Pētījums par magnētiskās rezonanses enterogrāfiju Krona slimības diagnostikā

2020. gada 30. decembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē tiešsaistē Ilze Apine aizstāvēs promocijas darbu Magnētiskās rezonanses enterogrāfija Krona slimības diagnostikā, izmantojot difūzijas uzsvērto attēlu ar ķermeņa fona signāla nomākšanu (DWIBS) sekvenci.

Magnētiskās rezonanses enterogrāfija ir radioloģijas metode, kuru izmanto, lai izvērtētu Krona slimības skarto tievo zarnu sieniņu izmaiņas endoskopijai nesasniedzamās lokalizācijās – tievo zarnu cilpās un visā zarnu sieniņu biezumā. Lai veiktu izmeklējumu, pacienta zarnu trakts ir jāsagatavo, pacientam izdzerot 1000 – 1500 ml hiperosmolāras kontrastvielas, kas nav piemērots risinājums, ja izmeklējumus nepieciešams veikt vispārējā anestēzijā. Ņemot vērā izmeklējuma protokolu, pacientu skenēšanai izmanto noteiktus magnētiskās rezonanses impulsu režīmus jeb sekvences. Viena no tām ir difūzijas uzsvērto attēlu (DWI – Diffusion-weighted imaging) sekvence, kas zarnu sieniņās identificē zonas, kurās ir ierobežota ūdens molekulu difūzija. Difūzijas ierobežojums ir raksturīgs daudziem maligniem procesiem un iekaisīgām saslimšanām, tostarp Krona slimībai, un to var izvērtēt kvantitatīvi.

Viens no klasisko DWI sekvenču atvasinājumiem ir DWIBS (Diffusion-weighted imaging with background body signal suppression) – difūzijas uzsvērto attēlu ar ķermeņa fona signāla nomākšanas sekvence, kas primāri tika radīta skrīninga nolūkiem onkoloģisko pacientu dinamiskās novērošanas procesā. Šai sekvencei, salīdzinot ar klasiskajām DWI sekvencēm, ir uzlabota izšķirtspēja un priekšrocības onkoloģisko procesu kvalitatīvā un kvantitatīvā raksturošanā.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt DWIBS sekvences kvantitatīvo mērījumu iespējamās priekšrocības Krona slimības magnētiskās rezonanses diagnostikā bez iepriekšējas pacienta zarnu trakta sagatavošanas un Krona slimības aktivitātes noteikšanā.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka, neraugoties uz uzlabotu izšķirtspēju un kvalitatīvi labāku iekaisīgi izmainīto zonu attēlojumu, DWIBS sekvence nav piemērota ne kvantitatīvai Krona slimības diagnosticēšanai bez pacienta iepriekšējas sagatavošanas, ne slimības aktivitātes izvērtējumam. Pētījumā tika konstatēts, ka Krona slimības diagnostikai pacientiem bez iepriekšējas zarnu trakta sagatavošanas ar hiperosmolāru perorālu kontrastvielu nav piemēroti arī klasiskās DWI sekvences kvantitatīvie mērījumi.

Pētījuma ietvaros tika izstrādāti ieteikumi par DWI sekvenču izvēli Krona slimības aktivitātes izvērtēšanā, kā arī par kvantitatīvo mērījumu piemērotību Krona slimības diagnostikai, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumus bez iepriekšējas pacienta zarnu trakta sagatavošanas.

Darba vadītāja: RSU prof. Gaida Krūmiņa.

RSU promocijas darbu katalogs