otram izmēģinātu izstāstīt visu nepieciešamo informāciju. Vēlāk pieaicinām pacientus uz atsevišķu auditoriju, kur ir mākslīga aptiekas vide, un viņiem ir iespēja iedziļināties, izspēlēt scenārijus, maksimāli pietuvinātus reālajai dzīvei.
Kas tevi pamudināja uz to?
Man ir iespēja uzmundrināt studentus, kuri saprot, ka aptieka nav viņu īstais ceļš. Atceros, kad studēju, daudziem bija bail, ka aptieka ir vienīgā vieta, kur farmaceiti pēc absolvēšanas var strādāt. Tā nav taisnība. Farmācija ir ļoti plaša ar daudzām apakšnozarēm, kur topošajam speciālistam ir iespēja sevi realizēt, un cilvēks vienmēr atradīs savu zināšanu pielietojumu dzīvē.
Jauno profesionāļu trūkums un atturība pret eksaktajām zinātnēm rada galvassāpes daudziem. Vai tu domā, ka nākotnes darba tirgū pieaugs ķīmijas un citu STEM disciplīnu nozīme?
Simtprocentīgi. Farmācija ir viena no nozīmīgākajām nozarēm. Iespējams, pati nozīmīgākā. Ir daudz cilvēku, pacientu, kuriem zāļu dažādība un pieejamība ir vitāli svarīgs jautājums, un, lai šo dažādību un pieejamību radītu, ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc zālēm, pavisam noteikti būs nepieciešams lielāks skaits speciālistu, kuri daudz zinās un spēs mainīt cilvēku dzīvi. Noteikti pieprasījums pēc farmaceitiem ar katru gadu augs, tāpēc ir vajadzīgs arī lielāks skaits speciālistu, kuri ar savām zināšanām spēs uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Domājot par profesionālo vidi, kādi mērķi un izaicinājumi ir Kalceks dienaskārtībā?
Man šķiet, ka tie principā ir tādi paši kā ir industrijai kopumā – jauno speciālistu trūkums un iespējas šos talantus piesaistīt darbam. Kalceks ļoti strauji attīstās, katru gadu pieaug piereģistrēto produktu skaits, attiecīgi arī darbu apjoms palielinās gandrīz ģeometriskajā progresijā. Lai ar visiem darbiem veiksmīgi tiktu galā, noteikti nepieciešami jauni darbinieki, kuru, kā zināms, diemžēl nav tik daudz kā vēlētos. Mēs kā uzņēmums, protams, gribētu turpināt attīstību tikpat intensīvā tempā kā līdz šīm, tāpēc jauno darbaspēku piesaiste ir viens no aktuālākajiem mērķiem.
Zāļu reģistrācijas jomai, savukārt, ir vēl viena specifiska īpašība. Šo specialitāti vismaz pašreiz nevar iemācīties universitātē, un tas nozīme, ka topošais zāļu reģistrācijas speciālists var apgūt visas nepieciešamās zināšanas un kompetences tikai darbā vietā, kas, protams, prasa laiku. No savas pieredzes varu atklāt, ka ir nepieciešams vismaz gads, lai pilnībā saprastu darba struktūru un kļūtu par pilnvērtīgu speciālistu. Attiecīgi, pat ja mēs varam dabūt jauno speciālistu, viņš nevarēs uzreiz iesaistīties darba procesā un pārņemt pienākumus.
Kāds pienesums tajā būs topošajam RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksam?
Būs modernas telpas ar mūsdienīgu aprīkojumu, kas izteikti paaugstinās izglītības līmeni, palīdzēs labāk ieraudzīt, kā izskatīsies vietas, kur topošie farmaceiti varētu strādāt. Tas arī cels farmācijas prestižu. Ja farmācijai ir atvēlēts jauns komplekss, tas liecina, ka nozare ir svarīga un specifiska, un tam ir liela nozīme. Es katru dienu braucu garām, skatos uz šo kompleksu. Nevaru sagaidīt, kad varēšu tur strādāt ar studentiem.
