Mūsu augstskolas trešajam rektoram Vladislavam Korzānam – 90
2021. gada 16. martā 90 gadu jubilejā atceramies mūsu augstskolas trešo rektoru prof. Vladislavu Korzānu (1931–2002), kurš amatā bija teju trīsdesmit gadu – no 1963. līdz 1992. gadam. Rīgas Medicīnas institūta izaugsme un popularitāte lielā mērā bija tieši viņa nopelns.
Viņš bija gan kolēģu, gan studentu cienīts un godāts, gan toreizējās politiski ekonomiskās iekārtas funkcionāru ieredzēts un respektēts rektors. V. Korzāna administrēšanas laikā, lielā mērā pateicoties viņa centieniem un neatlaidībai, 1987. gadā tika uzcelts augstskolas galvenais mācību korpuss Dzirciema ielā 16.
Ar augstskolu (toreiz – Rīgas Medicīnas institūts) V. Korzāns bija saistīts jau no pašiem pirmsākumiem – 1954. gadā ar izcilību pabeidzis Stomatoloģijas fakultāti un sācis strādāt Bioķīmijas katedrā par aspirantu, vēlāk asistentu, docentu un profesoru (1970). No 1973. līdz 2002. gadam viņš bija Bioķīmijas katedras vadītājs. Medicīnas zinātņu doktora grādu V. Korzāns ieguva 1969. gadā. Bijis RMI mācību prorektors (1961–1963). Profesora V. Korzāna zinātniskā darbība bija saistīta ar parenterālās barošanas un miokarda funkcionālās bioķīmijas pētījumiem.
Interesanta epizode V. Korzāna darba gaitās Rīgas Medicīnas institūtā saistīta ar augstskolas izdoto laikrakstu Padomju Mediķis.
Laikraksta Padomju Mediķis ilggadējās redaktors Ausmas Šaško atmiņas.*
1960. gadā augstskolas vadība institūta laikraksta Padomju Mediķis sabiedriskā redaktora pienākumus uzticēja Bioķīmijas katedras jaunajam asistentam Vladislavam Korzānam.
Sabiedriskā redaktora pienākumos ietilpa gan atbildība par avīzes ideoloģisko un tematisko saturu, gan autoru piesaistīšana un aktuālu materiālu pasūtīšana, kā arī iespiešanai sagatavotā izdevuma kontrole. Viņš bija atbildīgs arī par studentu audzināšanas ideoloģisko darbu, lai laikrakstā nebūtu nekā pretvalstiska. Kopā ar atbildīgo sekretāru sabiedriskajam redaktoram vajadzēja doties uz tipogrāfiju, kur avīze tika sagatavota iespiešanai. Pirms laikrakstu deva drukāt, abiem bija jāparaksta kontrolnovilkums, tā dodot atļauju to iespiest. Ar kontrolnovilkumu bija jāiet uz Galveno literatūras pārvaldi, kur par “Padomju Mediķi” atbildīgais cilvēks to izlasīja un akceptēja sagatavotā materiāla publicēšanu.
V. Korzāns pret uzticēto pienākumu izturējās ar lielu atbildību un ieinteresētību. Viņš izstrādāja un ieviesa priekšlikumus redkolēģijas darba pilnveidošanai un turpmākai uzlabošanai, ieteica redkolēģijā iesaistīt pēc iespējas vairāk studentu, mācībspēku, zinātnisko līdzstrādnieku, kā arī mudināja ar avīzē publicējamo materiālu starpniecību cīnīties ar dažādām institūta iekšējām problēmām, nevis izvairīties, vienaldzīgi noklusējot.
Laikraksta "Padomju Mediķis" redkolēģija. 1957. g.ads. Attēls no RSU Vēstures muzeja krājuma
Farmācijas fakultātes 1. kursa studentes lasa laikrakstu "Padomju Mediķis" Jēkabpils rajona saimniecībā "Lone". Ilustrācija 03.10.1974. laikraksta "Padomju Mediķis" rakstam "Vēstules no kolhoza". Attēls no RSU Vēstures muzeja krājuma
"Padomju Mediķa" iespiedcehā strādā iespiedējas Velta Semeņkova un Jeļena Ļitvaka. Ilustrācija 06.01.1977. laikraksta "Padomju Mediķis" rakstam "Bez viņām jūs avīzi neieraudzītu". Attēls no RSU Vēstures muzeja krājuma
Sabiedriskā redaktora postenī V. Korzāns laikrakstā Padomju Mediķis nostrādāja tieši gadu. 1961. gadā viņu iecēla par mācību prorektoru, 1963. gadā – par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) rektoru, taču viņa sadarbība ar laikrakstu, kas bija sākusies 1960. gadā, turpinājās līdz pat laikraksta slēgšanai 2000. gadā. Rektors laikrakstam rakstīja ļoti daudz, un redaktore nekad nesaņēma no viņa pretenzijas vai atteikumus rakstīt, vienmēr centās piedalīties visos redakcijas pasākumos. Īpaši izdevušies bija Jaunatnes preses svētki 1980. gadā, kad atklāšanas gājienā kuplā skaitā piedalījās gan studenti, gan – pirmajās rindās – rektors, prorektori, dekāni un mācībspēki.
Ilgajā sadarbībā ar Padomju Mediķi gadījās arī pa jautram brīdim. Lūk, epizode no redaktores A. Šasko atmiņām: "Kādu reizi 70. gados pēc RMI komjaunatnes konferences, kas notika īrētā Pārdaugavas vidusskolas zālē, diskusijas ar jaunievēlētās komitejas biedriem ieilga, un sagadījās, ka sabiedriskais transports vairs nekursēja un bija problēma nokļūt mājās. Rektors savu dienesta auto bija aizsūtījis citā uzdevumā. Konferencē materiālus laikrakstam Padomju Mediķis vācu arī es un piedāvāju rektoru aizvest ar savu transportu. Liels bija viņa pārsteigums, ieraugot auto vietā manu motorolleri ar blakusvāģi. Vispirms sirsnīgi izsmējāmies, tad rektors ierausās blakusvāģī, piebilzdams, ka tas ar viņu notiekot pirmo reizi; jaunievēlētais sekretārs iekārtojās aizmugurējā sēdeklī, es – pie "ruļļiem", un devāmies ceļā."
Tāds varēja izskatīties motorollers, kura blakusvāģī vajadzēja sēsties rektoram. Attēls no interneta resursiem
Profesora izteikties un rakstītprieku grāmatā Profesors Vladislavs Korzāns. Rektors un cilvēks pieminējusi arī viņa kundze Gaida: "Vladislavs ar lielu atbildību un rūpību jau laikus gatavoja izlaiduma runas. Tas gan bija darbs, ko viņš darīja mājās sestdienās un svētdienās. Un viņam bija literāras dotības, jau skolas laikā patika rakstīt domrarkstus."
Izrādās, jaunībā Vladislavs Korzāns pat sacerējis dzejoļus ar pseidonīmu Kraukļu Krišus, un viens no tiem publicēts laikraksta Padomju Mediķis lapās.
Kursabiedru Vladislava Korzāna un Antona Laganovska kopīgi sacerētā fabula Vecais gailis, kas ar pseidonīmu Kraukļu Krišus publicēta RMI laikraksta "Padomju Mediķis" 1958. gada 28. februāra numurā
* Visu laikraksta Padomju Mediķis redaktores Ausmas Šaško atmiņu stāstu, kā arī citu laikabiedru atmiņas par profesoru Vladislavu Korzānu var lasīt grāmatā Profesors Vladislavs Korzāns. Rektors un cilvēks.
