RSU iesaistījusies starptautiskā pētījumā par noteiktu zāļu riskiem grūtniecības laikā
Virkne epilepsijas un bipolāro traucējumu ārstēšanai paredzētie medikamenti satur valproātu, bet smagas aknes un psoriāzes gadījumā tiek izmantotas iekšķīgi lietojamas retinoīdus saturošas zāles. Abas šīs aktīvās vielas, ja tiek lietotas grūtniecības laikā, var radīt iedzimtas patoloģijas vai attīstības traucējumus jaundzimušajiem, un vairākās ES valstīs ir fiksēti šādi gadījumi.
Lai apzinātu, cik informētas ir pacientes, kā arī farmaceiti, ģimenes ārsti, psihiatri, neirologi, bet retinoīdu gadījumā – arī dermatologi – par grūtniecības nepieļaušanu šo zāļu lietošanas laikā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts kopā ar kolēģiem no septiņām citām ES valstīm Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) uzdevumā īsteno plašu aptauju un lūdz atsaukties ārstus, farmaceitus un pacientes. Pētījums palīdzēs veicināt drošu zāļu lietošanu.
Zināšanas par zāļu iedarbību un lietošanu iegūst ne tikai to izstrādes un pētniecības posmā, bet arī pēc tam, kad medikamenti jau ir nonākuši pie pacientiem. EZA jau 2017. gadā publiskā diskusijā secināja, ka pacientes nav gana informētas par komplikācijām, ko var radīt šo zāļu lietošana grūtniecības laikā. Rezultātā tika atjaunota Grūtniecības nepieļaušanas programma, kuras mērķis ir novērst grūtniecības iestāšanos laikā, kamēr pacientes lieto tādus valproātu saturošos medikamentus kā Convulex, Depakine, Absenor, bet retinoīdu gadījumā – acitretinum jeb Neotigason un isotretioninum jeb Roaccutane preparātus. Elektroniski anketējot pacientes, farmaceitus un ārstus astoņās ES valstīs (Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Spānijā un Latvijā), tiks iegūta precīza šābrīža aina par to, cik informētas ir pacientes, cik plaši farmaceiti un mediķi izmanto EZA rekomendētos materiālus un cik lietderīgi ir šie materiāli visiem iesaistītajiem ar mērķi uzlabot riska mazināšanas aktivitātes nākotnē.
Nupat sākts, šis pētījums Latvijā norisināsies līdz jūnijam, un jau šovasar visas iesaistītās dalībvalstis ziņos par rezultātiem EZA, kas pēcāk centralizēti pieņems jaunus mērus, kā celt iedzīvotāju zināšanu līmeni par ietvertajiem riskiem. "No ārstiem, farmaceitiem un pacientēm reproduktīvajā vecumā tas prasīs vienas elektroniskas anketas aizpildīšanu ap 10 minūšu garumā, taču ieguvums būs precīza situācijas izpēte un tās uzlabojumi nākotnē," norāda RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Elita Poplavska (attēlā), kas ir šā pētījuma vadītāja Latvijā.
