RSU pētnieki sniedz atbalstu pierādījumos balstītu rekomendāciju ieviešanā alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā

Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem modificējamiem riska faktoriem saistībā ar mirstības un slimību izraisīto slogu pasaules mērogā. 15–49 gadu vecuma grupā alkohola lietošana ir galvenais riska faktors mirstībai un pēc darba nespējas samērotiem dzīves gadiem (disability-adjusted life years). 

Alkohols izraisa ne tikai diagnozes, kas tieši saistītas ar pārmērīgu tā lietošanu, piemēram, alkohola atkarību vai aknu cirozi, bet arī būtiski palielina risku saslimt ar citām nopietnām slimībām – onkoloģiskām, sirds un asinsvadu slimībām un psihiskiem veselības traucējumiem. Tāpat pārmērīga alkohola lietošana būtiski palielina risku ciest no ārējās iedarbības sekām, proti, traumām un ceļu satiksmes negadījumiem, un vardarbības. Jāatzīmē, ka ar alkohola lietošanu saistītie negatīvie iznākumi ir plaši izplatīti sabiedrībā kopumā, nevis skar tikai indivīdus, kuri cieš no pārmērīgas alkohola lietošanas vai atkarības.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2023. gadā Latvijā bija augstākais reģistrētā alkohola patēriņš dalībvalstu vidū – 11,7 litri absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) statistika liecina, ka laika periodā no 2017. līdz 2021. gadam reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā ir nozīmīgi pieaudzis, neskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu. Alkohola lietošanai bērnu un jauniešu vidū ir pievēršama īpaša uzmanība – pēc Eiropas skolu aptaujas datiem par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) 2019. gadā 35,6 % jauniešu 16 gadu vecumā pēdējo 30 dienu laikā bija alkoholu lietojuši riskanti, t. i., 60 gramu un vairāk absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē. Pēc SPKC datiem no 2020. līdz 2023. gadam ir pieaudzis pirmreizēji reģistrēto un gada laikā ārstēto bērnu skaits vecumā no 10 līdz 17 gadiem ar diagnozi alkohola intoksikācija un kaitējoši pārmērīga lietošana. 

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un mazinātu ar alkohola lietošanu saistīto negatīvo ietekmi, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta pētnieki asoc. prof. Ineses Gobiņas vadībā iesaistījušies nozīmīgos pētījumos, lai izvērtētu īstenoto un plānoto alkohola patēriņa mazināšanas politikas intervenču efektivitāti. 

2020. gadā prof. Mindauga Štelemeka (Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, Viļņa, Lietuva) un prof. Jirgena Rēma (Atkarību un mentālās veselības centrs, Mentālās veselības politikas pētījumu institūts, Toronto, Kanāda) vadībā tika uzsākts darbs ASV Alkohola lietošanas un alkoholisma nacionālā institūta finansētā projektā Alkohola kontroles politikas ietekmes uz saslimstību un mirstību izvērtējums Lietuvā un citās Baltijas valstīs. Projekta gaitā RSU pētnieki apkopoja un analizēja informāciju par likumdošanā īstenotajām valsts līmeņa kontroles politikas iniciatīvām laikā no 1990. līdz 2020. gadam, īpašu uzmanību pievēršot alkoholisko dzērienu pieejamībai, akcīzes nodokļu politikai, mārketingam un auto vadīšanas reibumā ierobežošanas pasākumiem. Pēc vienotas metodoloģijas tika apkopoti un analizēti veselības sekundārie dati, lai izvērtētu Baltijas valstīs un Polijā īstenotu noteiktu alkohola lietošanas kontroles politiku ietekmi uz iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu, kopējo mirstību, kā arī ar alkohola lietošanu saistīto cēloņspecifisko mirstību un hospitalizēšanu. Pētījumā tika secināts, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana un alkohola pieejamības ierobežojumi var samazināt alkohola patēriņu un mirstību no alkohola lietošanas, tādējādi palielinot iedzīvotāju dzīves ilgumu. Efektīva akcīzes nodokļa paaugstināšana samazina alkoholisko dzērienu pirktspēju, vienlaikus palielinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Bet alkohola mazumtirdzniecības laika samazināšana un minimālā vecuma sliekšņa paaugstināšana alkoholisko dzērienu iegādei ir efektīvi pasākumi alkohola pieejamības ierobežošanai. Ar šo pasākumu kopumu salīdzinoši īsā laika posmā var panākt alkohola patēriņa un ar to saistītās mirstības un saslimstības samazināšanos. Piemēram, 2018. gadā Lietuvā īstenotā minimālā vecuma sliekšņa palielināšana alkoholisko dzērienu iegādei no 18 uz 20 gadiem devusi nozīmīgu tūlītēju kopējās mirstības samazināšanos jauniešu (18–19 gadi) vidū. Tāpat alkoholisko dzērienu pārdošanas laika ierobežošana Lietuvā tiek saistīta ar ievērojamu alkohola saindēšanās gadījumu skaita samazināšanos neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un izmaiņām vīriešu ar alkohola lietošanu saistītos mirstības rādītājos. Šie un citi nozīmīgākie pētījuma rezultāti publicēti  vairākās starptautiski recenzētās zinātniskajās publikācijās.

Savukārt 2022.–2023. gadā RSU pētnieki piedalījās Latvijas Republikas Veselības ministrijas ierosinātā pētījumā par alkohola lietošanu, tā sekām un profilakses pasākumu ekonomisko ieguvumu Latvijā, kuru vadīja Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs. Pētījumā tika aprēķināts, ka kopējās alkohola radītā kaitējuma tiešās un netiešās izmaksas 2021. gadā bija 1,3–1,8 % apmērā no IKP. Ar alkohola pārmērīgo lietošanu saistītās tiešās izmaksas 2021. gadā Latvijā veidoja 149,7 milj. eiro, no kurām lielāko daļu sastādīja izmaksas veselības aprūpes jomā, t. i., 56,6 milj. eiro jeb 37,8 % no kopējām tiešām izmaksām. Tāpat pētījumā tika identificēts, ka ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistīto tiešo izmaksu samazināšanos potenciāli visvairāk sekmētu alkohola pārdošanas minimālā vecuma paaugstināšana līdz 20 gadiem, alkohola reklāmas un mārketinga ierobežošana, kā arī alkohola mazumtirdzniecības laika samazināšana. Lielākā daļa pētījuma laikā aptaujāto ekspertu, kuri ir iesaistīti alkohola aprites kontrolē vai alkohola atkarības un ar to saistīto veselības traucējumu ārstēšanā Latvijā, arī norādīja, ka salīdzinoši nelielais nelegālā alkohola tirgus apjoms un specifiskā tā lietotāju grupa pašlaik būtiski nevar negatīvi ietekmēt alkohola ierobežošanas pasākumu efektivitāti sabiedrībā kopumā. 

RSU Sabiedrības veselības institūta ekspertu pētnieciskais darbs vairāku gadu garumā ir palīdzējis Latvijas veselības politikas veidotājiem pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus alkohola patēriņa un ar to saistītā kaitējuma mazināšanai Latvijā, kā arī veicinājis starptautisku atbalstu Latvijā plānotajām alkohola kontroles politikas iniciatīvām. 

RSU Sabiedrības veselības institūta eksperti ir aktīvi līdzdarbojušies Saeimas komisiju un Ministru Kabineta sēdēs, detalizētāk sniedzot informāciju par pētījumu rezultātiem, veselības politiku efektivitāti dažādās valstīs un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām alkohola pieejamības ierobežošanā.

No 2025. gada 1. augusta Latvijā ir stājušies spēkā vairāki likuma grozījumi, kas paredz alkohola patēriņa un tā nodarītā kaitējuma mazināšanos. No sabiedrības veselības viedokļa nozīmīgākais likuma grozījums alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanā ir alkohola tirdzniecības laika mazumtirdzniecības vietās, tostarp tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs, saīsināšana, t. i., darba dienās un sestdienās no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās no plkst. 10 līdz 18. Alkohola cenu akciju un atlaides reklāmas ierobežošana samazina alkohola mārketinga ietekmi, kas ilgtermiņā var mazināt pieprasījumu, īpaši cenu jutīgajās grupās, piemēram, jauniešu un riska lietotāju vidū, tādējādi sekmējot kopējā patēriņa un ar alkohola lietošanu saistītā kaitējuma samazināšanos.