Pētījums par iegurņa kaulu lūzumiem

25. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Andris Vikmanis aizstāvēs promocijas darbu Priekšējās retroperitoneālās pieejas priekšrocības iegurņa kaulu lūzumu osteosintēzē (divu metožu salīdzinājums).

Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot traumatizācijai, proporcionāli pieaug arī iegurņa kaulu lūzumu gadījumu skaits. Lielākā daļa iegurņu lūzumu (aptuveni 75 %) tiek uzskatīti par ļoti smagām un dzīvībai bīstamām traumām. Iegurņa kaulu lūzumi, it sevišķi intraartikulārie (lūzuma līnija šķērso locītavas virsmu), nereti (~10 %) noved pie invaliditātes tāpēc, ka veidojas gūžas locītavas posttraumātiskā osteoartroze.

Tāpēc tiek meklētas jaunas operatīvas terapijas pieejas un to modifikācijas. Pētījums veikts par priekšējo retroperitoneālo pieeju (ādas grieziens no nabas vertikāli uz leju 10 – 15 cm, nešķeļot vēderplēvi un neieejot vēdera dobumā) salīdzinājumā ar konvencionālo ilioingvinālo (ķirurģiska pieeja ar puscirkulāru ādas griezienu 25 – 30 cm gar iegurņa kaula augšējo malu virzienā no mugurpuses uz priekšu).

Pētījuma mērķis ir klīnisku, rentgenoloģisku izmeklējumu rezultātā izstrādāt racionālu priekšējās retroperitoneālās pieejas lietošanu komplicētu iegurņa kaulu lūzumu ķirurģiskā ārstēšanā. Izstrādāt indikācijas un algoritmu.

Darba rezultātā gūtie secinājumi: analizējot ķirurģiskos rādītājus, ķirurģiskās korekcijas pēcoperācijas radioloģiskos parametrus, pēcoperācijas funkcionālos rezultātus priekšējās retroperitoneālās pieejas gadījumos tie ir statistiski ticami labāki nekā ilioingvinālās pieejas situācijās.

Andra Vikmaņa disertāciju atradīsiet RSU mājaslapā ŠEIT.