Lauki nosaka to, kā dzīvosim pilsētās. RSU tenūrprofesors Grīviņš pirms Eiropas Lauku sociologu kongresa

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vairums pilsētnieku, domājot par laukiem, spriež, ka notiekošais tajos īsti uz viņiem neattiecas, tie ir tālu un visa dzīvība galu galā notiek pilsētā. Taču realitātē zemes apjoma ziņā lauki aizņem lielāku teritoriju, un visi svarīgākie resursi nāk no laukiem. Tādēļ tas, kā mēs nodrošināsim lauku uzplaukumu, noteiks to, kā dzīvosim pilsētās, sarunas sākumā par gaidāmo Starptautisko Eiropas Lauku sociologu asociācijas (European Society for Rural Sociology) kongresu saka sociologs un tā vietējās organizatoru komitejas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tenūrprofesors Miķelis Grīviņš (attēlā). 

Kongresa tēma ir Pārejas lauki: dzīvotspējīgas nākotnes meklējumos. Dalībnieki aicinās pievērsties būtiskiem procesiem, kas skar lauku teritorijas: no lauksaimniecības reformām līdz digitālajai nevienlīdzībai, demogrāfiskajām izmaiņām un klimata pārmaiņām. Pastāstiet vairāk par kopideju!

Daudzi pilsētnieki iedomājas, ka lauki ir tālu un visa dzīvība notiek pilsētās. Jā, pilsētās ir vairāk iedzīvotāju – tā ir gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Taču vairums no tām dzīvošanai nepieciešamā – visi resursi, kurus mēs izmantojam celtniecībā, uzturam, enerģijas ražošanai, – nāk no laukiem. Tādēļ tas, kā mēs veidosim pilsētu un lauku attiecības, kā mēs nodrošināsim to, ka lauki turpina plaukt, noteiks gan to, kā cilvēki dzīvos pilsētās, gan arī to, kas kopumā notiks sabiedrībā. Pilsētnieki mēdz aizmirst, cik atkarīgi viņi ir no laukiem.

Lauki ir arī vieta, kur lielā mērā risināt daudzus mūsdienu lielos izaicinājumus. Piemēram, varbūt vidējam cilvēkam neliekas bīstamas klimata pārmaiņas, taču pēdējos gados piedzīvotie ekstrēmie laikapstākļi, kuriem, starp citu, mēs esam bijuši liecinieki arī tepat Latvijā, skaidri parāda, ka klimata krīze ir lielākais 21. gadsimta izaicinājums gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Pētījumi rāda, ka pat tad, ja temperatūra ceļas tikai par pāris grādu desmitdaļām, sekas ir graujošas. Klimata krīze saasina starptautiskos drošības jautājumus, tieši mazina pārtikas drošību, palielina dažādu risku klātbūtni.

Arī pilsētām ir jāmainās, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos jaunajiem riskiem. Vienlaikus lauki ir centrāli nozīmīgi, meklējot risinājumus uz šiem jautājumiem.

Ir svarīgi, lai lauki turpina būt pievilcīga vieta, kur dzīvot. Lai to nodrošinātu, mums jādomā, kā pilnvērtīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību un pārvaldību. Pilsētā ir pieeja visiem medicīnas pakalpojumiem, skolām, bet jo tālāk no pilsētas tu atrodies, jo lielāka iespēja, ka tev būs ierobežota piekļuve kādiem no pakalpojumiem. Ir stratēģiski svarīgi, ka lauki turpina būt apdzīvoti, un attiecīgi mums jāatrod atbildes, kā nodrošināt, lai kvalitatīvi pakalpojumi un iespējas cilvēkiem būtu pieejami neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Protams, iedzīvotāju blīvums ir pārāk nozīmīgs faktors, un atšķirības starp pilsētu un lauku piedāvātajām iespējām vienmēr būs. Tomēr, pat apzinoties, ka laukiem ir sava unikalitāte un pilsētām sava, mums jānodrošina, ka arī laukos cilvēkiem ir viegli pieejami visi pakalpojumi.

Eiropas Lauku sociologu asociācijas kongress mēģina rast atbildes uz šiem un daudziem citiem svarīgiem jautājumiem. Kongresam nu jau ir 60 gadu vēsture. Tas notiek reizi divos gados, un pie mums, Rīgā, noritēs 30. – jubilejas kongress.

Sākotnēji šis kongress galvenokārt fokusējās uz sociologiem un nebija diez ko liels pasākums, bet tas ir izaudzis. Lai arī kongresa nosaukumā vēl joprojām ir vārds sociologi, tagad tas drīzāk aptver lauku, ko angliski sauc rural studies.

Rezultātā ļoti liela daļa sociālo zinātnieku tajā ir atraduši mājvietu, kur stāstīt par sev būtiskām tēmām, pētījumiem. Kongress ir vieta, kur satiekas viņu pētniecības kopiena. No vienas puses, kongresu apmeklēs cilvēki, kuri regulāri un ar prieku to ir darījuši jau vairākus gadu desmitus, bet no otras – katrā kongresā vienmēr ir arī jauni dalībnieki. 

No Latvijas lauku pētnieku kopienas būs ļoti daudzpusīgas tēmas. Protams, vairākumā pašmāju dalībnieku būs no RSU, par ko man ir prieks. Tāpat piedalīsies pārstāvji no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), no kuras, piemēram, ir pieteikti gan atsevišķi referāti, gan sekcijas, tajās runās par lauku uzņēmējdarbību, digitalizāciju un par bioreģioniem un to īpatnībām. Pārstāvji Baltic Studies Centre (BSC) runās par digitalizāciju, pilsētlauksaimniecību un lauku estētiku. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki runās par pakalpojumu pieejamību laukos. Pētnieki no Latvijas Universitātes runās, piemēram, par pārvaldi un lobiju, par lauku noturību pret krīzēm. Būs dalībnieki arī no Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI), kuri cita starpā runās par īsajām sagādes ķēdēm. Ir arī dalībnieki, kas neuzstāsies, bet piedalīsies tādēļ, ka viņiem tas ir svarīgi. Piemēram, līdz mums nonācis Dobeles Dārzkopības institūts, kurš ir gan viesu ekskursiju galamērķis, gan arī solījis dalībniekiem atvest tobrīd tajā laikā nogatavojušos ķiršus. 

Pastāstiet par kādām Latvijas tēmām tuvplānā!

Tēmas no Latvijas ir ļoti dažādas. Ir vairāki referāti, kuri no dažādiem skatu punktiem uzlūko ilgtspējas izaicinājumus. Šajā tēmā aprobētie skatījumi ir tiešām dažādi. Piemēram, mūsu pašu vadošā pētniece Dzintra Atstāja runās par aprites ekonomiku, vērtējot stiprās un vājās puses dažādiem instrumentiem, kurus var piemērot apritīguma mērījumiem. LBTU tenūrprofesore Baiba Rivža ilgtspējas izaicinājumus uzlūkos uzņēmēju skatu punkta, prezentējot pētījumu par uzņēmēju pielāgošanos zaļajam kursam. Savukārt Veronika Felcis no LU ar ilgtspēju saistītos jautājumus analizēs, ejot dziļumā un kārtīgi uzlūkojot tikai vienu piemēru, saimniecību Zadiņi.

Cita, ne mazāk interesanta tēma, par kuru runās vairāki Latvijas zinātnieki, ir lauku kopienu pārvalde un līdzdalība.

No mūsu pašu pētniekiem Džesika Džirardi (Jessica Girardi) prezentēs savu doktora darbu par brīvprātīgo darbu lauku saimniecībās un kā tas veicina inovatīvu lauksaimniecības prakšu izplatīšanos starp plašākām teritorijām.

Līga Paula no LBTU runās par izaicinājumiem, kas rodas, mēģinot dažādām interešu grupām kopīgi pārvaldīt kādu teritoriju un virzīties uz vienotu mērķi. Identisku mērķi atspoguļos arī BSC veiktie pētījumi, kuros tiks runāts par tā saukto multiaģentu pieeju un veidiem, kā panākt, ka dažādas grupas var sastrādāties. Šajā jomā Latvijas pētnieki arī runās par to, kā salāgot dažāda līmeņa regulējumu, kā dažādās pašvaldības tiek organizēta iedzīvotāju iesaiste utt.

Atsevišķa liela tēma, kuru ienes LKA, ir kultūra laukos. Vairāki pētnieki no dažādiem skatu punktiem runās par lauksaimniecību un lauksaimniekiem, būs arī pētījumi par lauku digitalizāciju. Atsevišķi ir vērts izcelt Andas Ādamsones-Fiskovičas pētījumu, kurā aplūkots, kā lauksaimnieku apsvērumi par lauku estētiku ietekmē to, kā šie lauksaimnieki ievieš dažādas lauksaimniecības prakses. Šis pētījums solās piedāvāt jaunu skatījumu uz to, kā lauksaimnieki pieņem lēmumus uzsākt vai neuzsākt kādu praksi. Tāpat vērts pieminēt Aiju Zobenu no LU, kura vienā no saviem pētījumiem runās par izaicinājumiem, mācot studentiem lauku socioloģiju. Šis referāts būs interesanta pašrefleksija, kas ir balstīta uz bagātu pieredzi un attiecīgi, pat ļoti zinošam klausītājam potenciāli varētu atklāt jaunas idejas. 

Šo mēģinot savilkt kopā, – Latvijas pētnieki kongresā būs aktīvi.

Protams, vietējiem pētniekiem jebkurā kongresā ir izaicinājums atrast laiku, lai visā piedalītos. Tas vienkārši tā ir, ja tu dodies uz citu valsti uz kongresu, tad esi prom no mājām un vari visu laiku veltīt zinātnei. Ja kongress notiek tavā pilsētā, tad paralēli kongresam tev turpina būt visi ikdienas pienākumi, un tos var būt grūti apvienot ar tādu tipisku kongresa ļembastu. Bet cerēsim, ka arī vietējie pētnieki būs sakārtojuši kongresa nedēļu tā, lai varētu pilnvērtīgi visā iesaistīties. 

Jūs nepieminējāt izaicinājumus, kas saistīti ar darba spēka trūkumu laukos…

Jā, darbaspēka pieejamība laukos ir Eiropas problēma, tāpat kā sabiedrības novecošanās – no viens puses mums samazinās lauksaimnieku skaits kopumā, no otras puses vidējais lauksaimnieks kļūst arvien vecāks, un nav jaunās ataudzes, ko aicināt klāt. Tā neapšaubāmi ir Eiropas prioritāte un saistībā ar darbaspēku būs referāti no citām valstīm. Diemžēl Latvijas pētnieki šoreiz šo tēmu nav pieteikuši, bet par to Latvijā ir pētījumi. 

Mans personiskais viedoklis: mūsdienu ekspektācijas par to, kas ir laba darba vide, iezīmē tādus aspektus kā brīvi izvēlēts darba laiks, iespējas strādāt no mājām, iespēja izpaust savu radošumu. Šīs īpašības Rietumu sabiedrībā raksturo labu darbu. Diemžēl tie ir ļoti pilsētnieciski uzskati attiecībā pret savu darbu.

Laukos tu nonāc realitātē, ka lauks pats sevi neuzars un darbs būs jāveic noteiktā laikā. To nevarēs darīt attālināti.

Attiecīgi, lauksaimniecības piedāvātais darbs ir pretrunā ar ekspektācijām. Vienlaikus, mēs nevaram likt vienā katlā visas lauku saimniecības. Piemēram, ir ļoti lielas saimniecības, kurās ir augsts digitalizācijas un tehnoloģizācijas līmenis, kur ir iespēja labi maksāt darbiniekiem un sniegt grandiozu sociālo pabalstu sistēmu. Mēs varam tikai cerēt, ka nākamajā kongresā būs vairāk pētījumu no Latvijas par šo tēmu.  

Pastāstiet, kuri reģioni ārpus Latvijas būs pārstāvēti, un kāds tēmu loks vēl iezīmējas! 

Vairāk kongresā pārstāvēta ir Dienvideiropa un Rietumeiropa. Tas tā ir vēsturiski veidojies, jo pašai asociācijai, kas aizsāka šo kongresu organizēšanu, saknes nāk no šiem reģioniem. Tas arī nozīmē, ka vēsturiski šiem reģioniem aktuālie jautājumi ir bijuši redzamāki starp tēmām, kas kongresos tiek pārrunātas. Attiecīgi Austrumeiropas un Ziemeļeiropas pārstāvji aktīvi sāka piedalīties šajos kongresos krietni vēlāk, un tas arī skaidri ir atspoguļojies, ka šo valstu pārstāvju kongresā ir mazāk. Pašreiz gan šīs atšķirības sāk izlīdzināties. Tāpat kongresam vienmēr bijusi auditorija ārpus Eiropas, un arī šoreiz būs dalībnieki no abām Amerikām, Āfrikas, Āzijas un arī Austrālijas. 

Viena no šā kongresa īpatnībām: tematiskos blokus tajā var pieteikt jebkurš, un vēlāk tie kļūst par darba grupām. Tas nozīmē, ka kongresā tiek aplūkotas tēmas, kas noteiktā mirklī pētniekiem ir aktuālas. Tēmu ir daudz, un tās ir ļoti interesantas. Pilnu sarakstu ar lielajām tēmām var aplūkot kongresa mājaslapā esrs2025.rsu.lv, bet, ieskicējot īsumā, ir virkne sesiju, kurās

aplūkotas tipiskākas tēmas: digitalizācija, lauksaimniecības formas, kopienas iesaiste, ģentrifikācija u. c. Ir arī virkne tēmu, kas skatīsies uz jaunām lietām – pandēmijas ietekmi uz laukiem, LGBTQ kopienas lomu lauksaimniecībā, mākslas nozīmi lauku revitalizācijā, spēļu lomu lauku pētniecībā u. c.

Tēmu saraksts ir tik garš, ka tajā pilnīgi noteikti katrs atradīs kaut ko sev interesantu.

Kādi ir izaicinājumi, organizējot šāda mēroga starptautisku kongresu?

Tas ir izaicinoši, es to nevarētu paveikt viens, un par laimi to arī nedaru viens. Ir ļoti garš saraksts ar cilvēkiem, bez kuriem kongress nevarētu notikt. Kongresa organizācijā iesaistīti gan kolēģi no RSU Sociālo zinātņu fakultātes un Sociālo zinātņu pētniecības centra, gan no dažādiem RSU departamentiem, ieskaitot Finanšu departamentu, Komunikācijas departamentu, Juridisko un iepirkumu departamentu utt. Es atvainojos, ja kādu esmu aizmirsis. 

Vienlaikus kongresa organizācijā ir palīdzējuši arī virkne citu zinātnes institūciju no Latvijas. Jau pieminēto institūciju – BSC, LBTU, AREI – pārstāvji ir bijuši pamatīgi iesaistīti, palīdzot organizēt ekskursijas un nodrošinot, ka mēs varam kongresa dalībniekiem piedāvāt labāk iepazīt Latvijas laukus. 

Un beigu beigās kongresā jau šobrīd ir pieteikušies daudz brīvprātīgo. Lai gan viņu darbs vēl stāv priekšā, arī viņiem jau tagad var teikt paldies. Un varu arī teikt, ka jebkurš, kurš vēl gribētu pieteikties par brīvprātīgo kongresā, to vēl var izdarīt… droši rakstiet man (mans e-pasts – mikelis[pnkts]grivinsrsu[pnkts]lv), un jums būs iespēja piedalīties neaizmirstamā akadēmiskā piedzīvojumā.

Cik zinu, arī konferences organizēšana būs ar ilgtspējas piegājienu?

Jā, zaļā domāšana ir viens no mūsu kongresa vadmotīviem!

Mani satrauc klimata pārmaiņas un attiecīgi, man gribējās, lai šāds pasākums maksimāli mazina savu atstāto nospiedumu.

Mēs, piemēram, nedrukāsim programmas – viss būs pieejams galvenokārt digitālā vidē. Nozīmīgākā daļa no maltītēm būs veģetāras, atstājām tikai pāris uzkodas gaļēdājiem. Kongresā arī domājam par radīto atkritumu atkalizmantošanu. Mēs negribam ar savu akadēmisko darbību atstāt lielāku ekoloģisko pēdas nospiedumu, vēlamies to samazināt. Ar savu rīcību rādām piemēru šajā būtiskajā tēmā.