RSU ar modernajām tehnoloģijām mazinās vēža saslimšanas riskus

Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, vērtējot dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu skaitu. Pašreiz nekas neliecina, ka situācija varētu strauji uzlaboties, tādēļ, lai uzlabotu situāciju un jūtami mazinātu saslimšanas gadījumu skaitu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts un tā pētnieces Anda Ķīvīte-Urtāne, Una Kojalo un Jana Žodžika ir sākušas darbu starptautiskā dzemdes kakla vēža skrīninga modernizēšanas projektā.

No datu apkopošanas līdz mākslīgajam intelektam!

Visās četrās projektā iesaistītajās valstīs sākotnēji tiks veikta nacionālo datu vākšana un analīze. Kā stāsta pētniece A. Ķīvīte-Urtāne, sākotnēji tiktu izmantoti anonimizēti dati no Nacionālā veselības dienesta par sievietēm, kuras iepriekš ir veikušas izmeklējumus, kā arī par saslimšanas gadījumiem. Ja ar šiem datiem nepietieks, tiktu organizēta to papildus vākšana. Norvēģijā šāda datu apkopošana un analīze notiek jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma, un gadu gaitā ir izveidojusies kolosāla pieredze, kuru projekta laikā pārņems Baltijas valstu partneri.

Pētniece stāsta, ka projekts ir sadalīts vairākos posmos, un katram no tiem vadošā ir viena no projekta partnervalstīm. Igaunijas partneri vada datu apkopošanu un analīzi. Uz šīs pētījuma daļas pamata ar norvēģu kolēģu palīdzību tiktu izveidots īpašs algoritms. Izmantojot šo algoritmu, cita posma ietvaros, kuru vada Latvija, tiktu izstrādāta īpaša aplikācija. Ar tās palīdzību, ievadot dažādu informāciju, piemēram, par blakussaslimšanām, lietotiem medikamentiem, nodarbošanos, sadzīves, ēšanas, fizisko aktivitāšu un citiem paradumiem, varētu noteikt, cik liels ir iespējamās saslimšanas risks ar dzemdes kakla vēzi katrai sievietei, un, iespējams, sieviete jau saņems individualizētu rekomendāciju doties pie ārsta. Iespējami arī citi mākslīgā intelekta veidi, kurus pielietojot varētu mazināt ar šo onkoloģisko slimību saslimušo skaitu. Kā uzsver pētniece U. Kojalo, iespējams, nav nepieciešamas pilnīgi visu sieviešu regulāras pārbaudes, bet būtu jāfokusējas uz noteiktām mērķa grupām, kuras izveidotu īpašs, uz datu apstrādes pamata izveidots algoritms. Savukārt Lietuvas partneri pētīs, kāda ir kopējā vai mērķa grupu skrīninga ekonomiskā efektivitāte, tātad ieguldītā finansējuma izvērtējums iepretim iegūtajiem rezultātiem.

Kāpēc projekts ir nozīmīgs Latvijai?

PSRS laikā dzemdes kakla vēža skrīnings bija obligāts. Pēc neatkarības atjaunošanas sākotnēji, 90. gados, regulāru un obligātu pārbaužu nebija. Tās tika rekomendētas, tomēr atsaucība bija maza, un saslimstība un mirstība strauji pieauga. Organizēts skrīnings Latvijā tika ieviests 2009. gadā, tomēr apmeklētība bija un joprojām ir zema, un pēc dažiem datiem saslimstības ziņā Latvija ir pat pirmajā vietā Eiropā. Augsts līmenis ir arī Igaunijā un Lietuvā. A. Ķīvīte-Urtāne skaidro, ka patlaban skrīnings valsts mērogā notiek: pārbaudes ir, bet rezultātu nav, jo maz sieviešu iet pārbaudīties, neraugoties uz to, ka ielūgumi tiek regulāri sūtīti pat tieši uz dzīves vietu. U. Kojalo uzsver: "Lai skrīnings patiešām mazinātu saslimšanas negatīvās sekas, apmeklētībai jābūt 70–75 % līmenī, bet Latvijā šobrīd ir 45 %." Regulāro pārbaužu mērķis ir saslimšanu noķert agrīni, vēl pirmsvēža stadijā, lai ārstēšanu sāktu savlaicīgi un paciente atgrieztos iepriekšējā, labajā veselības stāvoklī.

A. Ķīvīte-Urtāne skaidro, ka onkoloģiskās slimības Latvijā ir otrais visbiežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu saslimšanām, tādēļ starptautiskais projekts, kurā Latviju pārstāv RSU, ir īpaši nozīmīgs un dos ieguldījumu vēža saslimšanas gadījumu skaita samazināšanā. Tas mazinās ielaistu, vēlu diagnosticētu, pilnībā bez paliekošām sekām neizārstējamu un arī nāves gadījumu skaitu. Samazinot mirstību, pieaugs sieviešu paredzamais mūža ilgums, uzlabosies dzīves kvalitāte, kā arī tiks veicināta veselīga novecošana.