Pētījums par pārmaiņām plaušu audos, ko rada hroniski obstruktīvā plaušu slimība (HOPS)
2020. gada 28. decembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas bāzes zinātnes, tai skaitā farmācijas, promocijas padomes atklātajā sēdē Zane Vitenberga-Verza aizstāvēs promocijas darbu Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) skartu audu morfoloģisks raksturojums.
Hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPS), kas izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana, ir novēršama un ārstējama. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, HOPS ir trešais izplatītākais nāves iemesls pasaulē.
Kaut arī bieži HOPS iemesls ir smēķēšana, vismaz 20 % gadījumu šo slimību ir izraisījusi kompleksu gaistošu gāzu un to daļiņu ekspozīcija, t. i., putekļi darba vidē, dažādas ķīmiskās vielas, pesticīdi, tvaiks vai cits piesārņojums. HOPS veidošanās ir saistīta arī ar indivīda iekšējiem faktoriem (iedzimtību, audu īpatnībām), ilgstošu elpceļu kairinājumu, traucētu plaušu attīstību un nobriešanu, dzimumu, sociāli ekonomisko stāvokli, elpceļu slimībām. Šo dažādo riska faktoru ietekmē veidojas hronisks iekaisums un citas pārmaiņas audos.
Darba mērķis bija noteikt un izvērtēt HOPS skarto bronhu audu morfoloģisko raksturojumu, t. sk. novecošanas aspektā, analizējot dažādos audos tādu marķieru atradni, kas nozīmīgi hroniskā iekaisumā, audu pārbūves pārmaiņās un lokālos aizsargmehānismos.
Šajā pētījumā aprakstīta iekaisuma, regulējošo un pretiekaisuma faktoru, audu pārbūves pārmaiņās nozīmīgu faktoru, kā arī antimikrobās aizsardzības faktoru atradne relatīvi veselu pacientu un HOPS pacientu plaušu audu dažādām audu struktūrām ar imūnhistoķīmisko metodi (iezīmējot izvēlētos faktorus audos un tos nosakot mikroskopiski).
Audu faktoru saturošu struktūru atradne bronhu sieniņā tik plašā aspektā kā šis kompleksais pētījums līdz šim nav dokumentēta.
Kontroles grupas pacientu plaušu audos atradām retas struktūras vai mazu visu pētāmo faktoru saturošu šūnu skaitu dažādos audos, kas norāda uz dažādu faktoru pamata jeb noturīgu, nepārtrauktu un ārējās vides ietekmei pielāgojošu "bāzes" līmeni relatīvas normas gadījumā.
Visizteiktākā pētāmo audu faktoru atradne HOPS pacientu audos bija bronhu epitēlijā, saistaudos un asinsvados, kas pierāda šo struktūru būtisku iesaisti un nozīmi HOPS morfopatoģenēzē. Kopumā HOPS morfopatoģenēzi raksturo palielināta audu faktoru interleikīna (IL)-1α, IL-4, IL-6, IL-8, audzēju nekrozes faktora (TNF)-α, IL-7, IL-10, IL-12, transformējošā augšanas faktora (TGF)-β1, matrices metaloproteināzes (MMP)-2, matrices metaloproteināzes-2 audu inhibitora (TIMP)-2, cilvēka beta defensīna (hBD)-2 un hBD-3 atradne, kā arī samazināta karstuma šoka proteīna (Hsp)-70 un hBD-4 atradne, liecinot par pastāvīgu, kompleksu faktoru kopuma, audu pārbūves un kopējās audu antimikrobās aizsardzības augstu aktivitāti.
Identificēti vairāki faktori, kuru atradne un savstarpējā mijiedarbība norāda uz daudz plašākām funkcijām, nekā līdz šim aprakstīts pētījumos, piemēram, iekaisuma faktoru iesaisti audu pārbūves pārmaiņās.
Ontoģenēzes pārmaiņas (novecošanas aspektā) relatīvi veselu indivīdu plaušās ir saistītas ar neizteiktu iekaisumu, imūnās sistēmas dažādi izteiktu šūnu skaitu un pat samazināšanos, kā arī imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem. Ar vecumu saistītās pārmaiņas relatīvi veselu indivīdu plaušās ir individuālas, pat atšķirīgas indivīdiem dažādās vecuma grupās, ko pārsvarā iezīmē iekaisuma trūkums un imūno šūnu skaita neliels daudzums.
Kopumā HOPS gadījumā novecošana ir saistāma ar slimības gaitas pasliktināšanos, kā arī HOPS citkārt tipiskajai atradnei raksturīgu iekaisuma faktoru klātbūtni un audu pārmaiņām.
Darba zinātniskā vadītāja: RSU prof. Māra Pilmane. Darba zinātniskā konsultante: RSU pētn. Aurika Babjoniševa.
