Onkoloģija Latvijā – stāsts par uzticību valstij. RSU pētnieki vērš uzmanību uz bīstamiem stereotipiem informatīvajā telpā

7. maijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu pētniecības centrā tika prezentēts starpdisciplinārs pētījums Vēzis un mans ceļš: onkoloģijas naratīvi Latvijas digitālajā telpā, kas tapis sadarbībā ar analītikas un vadības grupu PowerHouse Latvia. Pētījuma autori Elīna Vrobļevska, Renāte Grudule un Mārtiņš Daugulis, balstoties Latvijas digitālās telpas analīzē, iezīmēja dominējošos priekšstatus par onkoloģiskajām saslimšanām un veselības aprūpi kopumā.

Pētījumā, izmantojot digitālā monitoringa, diskursa un naratīvu analīzes metodes, identificēti galvenie vēža tematikas diskursa virzieni Latvijas digitālajā telpā. Tie iezīmē spēcīgu emocionālu noskaņu, solidaritāti ar pacientiem un vienlaikus skarbu kritiku valsts veselības aprūpes sistēmai. Pētnieki norāda, ka sabiedriskajā telpā dominē priekšstats par vēzi kā varoņa ceļu – dramatisku cīņu ar diviem iespējamiem iznākumiem: izdzīvošanu vai nāvi. Šāda uztvere kavē izpratni par vēzi kā hronisku, vadāmu saslimšanu un mazina uzmanību prevencijai, skrīningam un dzīves kvalitātei ārstēšanās laikā.

Sociālajos tīklos onkoloģijas temats visbiežāk parādās caur individuāliem pacientu stāstiem – emocionāliem, līdzpārdzīvojumu raisošiem un bieži vien arī ar publiskiem aicinājumiem uz ziedojumiem. Šie vēstījumi izgaismo sistēmiskas nepilnības, vienlaikus uzliekot sabiedrībai valsts atbildības funkciju. Pētījumā arī secināts, ka pacienti ar plašāku sociālo kapitālu saņem lielāku uzmanību un atbalstu, kas norāda uz nevienlīdzību ārstēšanas pieejamībā.

Pētījuma līdzautore R. Grudule: “Pētījums spilgti parāda, cik stigmatizējošs ir veids, kā Latvijas digitālajā telpā tiek runāts par onkoloģiju. Tas signalizē par vajadzību paplašināt sabiedrības izpratni un runāt arī par ikdienas dzīvi ar vēzi, prevenciju, līdzestību un cieņpilnu atbalstu visos slimības posmos.”

Pētījuma vadošā autore un Sabiedrības veselības institūta pētniece E. Vrobļevska norāda, ka ir vērojama arī cieša sasaiste ar sabiedrības attieksmi pret onkoloģiskām saslimšanām un valsts atbildību veselības aprūpes nodrošināšanā: “Finansējuma jautājums ir neapšaubāms sākums un gals jebkurām sarunām par šo tematu, un dati to spilgti parāda. Faktiski mēs varam teikt, ka sabiedrība ir solidāra ar onkoloģijas pacientiem par spīti valstij. Šādā situācijā aktīvāka valsts iesaistīšanās jautājuma risināšanā, nodrošinot mūsdienīgu ārstēšanu, faktiski vairs nav tikai morāla nepieciešamība un atbildība, bet uzticēšanās saglabāšanas jautājums valstij kopumā.”

Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot politikas plānošanā un sabiedriskajā komunikācijā, tostarp veselības pratības veicināšanai. Zinātniskā publikācija ar pilniem datiem un analīzi plānota 2025. gadā žurnālā Discourse Studies (SAGE Publications).

Pētījuma starpziņojuma kopsavilkums