RSU aizvadīts pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress

26. un 27. maijā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress – līdz šim vērienīgākais neatliekamās medicīnas nozares pasākums Baltijā.

Divu dienu garumā kongress klātienē un attālināti pulcēja ap 1200 dalībnieku – ārstus, māsas, neatliekamās palīdzības dienesta pārstāvjus, pētniekus, studentus un citus veselības aprūpes profesionāļus no Baltijas valstīm un ārvalstīm. Kongress kļuva par nozīmīgu tikšanās vietu nozares profesionāļiem, veicinot pieredzes un zināšanu apmaiņu, profesionālo pilnveidi un jaunu sadarbības iniciatīvu veidošanos.

Ideja par kongresu radās, redzot, ka Baltijas neatliekamās medicīnas profesionāļi starptautiskā vidē viens otru pat nepazīst – kļuva skaidrs, ka nepieciešama kopīga platforma sadarbībai. Kongresa mērķis bija ne tikai pulcēt nozares profesionāļus, bet arī veicināt kopīgu izpratni par neatliekamās medicīnas attīstības virzieniem, gatavību krīzes situācijām un veselības aprūpes sistēmu noturības stiprināšanu. Lielā interese un starptautisko ekspertu iesaiste apliecina šāda foruma nepieciešamību Baltijā.

Rafaels Ciekurs,
Baltijas neatliekamās medicīnas kongresa idejas autors,
NMPD brigāžu atbalsta centra Krasts vadītājs

Kongresa programmā tika aplūkots plašs neatliekamās medicīnas jautājumu loks – no pirmsslimnīcas un slimnīcu neatliekamās palīdzības līdz katastrofu medicīnai, civilmilitārajai sadarbībai, medicīnas izglītībai un zinātniskajai pētniecībai. Programma apvienoja starptautisku ekspertu priekšlasījumus, praktiskos darbseminārus un simulācijā balstītas aktivitātes.

Kongresa programma – no prasmju pilnveides līdz starptautisku ekspertu diskusijām

Kongresa pirmajā dienā, 26. maijā, programmas uzmanības centrā bija nozares profesionāļu praktisko iemaņu pilnveide un zināšanu apmaiņa. Dalībnieki iesaistījās klīnisko simulāciju sacensībās Baltic Emergency Medicine SimCup un piedalījās praktiskajās darbnīcās. Savukārt studentu tēžu konkursā Show Your Research jaunie pētnieki prezentēja veiktos pētījumus par aktuālām tēmām neatliekamajā medicīnā un akūtajā aprūpē. Dienas gaitā notika arī ekspertu diskusijas par neatliekamās medicīnas attīstības izaicinājumiem, veselības aprūpes sistēmu gatavību krīzes situācijām, medicīnas izglītības pilnveidi un Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu.

SimCup sacensībās uzvar komandas no Igaunijas un Latvijas

Kongresa pirmajā dienā norisinājās Baltic Emergency Medicine SimCup – uz klīniskajām simulācijām balstīts atdzīvināšanas prasmju konkurss sertificētiem veselības aprūpes speciālistiem.

Sacensībās piecas komandas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas risināja piecus reālistiskus neatliekamās medicīnas scenārijus, kas izstrādāti atbilstoši Eiropas Reanimācijas padomes (ERC) 2025. gada vadlīnijām. Tie ietvēra smagu pēcdzemdību asiņošanu, ārkārtas situāciju lidmašīnā, ceļu satiksmes negadījumu ar bezsamaņā esošu cietušo, traumu boksa sacensību laikā un vienlaicīgu vairāku pacientu aprūpi uzņemšanas nodaļā.

Godalgoto vietu ieguvēji

1. komanda Resus Royale (Igaunija)
2. komanda Krasts (Latvija, pārstāv NMPD BAC Krasts)
3. komanda EST-EMI (Igaunija, pārstāv Rakveres slimnīcu)

Veronika Baltmane-Veckalne, anestezioloģe un reanimatoloģe, SIMCUP mentore un žūrijas locekle:

"Manuprāt, reanimācijas sacensības profesionāļiem aizritēja ļoti veiksmīgi. Visas komandas demonstrēja augstu sagatavotības līmeni un lieliskas zināšanas, ko apliecināja teicama savstarpējā komunikācija, skaidrs rīcības plāns gan pienākumu sadalē, gan pacienta glābšanā, kā arī spēja ātri pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas augstas spriedzes apstākļos. Konkurence bija ļoti sīva – pirmās un otrās vietas ieguvējus šķira tikai viena punkta starpība.”

Studentu tēžu konkursā triumfē pētījums no Latvijas

Kongresa pirmajā dienā norisinājās arī studentu tēžu konkurss Show Your Research, kurā jaunie pētnieki no Baltijas valstīm prezentēja darbus par aktuālām tēmām neatliekamajā medicīnā un akūtajā aprūpē. 

Pirmo vietu konkursā ieguva Kristers Āboliņš ar pētījumu The Sepsis Imposter: Secondary Hemophagocytic Lymphohistiocytosis in a Critically Ill Pediatric Patient, pārstāvot Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS). Kā īpašu pārsteiguma balvu uzvarētājs saņēma iespēju apmeklēt Eiropas Neatliekamās medicīnas kongresu (European Emergency Medicine Congress, EUSEM), kas norisināsies šā gada septembrī Francijā.

Otro vietu ieguva Anna Babete Nordena no Latvijas Universitātes ar ziņojumu The Ventilation Gap: CPR Skill Changes in Non-Medical University Students Following First Aid Training, savukārt trešo vietu – Goda Šukīte (Guoda Šukytė) no Viļņas Universitātes ar ziņojumu AI-Assisted ECG Interpretation in Non-ST Elevation Myocardial Infarction.

Eksperti aktualizē neatliekamās medicīnas lielākos izaicinājumus un nākotnes attīstības perspektīvas 

Kongresa laikā notikušajās ekspertu diskusijās tika iezīmēts, ka Baltijas valstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem: pieaugošu pacientu plūsmu, cilvēkresursu trūkumu, speciālistu izdegšanu un nepieciešamību stiprināt sistēmu noturību krīzes situācijās.

Eksperti ir vienisprātis, ka jauno speciālistu sagatavošanā arvien nozīmīgāku lomu vajadzētu ieņemt civilmilitārajai sadarbībai, katastrofu medicīnai, masveida cietušo pārvaldībai un regulārai starptautiskai pieredzes apmaiņai. Diskutējot par nozares nākotni, eksperti akcentēja simulācijā balstītas izglītības pieejas un jauno tehnoloģiju nozīmi. 

Neatliekamā medicīna ir unikāla nozare, kas prasa no tajā strādājošiem asu prātu, ātru lēmumu pieņemšanu, plašas zināšanas, psihoemocionālu un fizisku izturību. Tā ir multidisciplināra joma, kurā izšķiroša nozīme ir komandas darbam, jo katram komandas dalībniekam ir sava loma un atbildība. Augstu novērtētā kongresa organizācija un saturs no ārvalstu ekspertu puses apliecina, ka šāda mēroga neatliekamās medicīnas forumi veiksmīgi īstenojami arī Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Baltijas Neatliekamās medicīnas kongresam ir nākotne.

Aleksejs Višņakovs,
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs

Līdzīgu atzinīgu vērtējumu par kongresa īstenošanas kvalitāti pauda arī starptautiskie eksperti. Viskonsinas Universitātes (ASV) Medicīnas un sabiedrības veselības profesors Janis Tupesis uzsver:

"Kopumā esmu patīkami pārsteigts par īstenotā kongresa kvalitāti. Esmu piedalījies daudzos pirmajos šāda veida pasākumos visā pasaulē. Ar pārliecību varu teikt, ka šis kongress viennozīmīgi ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem.

Manuprāt, vērtīgākais kongresa aspekts bija Baltijas neatliekamās medicīnas jomas līderu un profesionālo organizāciju pārstāvju kopīgā tikšanās. Baltijas valstis ir salīdzinoši neliels ģeogrāfisks reģions uz pasaules fona, tāpēc bija būtiski uzklausīt vadošo izglītības un valsts pārvaldes pārstāvju idejas nozares turpmākai attīstībai gan nacionālā un reģionālā līmenī, gan starpvalstu sadarbības kontekstā.

Uzskatu, ka pašreiz lielākais izaicinājums Baltijas reģionā ir nodrošināt, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas reģionā būtu atvērtas starptautiskai pieredzei un spētu pārņemt labākos pasaules prakses piemērus, pielāgojot tos vietējām vajadzībām. Veselības aprūpes sistēmās ar ilgu pieredzi nereti saglabājas tendence turēties pie principa “mēs vienmēr esam darījuši šādi, tāpēc tā jāturpina”. Šāda pieeja var kļūt par būtisku attīstības šķērsli, ja tā netiek regulāri kritiski izvērtēta un pārskatīta.

Kongresa zinātniskajā programmā uzmanības centrā – inovācijas, noturība un gatavība krīzēm

Kongresa otrajā dienā tika aizvadīta kongresa centrālā zinātniskā programma – trīs tematiskajās sekcijās starptautiskie eksperti aplūkoja slimnīcu un pirmsslimnīcas neatliekamās palīdzības jautājumus, civilmilitārās medicīnas aktualitātes, veselības aprūpes sistēmu gatavību krīzes situācijām, kā arī inovāciju lomu pacientu aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā. Programmā piedalījās plašs ekspertu loks no Baltijas valstīm, kā arī Francijas un ASV, bagātinot tās saturu ar starptautisku pieredzi un dažādu veselības aprūpes sistēmu pieejām neatliekamās medicīnas organizācijā.

Pirmo sesiju atklāja prof. J. Tupesis ar ziņojumu Beyond the Baltics: Hospital-Based Emergency Care as the Foundation of Health Systems – Global Lessons and Future Directions , uzsverot slimnīcu lomu veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā un sarežģītu klīnisko gadījumu analīzē, kā arī īpaši akcentējot starptautiskas pieredzes apmaiņas nozīmi.

Turpinājumā tika aplūkoti pirmsstacionārās neatliekamās medicīnas izaicinājumi un attīstības virzieni, tostarp rīcība dzīvībai kritiskās situācijās, lēmumu pieņemšana par pacienta hospitalizāciju vai ārstēšanu uz vietas, kā arī jauno tehnoloģiju – mākslīgā intelekta un dronu – potenciāls neatliekamās palīdzības darba uzlabošanā. Tāpat tika uzsvērta arī cilvēkresursu attīstība, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku kompetenču stiprināšanai kā būtiskam veselības aprūpes sistēmas noturības pamatam. Savukārt civilmilitārās medicīnas sadaļā tika analizētas militārās un katastrofu medicīnas pieejas, simulāciju nozīme apmācībā, kā arī veselības aprūpes sistēmu gatavība krīzēm.

Noslēdzot kongresu, organizatori apliecināja apņemšanos turpināt Baltijas valstu sadarbību neatliekamās medicīnas jomā. Nākamais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress plānots jau 2028. gadā Lietuvā, Viļņā.  

Kongresa organizatoru komanda izsaka pateicību visām iesaistītajām RSU struktūrvienībām – IT departamentam, Komunikācijas departamentam, Izdevniecības un poligrāfijas nodaļai, Starptautisko sakaru departamentam un tā vēstnešiem – par sniegto atbalstu kongresa īstenošanā. Īpaša pateicība SIA Tilde par nodrošināto reāllaika tulkojumu un veiksmīgo sadarbību, kā arī visiem citiem iesaistītajiem kolēģiem un partneriem par ieguldījumu un atbalstu kongresa norisē.

Fotogalerija

• 26. maijs
• 27. maijs