RSU organizētais 30. Eiropas lauku socioloģijas kongress pulcē pētniekus no 37 valstīm

7.–11. jūlijā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir tikšanās vieta simtiem lauku pētnieku no visas pasaules. 30. Eiropas Lauku sociologu asociācijas (European Society for Rural Sociology) kongress pirmo reizi notiek Baltijā un iezīmē nozīmīgu pavērsienu lauku pētniecībā mūsu reģionā. Kongresam apstiprināti vairāk nekā 500 referāti, 30 grāmatu atvēršanas pasākumi, kā arī 400 pētnieku dalība no 37 valstīm.

Ar tēmu Pārejas lauki: dzīvotspējīgas nākotnes meklējumos kongresa dalībnieki aicina pievērsties būtiskiem procesiem, kas skar lauku teritorijas: lauksaimniecības reformām un digitālajai nevienlīdzībai, demogrāfiskajām izmaiņām un klimata pārmaiņām. Papildus akadēmiskajai programmai dalībnieki klātienē iepazīs Latvijas laukus – to sociālās un ekoloģiskās ainavas, kas iedvesmo pētniecību.

Esmu gandarīta, ka RSU nopietnā konkurencē ir ieguvusi iespēju uzņemt galveno Eiropas lauku socioloģijas notikumu, kas notiek jau 30. reizi. Tā ir lieliska iespēja izcelt mums nozīmīgos jautājumus – laukus kā veselīgas pārtikas un veselīgas sabiedrības avotu. Fakts, ka lauki kļūst vecāki un mazāk apdzīvoti, nozīmē arī to, ka ir jāpārdomā veselības aprūpes nodrošināšana. Tāpat klimata pārmaiņas, ko laukos izjūtam vistiešāk, ietekmē pārtikas ražošanu un cilvēku veselību. Šie un citi jautājumi ir tie, kam pievērš uzmanību gan mūsu pētnieki, gan zinātnieki visā pasaulē. Kongress pulcē cilvēkus no visas pasaules. Viņi dalīsies ar savām zināšanām, kā arī ieraudzīs, cik bagāti esam mēs – gan ar saviem nepelnīti maz pētītajiem laukiem, gan ar savu zināšanu devumu par tiem.

RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa

Kongresā darba kārtībā paredzētas 40 tematiskās darba grupas, plenārsēdes un diskusiju paneļi, kuros tiks aplūkotas tādas tēmas kā zemes izmantošana, lauku aktīvisms, līdzdalības pārvaldība, ilgtspējīga lauksaimniecība, infrastruktūras pieejamība, sociālā iekļaušana u . c.

Šā gada kongresu īpaši izceļ tā starpdisciplinārā un pieredzē balstītā pieeja. Daudzas sesijas vadīs pētnieki no dažādām zinātņu nozarēm, un, pateicoties sadarbībai ar partnerinstitūcijām, lauka ekskursijas ļaus dalībniekiem izkāpt ārpus akadēmiskās vides – dalībnieki dosies gan uz Latvijas tirgiem, gan uz aizsargājamām pļavām un nacionālajiem parkiem.

Tā ir iespēja savienot globālo ar lokālo. Mēs veidojam vidi, kur savstarpēji bagātināties, – ne tikai lekciju zālēs un sarunās, bet arī laukos un mežos. Lauku socioloģija pašlaik ir tik aktuāla kā nekad, un šis kongress ir iespēja domāt par nākotnes laukiem, kas būtu ne tikai ilgtspējīgi, bet arī taisnīgi un iekļaujoši.

Sociologs un vietējās organizatoru komitejas vadītājs, RSU zinātnes profesors Miķelis Grīviņš

Vairāk nekā 400 dalībnieku no visas pasaules

Kongresā piedalās pētnieki no 37 valstīm, aptverot gandrīz visus kontinentus. Būs dalībnieki no Austrālijas, Brazīlijas, Korejas, Ķīnas un ASV, bet visvairāk – 46 pētnieki – atbrauks no Lielbritānijas. No Spānijas un Vācijas ir teju 40 kongresa dalībnieku, tāpat arī no Ungārijas, Somijas, Itālijas, Nīderlandes u. c. valstīm. Kongresā tiks izveidota nozīmīga platforma diskusijām par to, kā lauku reģioni Eiropā un citviet pasaulē var pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus saglabājot savu dzīvotspēju, identitāti un vitalitāti.

Kongresa vietne

Zinātnes profesora M. Grīviņa viedokļraksts Pilsētnieki mēdz aizmirst, cik atkarīgi viņi ir no laukiem (publicēts portālā ir.lv)

Intervija ar zinātnes profesoru M. Grīviņu (publicēta portālā rsu.lv)