Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Studentiem
Doktorantiem
Darbiniekiem

Bērna attīstību pirmajā dzīves gadā ievērojami ietekmē kvalitatīvs uzturs. Uzņemto uzturvielu var būt gan par daudz, gan par maz, un tas var atstāt neatgriezenisku ietekmi uz zīdaiņa veselību. Viens no mikroelementiem, kas visbiežāk trūkst bērna organismā pirmajā dzīves gadā, ir dzelzs. Tā trūkums var radīt kognitīvās attīstības traucējumus, kas iet roku rokā ar valodas attīstību. Uztura speciālistes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes Ingas Elksnes (Širinas) pētījums Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs metabolismu liecina, ka zīdaiņi Latvijā ar uzturu neuzņem pietiekami daudz dzelzs. Kā samazināt dzelzs deficīta un anēmijas risku zīdainim, stāsta Inga Elksne.

Kā liecina doktorantes veiktais pētījums, 63 % zīdaiņu Latvijā ar uzturu neuzņem dzelzi pietiekamā daudzumā un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā ir 9,6 %, bet dzelzs deficīta anēmija – 4,1 % zīdaiņu. Lai arī uzturs nav vienīgais ietekmējošais faktors, virknē starptautisku pētījumu secināts, ka tam ir saistība ar dzelzs deficīta un anēmijas riska palielināšanu. Lai to novērstu, uztura speciāliste mazuļu vecākiem iesaka, piemēram: 

  • Zīdīt mazuli vismaz pirmos viņa dzīves 6 mēnešus. Ja tas kādu iemeslu dēļ nav iespējams, vēlama kaut īslaicīga zīdīšana. Zīdīt ieteicams līdz 2 gadu vecumam.
  • Kā pirmo papildu uzturu izvēlēties dārzeņus vai graudaugu biezputru. Pagatavojot biezeni, kā šķidrumu var pievienot ūdeni vai krūts pienu. Pirmos mazulim piedāvā graudaugus bez glutēna, piemēram, rīsus, griķus, kukurūzu, prosu. Vēlāk (vecuma posmā no 4 līdz 12 mēnešiem) var turpināt ar glutēnu saturošiem graudaugiem, piemēram, auzām, rudziem, kviešiem. Priekšroka jādod pilngraudu produktiem. Vienlaikus arī nav ieteicama pārmērīga graudaugu uzņemšana, jo šķiedrvielas var negatīvi ietekmēt dzelzs uzsūkšanos organismā.
  • Gaļa, zivis vai olas, dārzeņi, augļi un ogas jālieto katru dienu. Gaļa ir ieviešama uzturā jau sešu mēnešu vecumā kā viens no pirmajiem papildu uztura produktiem, un to vienu līdz divas reizes nedēļā ieteicams aizvietot ar treknām zivīm. Olas jāievieš 4–6 mēnešu vecumā, lai pasargātu no alerģijas riska. Ar olām ik pa laikam var aizvietot gaļu vai zivis. Savukārt pākšaugu iekļaušana uzturā ir atkarīga no zīdaiņa individuālām organisma īpatnībām, to vēlams darīt, sākot no 7 mēnešu vecuma. Pākšaugi būtu jālieto vismaz reizi nedēļā.
  • Govs pienu uzturā var ieviest jau no 6 mēnešu vecuma alerģijas profilakses nolūkā, pievienojot to citiem ēdieniem nelielos daudzumos, bet kā atsevišķu maltīti pēc 12 mēnešu vecuma.
  • Pagatavojot dārzeņus vai augļus, nav vajadzības pievienot sāli vai cukuru.
  • Veģetāra diēta zīdainim nevar nodrošināt visas nepieciešamās uzturvielas, tādēļ jāapsver iespēja papildus lietot uztura bagātinātājus.
Inga Elksne savu promocijas darbu Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs metabolismu aizstāvēs 2020. gada 8. oktobrī plkst. 16.00 RSU Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē (Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā).