Rīgas Stradiņa universitātē aizvadīta piektā medicīnas tiesību konference
5. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās nozīmīga medicīnas tiesību konference, kas vienuviet pulcēja ārstus, juristus, politikas veidotājus un akadēmiķus, lai apspriestu pacientu un ārstniecības personu tiesību īstenošanu Latvijā. Konferencē izskanēja būtiskas atziņas par veselības aprūpes kvalitāti, tiesisko drošību un sabiedrības iesaisti.
Konferenci atklāja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņš izcēla trīs mērķus, kas caurvija visu dienu – pacientu tiesību stiprināšanu, ārstu tiesiskās aizsardzības veicināšanu, kā arī Latvijas kā labas prakses piemēra iezīmēšanu starptautiskajā kontekstā.
“Medicīnas tiesību konference ir platforma, kas mums visiem palīdz diskutēt un rast labākās metodes un pieejas, lai sasniegtu trīs būtiskus mērķus. Pirmkārt, aizsargātu pacientus – stiprinot viņu tiesības, drošību un līdzdalību veselības aprūpes procesā. Otrkārt, aizsargātu ārstus – veicinot tiesisko izpratni, kas nepieciešama profesionālai drošībai, cieņpilnai sadarbībai un risku mazināšanai ikdienas praksē. Treškārt, iezīmētu Latvijas lomu arī plašākā starptautiskā kontekstā – mēs esam daļa no kopīgas kustības pacientu drošības un ārstu tiesību stiprināšanā. Latvija var un tai jābūt par labas prakses piemēru reģionā,” sacīja veselības ministrs.
Medicīnas tiesību konference ir būtisks solis virzībā uz drošāku un cieņpilnāku veselības aprūpi. Pacienta un ārsta mijiedarbība nav tikai profesionāls kontakts – tā ir savstarpējā uzticēšanās un atbildība. Šajā kontekstā tiesiskie jautājumi kļūst par nozīmīgu balstu gan ārstu drošībai, gan pacientu tiesību aizsardzībai. Kā augstākās izglītības iestāde mēs apzināmies savu lomu profesionāļu sagatavošanā, kuri ne vien izprot medicīnas procesus, bet arī darbojas atbilstīgi augstākajiem ētikas un tiesību standartiem.
Asoc. prof. Dins Šmits, RSU prorektors akadēmiskajā darbā
Konferences idejas autore asoc. prof. Karina Palkova savā uzrunā uzsvēra, ka mūsdienu medicīna vairs nav tikai par ārstēšanu – tā ir arī par tiesībām un atbildību. Gan pacienta un ārsta, gan valsts līmenī jāmeklē līdzsvars starp tiesībām, pienākumiem un uzticēšanos. Īpaši aktuāli kļūst jautājumi par veselības datu drošību, pacienta cieņu un ārsta profesionālajām robežām – tie nav tikai juridiski, bet arī ētiski izaicinājumi mūsdienu sabiedrībā.
Rīgas Stradiņa universitāte ar savu starpdisciplināro vidi un mērķtiecīgu medicīnas tiesību attīstību ir kļuvusi par Latvijas ekselences centru medicīnas tiesību jomā, veidojot unikālu sadarbības vidi medicīnas tiesību pētniecībā un attīstībā.
Asoc. prof. Karina Palkova, RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne
Konferences galvenie temati un eksperti
Konferencē uzstājās virkne nozares vadošo speciālistu un savos ziņojumos skāra gan teorētiskus, gan praktiskus aspektus. Konferences pirmajā daļā:
- tiesnese Sandija Audzere pievērsās medicīnas jautājumu izskatīšanas īpatnībām administratīvajā tiesvedībā – sarežģītībai, pierādījumu vērtēšanai un pacientu interešu līdzsvarošanai;
- Ārstniecības riska fonda vadītāja Dace Tarasova informēja par aktuālajām tendencēm kompensāciju praksē un problēmsituācijām;
- Dr. iur. Aldis Lieljuksis analizēja ārstniecības personu tiesības aizstāvēties juridiski sarežģītās situācijās: kādos gadījumos mediķim jārīkojas aktīvi savas aizsardzības labad.
Konferences otrajā daļā NBS Apvienotā štāba medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts Normunds Vaivads pievērsās jautājumam par ārsta rīcību ārkārtas situācijās jeb X stundā. Viņš uzsvēra, ka krīzes situācijā ārstniecības personām jāturpina pildīt savi profesionālie pienākumi un norādīja, ka rīcību krīzes situācijā nosaka vairāki normatīvie akti (Nacionālās drošības likums, Likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, Mobilizācijas likums). X stundā:
- tiek mobilizētas visas militārpersonas;
- tiek mobilizēti zemessargi, kuri strādā medicīnā vai citās kritiskās nozarēs;
- kritiskās infrastruktūras darbiniekiem jāturpina darbs.
Vienlaikus NBS Apvienotā štāba medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts uzsvēra, ka par katastrofu medicīnas organizēšanu atbild ārstniecības iestādes vadītājs, kam jāzina, kā rīkoties ar savu personālu. Viņš aicina darbiniekus jautāt saviem vadītājiem par rīcības plānu.
Konferences otrajā daļā tika apskatīti arī jautājumi par pacientu datu aizsardzības problēmām (Renārs Pugacis, Datu valsts inspekcija) un garīgās veselības aprūpes cilvēktiesību aspektiem (Solvita Olsena). Laura Šāberte analizēja pilngadīga, lemtspējīga pacienta tiesības atteikties no ārstniecības un šādas rīcības sekas, savukārt Aiga Balode aktualizēja sabalansētu pieeju veselības datu uzglabāšanā biobankās. Dienas noslēgumā Rafaels Ciekurs vērtēja neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu tiesiskās garantijas un reaģētspējas kritērijus Latvijā.
Šī konference apliecināja, ka medicīnas tiesības nav tikai nišas joma, bet gan fundamentāla un cilvēktiesību balstītā pieeja sabiedrības uzticības veidošanā veselības aprūpes sistēmai.
