Pēc psiholoģijas bakalaura turpina studijas sociālā darba maģistrantūrā

Pašlaik Pilngadīgu personu nodaļā viņa māca risināt un pārvarēt krīzes situācijas, veicina socializēšanos un iekļaušanos sabiedrībā. “Sniedzu arī konsultācijas, izvērtēju personas individuālās vajadzības, cenšoties attīstīt katra paša resursus. Izstrādāju sociālās rehabilitācijas plānu, ja to prasa klienta situācija,” skaidro Inese Strauta.

“Sociālā darba būtība ir atbalsta sniegšana un sociālo problēmu mazināšana.”

Kāpēc izvēlējāties studēt RSU maģistra studiju programmā Sociālais darbs?

2005. gadā pēc psiholoģijas bakalaura grāda iegūšanas, uzsākot darbu dienas centrā par vadītāju, noteikti nedomāju, ka kļūšu par sociālo darbinieci. Vadītājas darbs vairāk bija saistīts ar dažādu sociālo grupu nodarbināšanu, pasākumu un dažādu aktivitāšu organizēšanu un vadīšanu. 2013. gadā, kad atgriezos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, uzzināju, ka man jāiegūst sociālā darba izglītība, ja gribēju šo darbu dienas centrā turpināt. Bija mainījusies likumdošana, kas paredzēja, ka dienas centros turpmāk drīkst strādāt tikai tie, kam ir sociālā darbinieka kvalifikācija. Tajā brīdī pieņēmu lēmumu mācīties sociālo darbu un izvēlējos RSU maģistrantūru, ko uzskatu par labāko izvēli.

Ja godīgi, mana izvēle svārstījās starp LU un RSU, taču pēc pārrunām ar RSU Labklājības un sociālā darba katedras vadītāju un studiju programmas direktori doc. Lolitu Vilku sapratu, ka gribu studēt RSU, un, nešaubīdamās ne mirkli, iesniedzu dokumentus.

Kāds bija lielākais ieguvums no studijām maģistrantūrā?

Biju ļoti apzinīga studente un tvēru visu, ko man RSU sniedza. Lai arī sociālā sfēra man gluži sveša nebija, tieši RSU iemācījos sociālā darba, ja tā var teikt, patieso nozīmi, tā pievienoto vērtību, kas bieži vien ir tik netverama un neizmērāma.

Sociālā darba smalkās nianses gribas salīdzināt ar tauriņa efektu pēc haosa teorijas, kas saka: pat tauriņa spārnu vēziens ietekmē pasauli un var radīt lielas izmaiņas.

RSU sniedza zināšanas, izpratni un lielu atbildības sajūtu par savu darbu.

Kuri studiju kursi bija vērtīgākie?

Tagad pat grūti pateikt, kuri studiju kursi bija vairāk vai mazāk vērtīgi. Uzskatu, ka visa programma bija veidota tā, lai studentam sniegtu vispusīgas un vērtīgas zināšanas, kas vērstas ne tikai uz to, lai pilnveidotu sevi ne tikai kā darbinieku sociālajā sfērā, bet arī kā personību.

Kas ikdienas darbā jums visvairāk noder no RSU maģistrantūrā apgūtā?

Par ko jūs rakstījāt savā maģistra darbā?

Par sievietēm darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Šī tēma vienmēr ir bijusi un laikam arī būs aktuāla. Lai arī likumdošana nosaka iespēju un tiesību apjomu jaunajām māmiņām, tā diemžēl nespēj izskaust daudzos cilvēciskos faktorus, kuru ietekmē sievietei ar bērnu pastāv daudzkārt augstāks sociālās ievainojamības risks.

Kā tiekat galā ar sociālā darbinieka ikdienas darba smagumu?

Un tas ir stereotips, ka Sociālā dienesta darbs vienmēr rada tikai negatīvas emocijas, jo tās var būt arī ļoti pozitīvas,

kad izdevies kādam palīdzēt un cilvēks šo palīdzību novērtē, pasaka sirsnīgu paldies par sociālā darbinieka darbu, bet vēl būtiskāk – sniegtais atbalsts darbojas kā palaidējmehānisms būtiskām un pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē.

Kas jums savā darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Motivēti klienti. Ar tādiem strādāt ir viegli un patīkami. Veiksmīgi atrisinātas problēmsituācijas sniedz gandarījumu.

Prieks ir tad, kad izdevies sniegt atbalstu un palīdzību, kas pozitīvi ietekmējis cilvēka dzīvi, un vēl brīnišķīgāk, ja pozitīvie procesi sniedz ilgtermiņa rezultātu.