Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri

Tuvojoties Psiholoģijas dienu pasākumiem Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), viena no jaunizdotās kolektīvās monogrāfijas Veselības psiholoģija autorēm – RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektore Indra Majore-Dūšele – stāsta, kā motivēt sevi veselīgam dzīvesveidam. RSU eksperte akcentē, ka mūsu veselību veicina ne tikai medicīnas sasniegumu izmantošana, bet arī veselīga dzīvesveida uzturēšana – sākumā apzināšanās un izpratne par veselību kā vienu no būtiskiem cilvēka labizjūtas resursiem un pēc tam šī veselīgā dzīvesveida ieviešana.

"Lai saprastu, kā motivēt sevi veselīgam dzīvesveidam, sākumā katram sev ir jāuzdod jautājums, vai veselīgs dzīvesveids ir aktualitāte un vai vērtējam sevi kā veselu cilvēku gan no fiziskā, gan emocionālā aspekta. Jāizvērtē savi ēšanas, miega, atpūtas un aktivitātes paradumi, spēja regulēt stresu. Tikai tad, kad šie jautājumi ir apzināti, varam motivēti virzīties uz priekšu sava dzīvesveida uzlabošanā," akcentē I. Majore-Dūšele.

RSU eksperte uzsver, ka motivēt sevi veselīgi dzīvot nozīmē arī aktīvi interesēties par šo tēmu. Tagad tas ir izdarāms ļoti viegli, jo ir pieejams milzīgs informācijas klāsts par pareizu uzturu, vajadzīgo fiziskās aktivitātes apjomu un citiem jautājumiem. Tad šīs zināšanas vajadzētu uzlaikot sev – kā tas sader kopā ar katra personību un cik daudz no tā varam izmantot. Svarīgi ir atrast vidusceļu, lai nekļūtu apsēsti ar veselīgu uzvedību. Otra galējība ir būt pilnīgi nevērīgam pret šiem jautājumiem. Tikai izvērtējot visu pieejamo informāciju, katrs varam atrast savu ceļu uz veselīgu dzīvesveidu.

I. Majore-Dūšele stāsta, ka nesen Lielbritānijā Daremas universitātē (Durham University) ir veikts pētījums, kurā aptaujāti 18 000 cilvēku no 134 valstīm par to, cik lielā mērā viņi jūtas atpūtušies un kā viņu atpūtas izjūta ir saistāma ar labklājību un labizjūtu. Rezultāti rāda, ka 68 % cilvēku pietrūkst atpūtas – laika, ko cilvēki velta sev, lasot, esot dabā vai nedarot neko. Atpūtas paradumi ir ļoti svarīgs kritērijs mūsu labizjūtai – par to mums ir jāatceras, ja vēlamies justies labi," atgādina eksperte.

Jautājumus, kā uzturēt un uzlabot savu veselību, risina veselības psiholoģija, kas pašlaik pasaulē ir viena no straujāk augošajām psiholoģijas apakšnozarēm. Latvijā tā ir salīdzinoši jauna nozare, kuru kopš 2013. gada var apgūt RSU profesionālajā maģistra studiju programmā Veselības psiholoģija.

RSU izdevniecībā izdotās kolektīvās monogrāfijas Veselības psiholoģija (zinātniskās redaktores: Dr. psych. Kristīne Mārtinsone un Dr. med. Velga Sudraba) prezentācija notiks 3. Latvijas Psihologu kongresā 15. oktobrī RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 26a.