RSU multimediju studenti eksperimentē izstādē “Ķermeniskās ainavas”

28. janvārī plkst. 16 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā tiks atklāta multimediju izstāde Ķermeniskās ainavas, kas ir RSU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) multimediju komunikācijas studentu veidota darbu sērija. Izstādē zinātne sastop mākslu, bet cilvēka ķermenis kļūst par stāstu.

Izstāde tapusi, studentiem vairākas stundas uzturoties muzeja telpās – starp preparātiem, rentgeniem, skeletiem un audiem – un apzināti mainot skatienu un ieraugot cilvēku nevis kā anatomisku objektu, bet kā dzīvu, pieredzējušu būtni. Darbi vienlaikus pietuvojas ķermenim ar empātiju un cieņu, atklājot to kā atmiņu, ievainojumu, kustību un izvēļu ainavu, kur līdzās pastāv bioloģija un personīgā pieredze.

Izstāde izceļ, kā sociālās zinātnes un medicīna var savstarpēji bagātināties augstākajā izglītībā un pētniecībā. Studentu darbi atklāj starpdisciplināras domāšanas spēku.

Ieva Puzo,
Sociālo zinātņu fakultātes dekāna p. i.

Izstādes Ķermeniskās ainavas centrā ir seši daudzdimensionāli stāsti, kas mijiedarbojas un sarunājas, katrs atverot citu skatpunktu uz ķermenisko pieredzi. “Strādājot ar fotosēriju Dzīvības ķēdes, kas runā par orgānu ziedošanu, sapratām, cik izaicinoši ir pieskarties jutīgām tēmām un cik spēcīgi vizuālais attēls var pastiprināt stāsta emocijas. Visvairāk mani aizrāva darbs ar projektoru un projekcijām – tas ļāva stāstam iegūt pavisam citu dziļumu,” stāsta autores Aija Segruma un Evija Pitkēviča.

Darbu autori

Izstāde spilgti ilustrē to, kā muzeja vide var kļūt par radošu laboratoriju, kur akadēmiskā zināšanu telpa iziet ārpus tradicionālām mācību formām un satiekas ar stāstniecību, vizuālo domāšanu un multimediju izteiksmes līdzekļiem. Universitāte šeit darbojas kā platforma, kas iedrošina jauniešus skatīties plašāk, savienot dažādas disciplīnas, apšaubīt ierasto un eksperimentēt ar domāšanu, formu un saturu.

Lāsma Šķestere,
komunikācijas un mediju studiju programmu grupas vadītāja

Uzdevums interpretēt muzejā redzēto noveda pie pietiekami lielas satura un formas dažādības – studenti fotografēja, filmēja, skatījās debesīs caur teleskopu un pētīja 3D drukas iespējas, vienlaikus kustinot nopietnus jautājumus par nāvi un dzīvību, orgānu ziedošanu un ķeizargrieziena atstātām rētām.

“Darbu izstādīšana jaunu profesionāļu dzīvēs bieži kļūst par pagrieziena punktu un palīdz saprast to, ka tavs stāsts ir dzīvotspējīgs, uzrunāt citus un ietekmēt to, kā skatāmies uz lietām un procesiem sabiedrībā,” atzīst pasniedzēja Marta Herca. Viņa cer, ka šī pieredze iedrošinās studentus turpināt radīt, paust savas idejas, eksperimentēt, uzdot jautājumus un arvien apzinātāk izmantot stāsta spēku.