RSU biznesa inkubators deva pārliecību, ka mēs varam! Jaunās uzņēmējas par kafejnīcas atvēršanu
Foto: RSU
“Pirmajās dienās mūs gāza nost no kājām!” tā par savas kafejnīcas (kofīšopa) Coffee Society atvēršanu pērnā gada novembrī stāsta viena no tā dibinātājām – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautiskā biznesa un jaunuzņēmumu darbības studente Karlīna Jance. Šī interese no apmeklētāju puses nav apsīkusi, un nu jau vairākus mēnešus Karlīna ar savu kolēģi Danielu Solovjovu-Vlasovu kafijas mīļotājiem piedāvā dažādus Latvijā grauzdētas kafijas veidus un citus dzērienus, kuru receptes radījušas abas jaunās uzņēmējas.
Jaunietes satikās un savu ideju radīja RSU biznesa inkubatora B-Space 2023. gada inkubācijas programmā, kuras noslēgumā saņēma pirmo vietu.
No kreisās: Daniela Solovjova-Vlasova un Karlīna Jance
Kafejnīca atrodas tālāk no lielas gājēju plūsmas – Tērbatas ielā 72 –, tomēr jau no paša rīta tur manāma rosība un izskatās, ka apmeklētāji zina, kurp nāk. “Nebeidzam priecāties par to, cik jaukus cilvēkus te satiekam,” atzīst Daniela. “Šķiet, ka mums ir izdevies radīt ne tikai vietu, kur baudīt gardu kafiju, bet arī kur cilvēkiem satikties, mācīties, strādāt, piedalīties īpašos mūsu organizētajos pasākumos un vienkārši labi pavadīt laiku.”
Vēlā darbadienas rītā satieku abas kafejnīcas īpašnieces un pie kafijas krūzes ritinām sarunu par to, kā sākt savu biznesu, ar kādiem izaicinājumiem viņām jāsaskaras un kāda kafija garšo latviešiem.
Kā radās kafejnīcas ideja, un kā jūs abas satikāties?
Daniela: Studēju Biznesa vadības koledžā mikro un mazo uzņēmumu vadību, un tad mani uzaicināja RSU biznesa inkubatora B-Space raidierakstā Ugunskura sarunas stāstīt par savu projektu Kafijas kalendārs, kas ir izlase ar dažādām Latvijā grauzdētām kafijām. Tur es iepazinos ar Karlīnu, kuras sapnis bija atvērt kafejnīcu. Tā mēs izlēmām kopā startēt inkubatora programmā. Visvērtīgākais ieguvums tur bija tieši praktiskā pieredze – mūsu mentors bija kafejnīcas īpašnieks, kurš stāstīja par finanšu plānošanu un citām noderīgām lietām. Bija arī otrs mentors – bāra īpašnieks –, tāpēc varējām salīdzināt dažādas pieredzes.
Patika, ka inkubatora nodarbībās bija arī mājasdarbi, tika izveidots grafiks un bija iespēja regulāri tikties reizi nedēļā. Šī rutīna bija ļoti svarīga – tā disciplinēja, jo bieži vien pēc inkubatora idejas noplok, ja nav izveidots ieradums regulāri strādāt.
Tā mēs ar Karlīnu tikāmies reizi nedēļā, plānojām un darījām darbus soli pa solim uz priekšu. RSU biznesa inkubators deva praktisko izpratni un pārliecību, ka mēs varam!
Karlīna: Jāatzīst, ka mēs ar Danielu savā biznesa plānā bijām diezgan precīzi izrēķinājušas visas finanšu izmaksas. Mēs arī gājām uz citām kafejnīcām, skaitījām, cik tur ir liela apmeklētāju plūsma. Mēģinājām saprast, kā kafejnīcas vietas izvēle ietekmē apmeklētāju skaitu.
Arī nosaukumu mums bija jāizdomā biznesa inkubatorā. Coffee Society ielikām ar domu, ka vēlāk nomainīsim, bet tik ļoti pieradām pie tā, ka atstājām.
Kāds bija pats sākums kafejnīcai, un kā izvēlējāties tieši šīs telpas?
Karlīna: Sākumā noīrējām tukšu telpu. Mēs te ienācām un sajutām šo kā savu vietu, lai arī te bija “plikas” sienas, vienīgā kontaktligzda bija tualetē un visapkārt – betons. Pirms tam skatījāmies daudzus sludinājumus, šī bija pirmā vieta, uz kuru atnācām, un pie tās arī palikām.
Visu darījām pašas – sākām ar finanšu aprēķināšanu, kur ļoti palīdzēja RSU biznesa inkubatora mentoringa sesiju pieredze.
No īstiem speciālistiem bija tikai elektriķis un santehniķis, bet ar pārējiem darbiem tikām galā pašu un draugu spēkiem – likām grīdas, būvējām bāru, krāsojām, meklējām mēbeles un lampas.
Vai nebija bail mesties iekšā ēdināšanas biznesā? Apkārt ir tik daudz kafejnīcu…
Karlīna: Sākumā bija liela aizrautība un degsme – vienkārši ņēmām un darījām. Būvniecības posmā jau uzradās šaubas, vai mums viss izdosies un vai vispār tiksim līdz atvēršanas brīdim.
Kad sāka nākt apmeklētāji, tad jau vairs nešaubījāmies – viņi mums radīja ticību, ka visu darām pareizi.
Konkurence ir laba lieta, tā būs vienmēr. Man šķiet, ka svarīgi ir atšķirties no citiem, atrast savu īpašo nišu. Mums tā ir augstas kvalitātes (specialty) kafija.
Kā atradāt savu kafiju?
Karlīna: Tikāmies ar vairākām Latvijas grauzdētavām un meklējām savu īsto kafijas garšu. Gribējām atrast tādu kafiju, kas patiktu gan vienkāršam cilvēkam, gan kafijas lietpratējam. Tādas kafijas pupiņas atradām uzņēmumā Rocket bean, un esam pirmā kafejnīca, kas ņem tieši tādu grauzdējumu.
Mūsu apmeklētāju iecienītākie kafijas veidi ir kapučīno, kafija ar pienu un melna kafija. Taču ir dienas, kad pērk kaut ko konkrētu, piemēram, matcha latte. Gatavojam arī īpašus dzērienus katram gadalaikam – ziemā ļoti populāra bija ķiršu americano kafija.
Karlīna, kā studijas biznesa un jaunuzņēmumu programmā palīdz darbam?
Šķiet, ka esmu vienīgā no sava kursa, kas tik praktiski darbojas uzņēmējdarbībā. Ir studiju kursi, kas ir ļoti vērtīgi, piemēram, par krīžu komunikāciju, tāpat starpdisciplināri kursi par mārketingu, sadarbību, finansēm, darījuma pārrunu veidošanu.
Šīs studijās iegūtās zināšanas lieti noder arī tagad, ikdienā praktiski esot šajā vidē.
Kā jums abām radās kaislība uz kafiju?
Daniela: Kafijas saldos dzērienu iecienīju jau vidusskolā. Man iepatikās kafejnīcas, jo tā nebija tikai vieta, kur nopirkt dzērienu – tur cilvēki sax`ikās, mācījās, komunicēja. Tad gribēju būt otrā pusē – pastrādāt kafejnīcā un vēlāk jau izveidot savu kafejnīcu. Atradu darbu kafejnīcā, sāku piedalīties baristas konkursos. Sapratu, ka ir tik daudz nezināmā par kafiju, ko es gribētu zināt. Sāku pētīt un iedziļināties kafijas pasaulē.
Sapratu, ka viss ir svarīgs, – kafijas pupiņu grauzdējums, malums, pagatavošana, cilvēka individuālās garšas īpatnības.
Eksperimentēju, sāku vadīt meistarklases, pārgājienus, un izveidoju savu “Kafijas kalendāru”.
Karlīna: Tikai darbojoties kopā ar Danieli, es sāku padziļinātāk izzināt kafiju. Tieši tas arī aizrāva – šī neizzinātā, noslēpumainā pasaule, jo kafijas garšu bagātība un kultūra ir ļoti daudzveidīga.
Kafejnīca tika atvērta pērn 14. novembrī. Kā pa šiem mēnešiem ir veicies?
Karlīna: Mums klājas ļoti labi! Pirmajās dienās mūs gāza nost no kājām un mēs nebijām tam gatavas – bijām sapirkušas kafiju un produktus ilgākam laikam, bet krājumi beidzās jau pirmajā dienā. Tas, protams, ir jaunas vietas efekts, kad cilvēkiem interesē, kas te notiek. Bet arī tagad nevaram sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. Mums ir daudz pastāvīgo klientu – jaunās māmiņas, suņu saimnieki, pāri, kas nāk uz tikšanos, cilvēki, kas attālināti strādā, un studenti, kas mācās. Ir pat apmeklētāji, kas speciāli brauc uz šo vietu.
Pēc apmeklētāju raksturojuma var spriest, ka šeit var ne tikai baudīt kafiju, bet arī socializēties un labi pavadīt laiku.
Karlīna: Jā,
mūsu kafejnīca attaisno savu nosaukumu Coffee Society – cilvēki šeit nāk gan kopā pastrādāt un pamācīties, gan sarunāties, iepazīties un pat tamborēt un lasīt grāmatas. Gribam, lai kafejnīca ir dzīva vieta.
Decembrī un aprīlī mums bija sadarbība ar Rīga Run Club, kas ir jauniešu skriešanas kopiena – viņi izskrien noteiktu maršrutu un tad satiekas kādā kafejnīcā. Tad nu pie mums bija 156 skrējēji!
Daniela: Ap Ziemassvētkiem šeit organizējām vīzijas kolāžu vakaru, kur katrs varēja izveidot savus mērķus nākamajam gadam. Tas bija brīnišķīgs vakars ar jaukām sarunām. Ir vēl citi pasākumi – matchas meistarklase, kafijas degustācijas, akustiskie koncerti, vakari ar DJ un citi.
Karlīna: Šī ir dzīvojamā māja un līdz ar to te veidojas sava kopiena. Mēs atpazīstam pastāvīgos klientus, zinām, ko viņi pasūtīs. Tas viņiem ir tāds rīta rituāls – paņemt savu kafiju un doties rīta gaitās.
Kas ir lielākie pārsteigumi, ar kuriem saskaraties ikdienā?
Daniela: Mans lielākais pārsteigums bija tas, cik bieži izdevās piepildīt vēlmes un izveidot labas sadarbības. Atlika tikai iedomāties, piemēram, ka vajag krēslus vai paklājus, kurus nekur nevarējām atrast tādus, kas mums patika, un iespēja burtiski nokrita kā no zila gaisa! Tāpat bija iecere sadarboties ar Riga Run Club, un viņi paši atnāca pie mums vēl tad, kad kafejnīca nebija gatava.
Mani nebeidz pārsteigt cilvēki – katru dienu priecājos par to, ka viņi novērtē mūsu darbu. Parasti jau latviešu cilvēki skaļi neizrāda atzinību, bet mēs saņemam daudz pateicības un labus vārdus.
Karlīna: Man tāpat kā Danielai ir pārsteigums, cik brīnišķīgi cilvēki nāk pie mums. Piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki neseko mums instagramā, kur pamatā veidojam savu komunikāciju, bet kaut kā viņi ir atraduši mūs. Ir pat viens apmeklētājs, kas ir speciāli braucis pie mums no Lietuvas! Te ir jaukas un sirsnīgas sarunas ikdienā, bieži apmeklētāji mums dod kādu noderīgu padomu, citreiz – mēs viņiem. Tā te veidojas mūsu cilvēku komūna.
Kas bijis pats grūtākais, izveidojot kafejnīcu?
Daniela: Tā bija birokrātija! Es rēķinājos ar to, taču pat prātā neienāca, ka tas būs tik grūti. Bijām domājušas, ka divu nedēļu laikā atvērsim kafejnīcu, taču tie bija veseli četri mēneši, kamēr nokārtojām dokumentus ar visām institūcijām. Procesa virzību bremzēja tas, ka pārsvarā visu darījām pašas, nevis uzticējām speciālistiem. Jutām pilnīgi citu attieksmi, nevēlēšanos sadarboties no ierēdņu puses.
Karlīna: Telpu iekārtošanas laikā mums bija pārsteigums par to, cik šīs mājas projekts ir sarežģīts – vajadzēja lauzīt galvu, kā ievilkt šeit ūdeni, kā tikt galā ar sešus metrus augstajiem griestiem un elektrības ievilkšanu.
Pašlaik mēs abas darām visus darbus – apkalpojam klientus, veidojam komunikāciju, kārtojam grāmatvedību, pasūtām produktus. Darot mācāmies, bet turpmāk plānojam piesaistīt vēl kādu darbinieku.
Ko jūs ieteiktu citiem, kuri domā sākt savu uzņēmējdarbību?
Daniela: Galvenais ir “degt” par savu ideju! Ir jāmēģina, un tad viss sanāks. Svarīgi ir darboties regulāri, izveidot plānu un pamazām iet uz priekšu.
