Rīgā būs apskatāmas divas britu mākslinieka Padija Hārtlija izstādes

Šomēnes ar divām izstādēm – Foetālais valdzinājums un Dzīvības cena – Rīgā viesosies britu keramiķis Padijs Hārtlijs (Paddy Hartley). Hārtlijs pazīstams ar mākslas darbiem, kurus nēsājusi Lady Gaga, un ar padziļināto interesi par Pirmā pasaules kara artefaktu pētniecību – viņa cilātie temati par kara tranšejām, traumām un iznīcību sāpīgi iekļaujas šodienas kontekstā. Papildus keramikas darbiem Hārtlija māksla ieņem arī digitālās fotogrāfijas, digitālo rokdarbu, instalāciju, bioaudu kompozīcijas un citas formas.

Daži darbi sērijā ir vizuāla reakcija uz kādu anatomisko eksponātu vai tā pasniegšanas veidu, savukārt citi balstās uz ārējām atsaucēm, ko provocē muzeja ekspozīcija. Izstādē būs skatāma arī rotaļīga interpretācija par Leonardo da Vinči ikonisko skici Vitrūvija cilvēks un citi darbi, kuros rodama virkne literāru atsauču. Īpaši iedvesmojoša loma P. Hārtlija reakcijās ir amerikāņu autores Katerīnas Danas (Dunn) 1989. gada romānam Geek Love, kas ir mūsdienīga Brāļu Grimmu pasaka par ceļojošo karnevālu. Intervenci caurvij atsauces uz latviešu un jorkšīriešu lietotām frāzēm, kurās pieminēta miesa, ķermeniski dziesmu nosaukumi un veltījumi reāli eksistējušiem 20. gadsimta karnevāla izpildītājiem.

Vairāki desmiti mākslas darbu, kas atceļojuši no mākslinieka darbnīcas Skotijā, tiks integrēti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un sagaidāms, ka tie veidos neparastu saspēli ar citiem muzeja eksponātiem. Plašāk lasiet RSU Anatomijas muzeja mājaslapā.

Otra izstāde, kuras nosaukums ir Dzīvības cena (The Cost of Life), būs atvērta apmeklētājiem Latvijas Mākslas akadēmijā no 19. augusta līdz 29. septembrim. Izstāde uz Rīgu atceļojusi no Bāzeles, un tā radīta, atzīmējot Šveices farmācijas uzņēmuma 125 gadu jubileju. Mākslinieka darbi tverami kā komentārs gan par medicīnas sasniegumiem cilvēces progresam, gan par reizēm pretrunīgajām šo sasniegumu sekām. Hārtlijam allaž piemitis pacientcentrēts skats: viņu interesē slimnieka sajūtas par savu ķermeni slimības laikā. Izstādītajos darbos mākslinieks tvēris saikni starp dzīvību un nāvi, veselību un slimību, kontroli un bezpalīdzību, ko sarunās 25 gadu gaitā viņam aprakstījuši gan slimnieki, gan ārsti. Izstādi veido spēcīgi darbi, sākot no Pirmā pasaules kara simbola – magones – atveidojuma, izmantojot zirga astrus un jēra sirds audus, līdz prozaka, viagras un stetoskopa detaļu kaklarotas, ilustrējot pašdiagnostikas un pašārstēšanās iespējas, kādas cilvēcei pavēris tīmeklis.

Plašāk par izstādītajiem darbiem lasāms starptautiskā mērogā slavu guvušā grāmatu mākslinieka un grafiskā dizainera Alekseja Muraško radītajā katalogā, kas nopērkams RSU Anatomijas muzejā.