Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri
Rehabilitācija

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi. Par to, kas jāņem vērā personām ar rīšanas traucējumiem, stāsta un demonstrē RSU Rehabilitoloģijas pētnieciskās laboratorijas vadītājs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts profesors Aivars Vētra un RSU pētniece, audiologopēde Santa Salaka.

"Disfāgija ir samērā biežs traucējums pēc galvas traumām un dažādām slimībām, piemēram, insulta, vai cilvēkiem novecojot," skaidro profesors Aivars Vētra. Viena no nozīmīgākajām rīšanas traucējumu komplikācijām ir aizrīšanās risks, kas savukārt var izraisīt plaušu iekaisumu un smakšanu, kā arī rada augstu malnutrīcijas jeb nepietiekamas uztura uzņemšanas risku.

Tieši tāpēc, kā norāda RSU Rehabilitoloģijas pētnieciskās laboratorijas pētniece un audiologopēde Santa Salaka, ir svarīgi personām ar rīšanas traucējumiem vērsties "pie speciālista pēc palīdzības, lai izveidotu atbilstošu terapijas taktiku, bet, kamēr tiek gaidīta vizīte pie speciālista, var ievērot trīs nozīmīgākos aspektus".

1. Poza, kādā tiek uzņemts uzturs.

Personai, kurai ir rīšanas traucējumi, jāatrodas sēdus. Ideālā gadījumā – 90 grādu leņķī. Mugura piespiesta pie atzveltnes, iegurnis un krūškurvis – stabili, kājas pie zemes. Galva skatās taisni uz priekšu. Zods ir nedaudz noliekts uz leju un piespiests pie sevis, tādā veidā kontrolējot elpceļus un barības kumosa virzību cauri mutes dobumam.

Sēžot gultā, kā muguras balstu var izmantot spilvenus, bet atkal jāsaglabā 90 grādu leņķis, stabils iegurnis un rumpis. Galva taisni, zods nedaudz piespiests pie sevis un uz leju. Šo pozu var saglabāt arī tad, ja cilvēks gultā atspiedies ar sānu.

2. Mutes dobuma higiēna.

Mutes dobumu vēlams attīrīt gan pirms ēšanas, iztīrot aplikumu un palīdzot nedaudz uzlabot jušanu un kontroli, gan pēc pārtikas uzņemšanas. To dara sēdus pozīcijā. Pacients sēž 90 grādu leņķī, ar nedaudz piespiestu zodu uz leju. Šī ir visdrošākā poza. Ja tomēr nav iespējams to nodrošināt, var apgulties gultā uz sāna.

Mutes dobumu var tīrīt ar zīdaiņiem paredzētu zobu birsti vai tādu zobu birsti, kurai ir īpaši mīksti sariņi. Tā var būt arī mitra salvete vai ar marli aptīts pirksts. Tīrīšanā var izmantot arī zobupastu, kas nesatur fluoru un nav putojoša. Mutes dobumu no zobupastas var atbrīvot, izmantojot mitro vai parasto salveti.

3. Diētas pielāgošana un pareizi ēšanas paradumi.

Ir svarīgi, lai telpā, kurā persona ēd, ir iespējami mierīgs un kluss, lai nav nekādu apkārtēju stimulu, kuri varētu novērst uzmanību, piemēram, televizors. Noteikti jāpārliecinās par pārtikas temperatūru. Nevajadzētu ēst un dzert vienlaicīgi.

Ēst vajag bieži visas dienas garumā, bet ļoti mazām maltītēm un ideāli, ja katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Noteikti vajag pārliecināties, lai mutes dobums ir iztukšots, pirms ņemt vai dot nākamo kumosu. Ir ļoti svarīgi, lai kumoss ir tikai puse no tējkarotes vai viena tējkarote.

Būtu jāizvairās no sausas pārtikas. Noteikti nevajag ēst cepumus, krekerus, riekstus un cietu gaļu. “Ja ir iespēja izvēlēties ēdienu, tas var būt ķīselis, dažādas želejas, krēmi, jogurti, biezzupas, kartupeļu biezenis un mērces. "Pēc ēšanas sēdus pozīcijā jāpaliek vismaz 30 minūtes un tikai pēc tam cilvēks var turpināt savas ikdienas gaitas," stāsta Santa Salaka.